Psiholoģe: Jo labāk cilvēks jūtas darba vietā, jo mazāk tērē enerģiju ar «cepšanos»

Cilvēkiem darba vietā vajadzētu justies labi gan fiziski, gan emocionāli, taču ne vienmēr tas tā ir. Nereti pašsajūtu ietekmē sliktas attiecības ar kolēģiem, cinisms un darba devēja izturēšanās pret darbinieku kā pret resursu, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” skaidroja psiholoģe, kognitīvi biheiviorālās terapijas (KBT) terapeite Agnese Orupe, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga un emocionālās inteliģences praktiķe, biznesa trenere un konsultante Jana Strogonova.

ĪSUMĀ:

• Darbinieku emocionālā un fiziskā labsajūta ir būtisks ilgtspējīga uzņēmuma pamats.
• Tikai 21% Latvijas strādājošo jūtas labi savā darba vietā, bet 27% – slikti.
• Aptaujas palīdz atklāt darbinieku sajūtas, bet to vērtīgākā daļa bieži ir brīvā formā sniegtie komentāri.
• Pēc aptaujām jābūt arī atgriezeniskajai saitei – ko tieši darīs ar iegūtajiem datiem.
• Savstarpējās attiecības ar kolēģiem un vadītājiem būtiski ietekmē darbinieku pašsajūtu.
• Apmierināts darbinieks ir produktīvāks, jo viņa enerģija netiek patērēta, lai “ceptos”.
• Ciniska attieksme darba vietā pieaug.
• Emocijas nav iespējams “atstāt aiz durvīm” – cilvēks tās nes sev līdzi arī uz darbu.
• Emocionālā inteliģence daudzās darba vietās joprojām ir vāja.
• Ne visas darbinieku vēlmes iespējams izpildīt, bet skaidrojums un caurspīdīgums ir obligāts.

Kāda jēga no aptaujām?

Jebkurš uzņēmums, kurš grib attīstīties un domā par ilgtspēju, domā par darbiniekiem, jo tie ir galvenais ilgtspējas pamats, uzsvēra Selga. “Es domāju, ka darbiniekam ir jābūt vērtībai. Ja uzņēmuma vadība to nav tā uztvērusi un attiecas pret darbiniekiem tā, ka nāks citi un mums par viņiem nav jādomā, tā tiešām ir ļoti šaura domāšana, kas ilgtermiņā nestrādā,” pauda Selga.

Taču aptauju dati liecina, ka pēdējā laikā pārliecinoši emocionāli un fiziski labi savā darba vietā jūtas tikai 21% aptaujāto Latvijas strādājošo, kamēr aptuveni trešā daļa jeb 27% strādājošo tā nejūtas, liecina darba vides risinājumu sniedzēja AS “Hestio” un “Norstat Latvija” īstenotā aptauja.

Savukārt “Kantar” veikto aptauju dati rāda, ka darbinieku kopējā apmierinātība gada laikā, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, nav būtiski mainījusies: attiecīgi

73% darbinieku šogad un 72% pērn ir kopumā apmierināti ar savu darbu: pilnībā apmierināti ar savu darbu ir 17%, diezgan apmierināti – 56%.

Pārsvarā šādās aptaujās mēra, vai darbinieks ir apmierināts ar darba apstākļiem, profesionālo izaugsmi, ko darba devējs piedāvā, vadītāju, savstarpējām attiecībām ar kolēģiem un, protams, arī ar atalgojumu un motivācijas sistēmu.

“Katrā uzņēmumā tas droši vien ir kaut kas cits, bet ir arī kopējās lietas, kuras mēs gribētu zināt, lai tie skaitļi būtu lielāki, tie procenti būtu lielāki, jo apmierināts darbinieks ir produktīvāks darbinieks,” pauda Selga.

Strogonova norādīja, ka patiesībā, mērot to, kā cilvēki jūtas, vērtīgākie aptaujās ir komentāri, jo tieši pēc tiem iespējams saprast, kas tādas vai citādas sajūtas izraisa.

“Noteikti tas, kas visbiežāk, ja mēs runājam par emocijām, izskan komentāros, ir savstarpējās attiecības starp kolēģiem un ar vadītāju par aprunāšanām un tādām lietām. Tas, es teiktu, tiešām cilvēkiem ir svarīgi, un cilvēki pavada daudz laika, domājot par to, ko par mani runā, ko par mani domā. Un tajā brīdī jau viņš nestrādā, tāpēc ir ļoti svarīgi, ka vide ir droša,” stāstīja Strogonova.

Orupe piekrita, ka katram cilvēkam ir svarīgi just, ka viņa viedoklim ir kaut kāda vērtība un viņa spējās ir kaut ko ietekmēt, jo tas ir viens no faktoriem, kas liek justies labāk savā darba vietā.

