Izdegšana – simptomi, kas ir tās pamatā un kā atpazīt “sarkanos karogus”?

Jaunākie dati no 2024. gada “Alma Career Latvia” un “Visma” aptaujas liecina, ka vairāk nekā 54% strādājošo Latvijā reizi nedēļā vai biežāk jūtas emocionāli iztukšoti darba dēļ. Izaicinošākie rezultāti ir tieši jauniešu vidū (18–25 gadi): šajā grupā “izspiesta citrona” sajūta piemeklē vismaz reizi nedēļā 68% respondentu.

Izsīkuma sajūta ir tikai viena no izdegšanas pazīmēm, taču to noteikti nevar ignorēt.

Kas tad īsti slēpjas zem termina “izdegšana”? Izdegšanas sindroms ir hroniska un neveiksmīgi vadīta stresa rezultāts.

Izdegšanai raksturīgas trīs dimensijas:

Izsīkums (nogurums, zems enerģijas līmenis)
Depersonalizācija (cinisms, negatīvas emocijas, norobežošanās)
Samazināta efektivitāte (efektivitātes kritums, sajūta, ka lietas neveicas)

Izdegšanas iemesli un veidi

Izdegšanas iemesli var būt dažādi. Tas ir mīts, ka izdegt var tikai no pārāk augstas darba noslodzes un ļoti augstas iesaistes. Saragosas universitātes pētnieki identificējuši dažādus trīs veidus: fanātisko, neizaicināto un padevušos profilu.

Fanātiskais profils: Raksturīgs augsti iesaistītiem, ambicioziem indivīdiem ar augstu darba noslodzi. Vērojama tendence pārvarēt grūtības, ieguldot aizvien lielākas pūles, bieži pārsniedzot savus fiziskos un garīgos resursus.

Neizaicināts profils: Saistīts ar darba veidu un raksturīgs darbiniekiem, kuri savā darbā neatrod personisko izaugsmi. Šim profilam raksturīgs intereses un entuziasma trūkums, zema iesaiste, izjūtot darbu kā pārāk mehānisku vai rutinizētu.

Padevies profils: Saistīts ar organizācijas struktūras specifiku un darbinieka kontroles trūkumu pār rezultātiem vai nepietiekamu atzinību. Jūtoties bezspēcīgi un nenovērtēti, darbinieki kļūst maz iesaistīti un reaģē uz grūtībām, ignorējot savus pienākumus vai darot tos nolaidīgi.

Vai zini, kā atpazīt izdegšanas simptomus?

Izdegšanas simptomi var izpausties gan fiziski (fiziskās sūdzības, piemēram, saistībā ar ēstgribu, miegu, biežas slimošanas, galvassāpes u.tml.), emocionāli (ar garastāvokļa un emociju izmaiņām) un arī kognitīvi (sākot ar aizmāršību līdz grūtībām koncentrēties).

Izmēģini novērtēt, kā Tu juties:

Fiziski – cik vesels un enerģisks Tu jūties? Vai šajā jomā nav kādas izmaiņas – piemēram, biežas galvassāpes, muskuļu sāpes vai biežas saslimšanas; ilgstoša izsīkuma sajūta.
Emocionāli – cik veiksmīgi Tu spēj tikt galā ar savām emociju izpausmēm? Vai pēdējā laikā nejūties īpaši viegli aizkaitināms vai, tieši otrādi – ļoti vienaldzīgs.
Kā Tavas kognitīvās un darba spējas ir mainījušās? Varbūt izjūti izmaiņas tajā, ka pēkšņi “viss krīt ārā no galvas”, zudusi ierastā motivācija? Vai izjūti problēmas ar ierasto darbu paveikšanu un lēmumu pieņemšanu?

Ja redzi, ka piedzīvo negatīvas izmaiņas un saskaries ar vairākiem izdegšanas simptomiem, rīkojies! Sazinies ar ģimenes ārstu, psihologu vai psihoterapeitu.

Un, atceries, labākā stratēģija ir rīkoties jau savlaicīgi un nepieļaut izdegšanu!

Laima Buša