Seši rituāli, kas mājās palīdz saglabāt biroja sajūtu

Darbam mājās nepieciešama strukturēta pieeja, mērķu vienkāršošana, līdzīga rutīna kā birojā, iemaņas sava laika pārvaldīšanā, komunikācija un paradums laikus izslēgt datoru.

Teju visi jaunuzņēmumi ir pārgājuši uz attālinātā darba modeli. To pieredze liecina, ka darbs mājās nereti ir produktīvāks, nekā birojā, taču nedrīkst aizmirst par sevi un vakarā laikus izslēgt datoru.

Vienkāršot mērķus

Lai panāktu pēc iespējas labākus rezultātus, strādājot attālināti, finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma “Nordigen” līdzdibinātājs Rolands Mesters iesaka vienkāršot mērķus, atkārtot tos, turpināt vienkāršot un atkal atkārtot.

“Attālinātā komunikācijā daudz kas pazūd. Jo vienkāršāk definēti mērķi, jo vieglāk tos visiem saprast un jo vieglāk tos sasniegt,” tā R. Mesters.

Lielākais izaicinājums ir informācijas plūsmas nodrošināšana – kā parūpēties, ka darbinieki zina, kas šobrīd ir lielākie izaicinājumi, ka vadītāji ir lietas kursā par komandas biedru vajadzībām utt.

Strukturēta pieeja

Finanšu tehnoloģiju uzņēmuma”Twino” cilvēkresursu un komunikācijas vadītāja Laura Krastiņa teic, ka vēl esam attālināta darba sākumposmā un visi katru dienu mācās un kļūst efektīvāki, šādi strādājot.

“Vadītājiem ir jāmācas iespējami precīzāk un skaidrāk definēt darba uzdevumu, lai nebūtu pārpratumu, kas aizkavē darbus,” teic L. Krastiņa.

Viņas skatījumā palīdz strukturēta pieeja darba uzdevumiem, kur katru nedēļu atsevišķām komandām katru dienu ir sapulces. Tajās vienojas par aktuālajām prioritātēm, pārrunā iepriekšējo darba uzdevumu statusu, kā arī apspriež problēmjautājumus, kas kavē mērķu sasniegšanu.

Līdzīga rutīna kā birojā

Strādājot attālināti, svarīgākais ir atbilstoša telpa mājās darbam attālināti, uzskata Sigvards Krongorns, veselības tehnoloģiju jaunuzņēmuma “CastPrint

” līdzdibinātājs. Bieži vien kolēģi atzīst, ka strādāt no mājām ir sarežģītāk, jo, līdzīgi kā iepriekš birojā, ir situācijas, kas novērš uzmanību un produktivitāte būtiski zūd.

“Mēs kolēģiem iesakām veidot līdzīgu rutīnu kā birojā, piemēram, uztaisīt kafiju vai tēju, uzlikt austiņas un tad pāris stundas censties pastrādāt,” viņš dalās pieredzē.

Ja ir darbi, kas prasa augstāku koncertēšanas, tos var ieplānot dienās, kad ir ieplānots būt birojā.

Pats sava laika priekšnieks

“Cilvēks var uzskatīt sevi par veselu, ja izjūt harmoniju starp fizisko, sociālo un garīgo attīstību. Neatkarīgi no tā, vai cilvēks strādā attālināti vai birojā, kā arī no tā, vai viņš ir darbinieks, vadītājs vai dibinātājs, ir jāsaglabā harmonija savā dzīvē. Jebkura novirze no normas ietekmēs veselību,” teic Jekaterina Polovinska, “Doconline.lv

” biznesa attīstības vadītāja.

“Mums visiem ir 24 stundas dienā, bet nedrīkst aizmirst, ka mēs paši esam priekšnieki savam laikam,” tā viņa.

Tā kā cilvēks darbam velta astoņas līdz deviņas stundas dienā, ja persona jūtas slikti, J. Polovinska iesaka apdomāt, kā tiek pavadīts pārējais laiks.

Laikus izslēgt datoru

Runājot par to, kā panākt iespējami labākus rezultātus, strādājot attālināti, J. Polovinska teic, ka no sākuma ar vadītāju ir jāvienojas par skaidri definētiem darba uzdevumiem un par atskaišu vai rezultātu atspoguļojumu. Jāizvēlas arī viens komunikācijas rīks, kur notiks domu un ideju apmaiņa. Jebkurā vietā un laikā darbiniekam ir jābūt pieejai visiem nepieciešamajiem dokumentiem un cita veida informācijai, kas ir saistīta ar darba izpildi. Ir jāprot plānot savu laiku, jo ir darba uzdevumi, kas ir jāizpilda līdz konkrētam termiņiem. Tam ir nepieciešama pašdisciplīna un augsta atbildības sajūta.

Savā mājvietā ir jāiekārto darba vieta – ērts galds ar krēslu, labs apgaismojums. Viņa iesaka nopirkt labu kameru un mikrofonu, kas saziņu padarīs efektīvāku. Tā kā darbs no mājām pārsvarā norit datorā, J. Polovinska iesaka profilaktiski rūpēties par savu veselību – neaizmirst par obligāti vajadzīgajām pauzēm darbā, acu vingrinājumiem un ķermeņa izstaipīšanos.

Tā darbs vairs nesākas ar ierašanos birojā, lieti noder savi rituāli darba uzsākšanai un pabeigšanai. Tas psiholoģiski palīdz man nodalīt darbu no privātās dzīves, kā arī laikus izslēgt datoru un pievērsties ģimenei.

“Jāatceras, ka klienti vai partneri var piezvanīt “Zoom” vai “Skype” jebkurā mirklī, tāpēc izskatam un darba fonam ir jābūt pieņemamam darbam,” teic J. Polovinska.

Pieaug komunikācijas nozīme

“Twino” regulāri veic aptaujas par darbinieku labsajūtu, jo īpaši pandēmijas krīzes laikā. Galvenais izaicinājums strādājot ārpus biroja, ko darbinieki norādījuši, ir vēlme ikdienā satikt komandu un citus kolēģus. “Šo iespēju mēs darbiniekiem piedāvājam, veidojot t.s. hibrīdmodeļa biroja koncepciju, kur attālinātais darbs mijas ar tikšanās reizēm birojā,” teic L. Krastiņa.

Strādājot attālināti, izaicinošāka ir kļuvusi jaunu darbinieku integrēšanā uzņēmumā. Tāpat pieaugusi efektīvu iekšējās komunikācijas kanālu nozīme, lai vienlīdz efektīvi sasniegtu visus darbiniekus

Arī J. Polovinska uzskata, ka, strādājot attālināti, komunikācija ar klientiem vai sadarbības partneriem ne vienmēr ir viegla.

“Sazinoties rakstiski vai telefoniski, mēs nevaram vienu un to pašu domu izteikt tā, kā tas būtu iespējams aci pret aci. Pat “Zoom” un video zvaniem mēs neuztveram saruna biedra ķermeņa valodu, harizmu un iekšējo enerģiju, kas ir būtiski, lai veidotu uzticēšanas sajūtu sarunas laikā,” teic J. Polovinska.

Vienlaikus, kad uzņēmuma klienti atrodas ārzemēs vai Latvijas reģionos, attālināta komunikācija ātri un ērti izrisina jebkuru situāciju. Viņa cer, ka ar laiku daudzi Latvijas iedzīvotāji apgūs jaunas prasmes, iemācīsies lietot jaunus rīkus un attālinātās darba lietas kļūs aizvien populārākas.

 

Avots: