Frāzes, kuras nevajadzētu teikt darba devējam

Sarunās ar priekšniecību vienmēr jāsaglabā profesionālisms, tāpēc reizēm labāk mēli paturēt aiz zobiem, lai neatgriezeniski nesabojātu attiecības. Svarīgi noteikti ir būt arī atklātam un godīgam darbiniekam, taču savs viedoklis jāizsaka par konkrētām tēmām, jāizpauž viss, kas uz sirds. Iedvesmojoties no “Reader’s Digest” ekspertu viedokļiem, piedāvājam dažādu frāžu apkopojumu, kuras komunikācijā ar darba devēju neizmantot.

Tā nebija mana vaina – viņš neizdarīja savu daļu

Novelt vainu uz citiem ir bērnišķīgi. Ja patiesi tu nespēji savu darbu izpildīt laikā vai arī to ietekmēja kāds kolēģis, kurš savu daļu nepaveica pietiekami labi, tev nevajag sākt viņu apvainot, bet gan censties kopīgi rast risinājumus, lai nākamajā reizē tā vairs nenotiktu. Tu nedrīksti “pamest otru zem tanka”, ja tev nav pilnīga pārliecība, ka visu izdarīji pēc labākās sirdsapziņas.

Ja šādas situācijas atkārtosies regulāri, priekšnieks var sākt uz tevi skatīties ar aizdomām, jo nevar būt tā, ka vienmēr visi ir vainīgi, tikai tu esi cietēja lomā. Arī tad, ja tev ir kolēģi, ar kuriem nelabprāt sadarbojies, tev par to nav jāsūdzas priekšniekam – ja šis cilvēks ir jūsu uzņēmumā, tātad darba devējs redz viņam tajā vietu un uzskata par pietiekami kvalificētu konkrētajam amatam. Labāk savas rūpes vai nesaskaņas pārrunāt ar kolēģi, nevis viņam aiz muguras.

Nokavēju tikai 10 minūtes
Vienalga, vai tu nokavēji piecas, 10 vai 30 minūtes – tu jebkurā gadījumā atnāci vēlāk, nekā tev bija jābūt. Šo laiku tu jau varēji izmantot, lai sāktu strādāt, tāpēc darba devējam tās ir nevis “tikai”, bet gan “jau” 10 minūtes. Ja priekšnieks tev sāk aizradīt, ka varbūt vajadzētu no rītiem celties agrāk vai iziet no mājas ātrāk, tā vietā, lai sāktu attaisnoties, labāk atvainojies un tiešām mēģini savus rītus plānot tā, lai būtu darbā laikā laicīgi.

Ikdiena, sapulce vai kāda projekta nodošana – centies nekad nekavēt. Protams, iespējamas dažādas atkāpes, ja noticis kas tiešām izskaidrojams, taču kavēšana kā ieradums ir visai riebīgs un cilvēkos neraisa uzticību. Godīgi sakot, tas parāda, ka ar tevi nevar rēķināties, un ka tev sevišķi nerūp konkrētās atbildības.

Man ir garlaicīgi
Tava priekšnieka uzdevums nav padarīt tavu darba dienu interesantu. Tev maksā par to, lai tu produktīvi izpildītu savus pienākumus, kā arī izrādītu entuziasmu tajā. Tā vietā, lai kādā sarunā neapdomīgi pateiktu, ka tavs darbs ir garlaicīgs un vispār tu katru dienu ar sakostiem zobiem nāc strādāt, iniciē pārmaiņas un piedāvā variantus, ko tu vēl varētu darīt, lai gan tev, gan uzņēmumam būtu labums.

Ja jau reiz piekriti šo darbu strādāt, tevi kaut kas tajā saista. Šajā rakstā vari iepazīties ar veidiem, kā no jauna iemīlēties savā darbā.

Vēl priekšniekam var šķist, ka tev ir garlaicīgi, jo ir pārāk maz darba pienākumu. Ja tu regulāri beidz darbu ātrāk nekā citi un iemesls tam nav bērnu izņemšana no skolas vai ārsta apmeklējums, tas darba devēja acīs neceļ tavu vērtību.

Mans iepriekšējais priekšnieks tā nedarīja

Tavam tagadējam darba devējam nav vajadzīgs klausīties, kā darbinieks viņu salīdzina ar citiem priekšniekiem. Protams, arī viņiem ir kur sevi pilnveidot, taču šajā situācijā viņu pozīcija ir augstāka par tavējo un tev tas jārespektē. Tas, ka viņš vai viņa ir uzņēmumā galvenais, nenozīmē, ka neapmeklē kursus vai lekcijas savu kvalitāšu uzlabošanai.

Tu arī nejustos patīkami, ja tavs priekšnieks tevi nemitīgi salīdzinātu ar cilvēku, kurš pirms tevis strādāja konkrētajā amatā. Tāpat nemitīga atgādināšana par bijušo darbavietu un kolēģiem priekšniecībai dod pamatu domāt, ka tev grūti pieņemt pārmaiņas, nespēj ātri pielāgoties un iejusties jaunā kolektīvā. Tā rezultātā tavi pienākumi var tikt ierobežoti, jo augstākajos amatos sēdošie nebūs pārliecināti, vai pārmaiņas tev nav pārāk straujas.

Es nezinu, kā to izdarīt

Saprotams, ka brīžos, kad tev uzdod kādu jaunu uzdevumu, tu vari kaut ko nezināt, bet tas nav jāsaka priekšniekam. Darba devēji vēlas savās komandās redzēt cilvēkus, kuri paši uzņemas iniciatīvu, nevis prasa, lai visu parāda priekšā. Padomu labāk lūdz kolēģiem, kas ar līdzīgiem uzdevumiem nodarbojas ikdienā. Šo gan vari jautāt priekšniekam, piemēram, uzzinot, kurš darbinieks varētu šajā jautājumā palīdzēt.

Ļoti trausla robeža ir starp vēlēšanos pieradīt sevi, piekrītot uzņemties dažādu pienākumu izpildi, un pārkraušanos ar darbiem. Tavs priekšnieks negribētu dzirdēt no tevis tādu frāzi kā “Tas neietilpst manos darba pienākums”, ja ar saviem tiešajiem pienākumiem jau tiki galā. Protams, nevajag sevi pārmocīt, taču atceries, ka arī priekšnieks ir tikai cilvēks, kuram galvā ir desmitiem domu un problēmu – ja jūti, ka pienākumu ir pārāk daudz, tev vajag konstruktīvi izskaidrot, kāpēc tu patiesi nevari darīt vēl vairāk.

Avots: Delfi.lv