Temati, par kuriem nekad nerunāt ar savu vadītāju
Būt labās un draudzīgās attiecībās ar savu tiešo vadītāju var būt itin lieliski, it īpaši, ja ikdienišķo darba dienas rutīnu šādu attiecību uzturēšana padara daudz patīkamāku. Tomēr jūsu tiešais vadītājs ir un paliek vadītājs, lai cik draudzīgi savā starpā jūs arī nebūtu, viņam ir noteiktas funkcijas, kuras ir jāveic uzņēmumam labā, un tās ne vienmēr var saskanēt ar jūsu draudzību. Tāpēc dienas beigās ir svarīgi atcerēties, ka jūsu draudzīgais vadītājs joprojām ir jūsu priekšnieks, un ir noteikti temati, par kuriem nekad nevajadzētu runāt ar savu vadītāju, lai nepārkāptu līniju, kuras šķērsošanu, iespējams, var nākties nožēlot.
Te būs dažas frāzes, kuras noteikti nav vēlams izpaust savam tiešajam vadītājam:
“Tas nav iespējams!”
Ticiet mums, jūsu vadītājs būs pēdējais cilvēks uzņēmumā, kurš vēlētos dzirdēt negatīvismu vai pārliecības trūkumu. Ja jums ir bažas par konkrētām darbībām vai procesiem, norādiet uz tām un lūdziet vadības viedokli risinājuma izstrādē. Viena no labākajām pieejām, lai izlemtu, vai dalīties savās (negatīvajās) domās ar jūsu vadību, ir iedomāties sevi viņu vietā. Vai jūsu komentāri, jautājumi un izsaucieni par to, cik kaut kas ir neiespējams, atspoguļo pozitīvu, aicinošu un pārliecinošu izturēšanos? Rūpīgi izvēlieties savus vārdus vadības priekšā, ja vēlaties attīstīties savā karjerā attiecīgajā uzņēmumā. Jūsu iebildumiem būtu jābūt pārī ar ierosinājumiem situācijas uzlabošanā vai atrisināšanā.
“Atlases kompānijas zvana man teju katru nedēļu un piedāvā tādu pašu darbu, bet ar lielāku algu.”
Šis, tieši tāpat kā arguments par to, ka esat uzsācis salīdzināt kreditorus ilgtermiņa aizdevumam, lai beidzot iegādātos jaunu dzīvokli, patiesībā nav nekāds arguments, lai jūsu vadītājs paaugstinātu jūsu atalgojumu. Draudēt vadītājam ar aiziešanu tad, ja netiksiet pie lielāka algas cipara ir visai muļķīgi. Bailīgi vadītāji kļūst vēl bailīgāki, ja viņi jūtas apdraudēti. Nevienam nepatīk konkurēt ar citiem cilvēkiem un uzņēmumiem, jo īpaši jūsu vadībai. Izvirziet reālus argumentus par savu paveikto darbu uzņēmuma labā, ja jūtaties, ka esat pelnījis algas paaugstinājumu, bet neslēpieties aiz anonīmām atlases kompānijām vai lielām kredītsaistībām, tā vietā lai strukturēti argumentētu, kāpēc jums ir nepieciešams vairāk naudas.
“Jums nav taisnība!”
Atklāti kritizēt savu vadītāju vai norādīt uz viņa kļūdām, pat tad, ja vadītājs ir draugs, rada nepatīkamu spiedienu uz viņa ego. Tas ir pavisam drošs veids, kā tikt izslēgtam no nākamajām vadības sanāksmēm vai tikt ignorētam nākamo reizi, kad pacelsiet roku, lai izteiktu savu viedokli. Ja jums ir sajūta, ka jūsu vadītājs ir pieļāvis kļūdu, ir daudz labāki veidi, kā to novērst, bez kļūdas bāšanas acīs. Tā vietā jūs varētu teikt kaut ko šādu: “Varbūt esamu saņēmis nepatiesu informāciju par šo jautājumu, bet man radās iespaids, ka jūs..” Šādi uzsākta saruna ļauj vadītājam labprātīgi vēlreiz pārskatīt minēto informāciju un veikt labojumus, ja nepieciešams, uzreiz neķeroties klāt pie aizstāvības runas un saviem aizsardzības līdzekļiem. Lai kādu sarunas uzsākšanas frāzi jūs arī nelietotu, attiecībā uz jūsu vadību tai vispirms jārada labvēlīgs un sirsnīgs signāls.