“Cilvēks, kurš ir apmierināts ar savu darbu, vienkārši strādā labāk. Respektīvi, viņa enerģija netiek tērēta uz to, lai apstrādātu kaut vai emocionāli kaut kādus jautājumus, ko tautas valodā sauksim par “cepšanos”.

Viņš tad var šo enerģiju virzīt uz kaut kādu rezultātu sasniegšanu, kas ir vērtīgs uzņēmumam vai organizācijai. Ja viņam ir kaut kādi traucēkļi, tad droši vien būtu labi tos uzzināt,” pauda Orupe.

Ja uzņēmums ir mazs, to var uzzināt gana viegli – vienkārši aprunājoties, bet lielā uzņēmumā neizbēgami vajag datus. Līdz ar to parādās arī vajadzība pēc šo datu ievākšanas jeb dažāda veida aptaujām.

Protams, svarīgi ir ne tikai aptaujāt cilvēkus uzņēmumā, bet arī nodrošināt atgriezenisko saiti, lai katrs darbinieks ir informēts par pārmaiņām, kas tādēļ tiks īstenotas, vai par jebko citu, ko ar šiem iegūtajiem datiem dara.

Vai ir iespējams emocijas atstāt aiz durvīm?

“Nav noslēpums, ka ir cilvēki, kuriem ar laiku rodas tāda ciniska attieksme – “nu priekš kam pildīt tās aptaujas, tāpat neviens tās neņem vērā”,” atzina Orupe.

Cinisms jeb ciniska attieksme darba vietā ir arvien biežāka parādība un problēma, kas atstāj ievērojamas sekas uz darbinieku emocionālo labsajūtu.

“Cilvēki vairāk runā par cinismu, ka mēs kļūstam darba vietās ciniskāki. Pat līdz tam, ka sēž, piemēram, programmētājs manā kabinetā un saka: “Es aizeju uz darbu un jūtos tā, ka esmu tikai resurss numur četri. Resurss numur trīs šorīt ir nokavējis darbu, resurss numur pieci ir saslimis, tāpēc resursam numur četri būs jāstrādā vairāk.” Tā noteikti nav forša sajūta, ar ko iet uz darbu,” pauda Orupe.

Darba vidē joprojām bieži valda attieksme: atstāj savas emocijas aiz durvīm, atzina Orupe, taču norādīja, ka realitātē tas nav iespējams.

“Interesanti, kā tad mēs to nabaga vienu smadzeņu puslodi atstāsim aiz durvīm? Tas ir apmēram tas pats, kas teikt – atstāj, lūdzu, asinsspiedienu aiz durvīm, kad tu nāc uz darbu.

Īstenībā mēs joprojām esam diezgan vāji emocionālā inteliģencē un mēs diezgan vāji darba vietās tiekam galā ar cilvēku emocijām,” uzsvēra Orupe.

Vienlaikus jāsaprot, ka attiecības gan darba vidē, gan ārpus tās ir, bija un vienmēr būs viens no svarīgākajiem aspektiem, kas veido un ietekmē cilvēka labsajūtu, jo cilvēks ir sociāla būtne.

“Mums ir vajadzīga piesaiste vienam pie otra, mēs pieķeramies viens pie otra. Mēs varam smieties par to, bet mums tie citi cilvēki un mīlestība vienam pret otru ir ārkārtīgi svarīga,” atzina Orupe.

Selga piekrita, ka darba devējs savus darbiniekus nedrīkst uztver tikai kā resursu un visas emocijas ārpus darba vienmēr patiešām nav iespējams atstāt.

Vienlaikus cilvēku vajadzības ir ārkārtīgi dažādas. Arī darbiniekiem jāsaprot, ka ne visas vajadzības ir iespējams piepildīt uzreiz un ne visas vēlmes vispār ir iespējams nodrošināt. Selga atklāja kādu kuriozu gadījumu, kad kāda uzņēmuma informācijas tehnoloģiju darbinieki aptaujā lūguši pēc ledusskapja savā nodaļā, kurā vienmēr būtu pieejams alus, lai viņi varētu atspirdzināties.

“Protams, tā ir vēlme, ko neviens darba devējs neizpildīs, jo alkohola lietošana darba laikā absolūti nav pieļaujama. Vēlmes ir dažādas, bet jebkurā gadījumā pēc aptaujas vajadzētu būt atgriezeniskai saitei tādai: “Jā, mēs visu izlasījām, mēs rūpīgi iepazināmies, mēs izpildīsim konkrēti to un to, atbildīgs par to būs tas un tas, un tas notiks tādā un tādā laikā, bet, atvainojiet, šo mēs nevarēsim izpildīt, jo nav tādu iespēju, pietrūkst līdzekļu vai mūsu uzņēmuma politika to neatbalsta.” Ir jābūt konkrētām lietām, ko un kā,” uzsvēra Selga.

Autori: LSM.lv Dzīvesstila redakcija, “Kā labāk dzīvot?” (Latvijas Radio raidījums)