“Tas neietilpst manos darba pienākumos”
Ja mums būtu jāieraksta katrs sīkums amata aprakstā, tie iespējams būtu visgarakie dokumenti, ko jums nāktos lasīt un parakstīt. Neviens amata apraksts nav akmenī iekalts, tāpēc tajos ir punkts – un citi vadības rīkojumi. Kā daļa no multifunkcionālas komandas no jums tiek gaidīts, ka jūs būsiet elastīgi un savu iespēju robežās padarīsiet sava vadītāja dzīvi vieglāku. Bez tam – jo vairāk prasmju kopumu jūs uzkrāsiet darot lietas, “kas nav jūsu darba pienākumos”, jo vērtīgāks savam darba devējam jūs kļūsiet. Sakot, ka jūs nevēlaties doties soli tālāk par noteiktajiem darba pienākumiem jūsu amatā, jūs demonstrējat, ka nevēlaties kopīgiem spēkiem panākt uzņēmuma izaugsmi un uzplaukumu.
“Es to nevaru izdarīt.”
Vienkārša – es to varu vai es centīšos, cik ir manos spēkos – attieksme vienmēr ir vērtīga iezīme jebkurā darbiniekā, neatkarīgi no viņa amata. Ja jūsu vadītājs regulāri no jums dzird sūdzēšanos par to, ka kārtējo reizi kaut ko nevarat izdarīt paša izdomātu iemeslu dēļ, nedomājiet, ka tikai tāpēc, ka esat draudzīgās attiecībās, jūs nākamajā reizē tiksiet pieaicināts svarīgos un ienesīgos projektos.
“Es plānoju nākamgad pamest uzņēmumu (vai pārcelties uz citu pilsētu, rajonu, valsti).”
Šim būtu jābūt pašam par sevi saprotamam – ja jūs paziņojat savam vadītājam, ka plānojat atstāt uzņēmumu un / vai pārcelties uz citu vietu, ko nevar apvienot ar pašreizējo darbu, jūs viņam nedodat citu izvēli kā iekļaut šo informāciju viņa vadītās nodaļas plānos. Un ko tad, ja jūsu plāni mainās, bet jūsu vadītājs jau atradis aizstājēju? Te ir tikai viens padoms – klusēt līdz pēdējam brīdim un paturēt savus nākotnes karjeras un dzīvesvietas plānus pie sevis.
“Es nezinu.”
Nevienam no mums nav atbilžu uz pilnīgi visiem jautājumiem, arī jums var nebūt atbildes uz katru jautājumu, ko jums pajautā vadītājs. Bet pat vislabākais minējums un apsolījums izzināt situāciju un noskaidrot apstākļus ir daudz labāks par vienkāršu “Es nezinu!”. Šādas frāzes lietošana darba vidē vairāk norāda uz jūsu nevēlēšanos investēt laiku, lai veiktu nepieciešamos pētījumus atbildes atrašanai, kas kopumā norāda uz jūsu nevēlēšanos sevi papildus investēt esošā amata ietvaros.
“Ja es nesaņemšu šo paaugstinājumu, es došos prom no darba.”
Tieši tā paša iemesla dēļ, kāpēc jums nevajadzētu teikt savam vadītājam, ka jums nepatīk pie viņa strādāt, arī ultimātu vicināšana vadības priekšā nesniegs jums vēlamo rezultātu. Ļaujiet savam vadītājam pašam pieņemt lēmumu par to, kas ir vislabākais viņa komandas izaugsmē, tieši tāpēc viņš ir vadītājs, bet jūs esat padotais. Pat ja jums konkrētajā gadījumā šķiet, ka paaugstinājums jums “pienākas” un esat pats labākais kandidāts, jūsu vadībai var būt absolūti pretējs viedoklis. Ultimāts tikai sabojās jūsu attiecības un jūsu kandidatūra vairs netiks nopietni izskatīta citās izaugsmes iespējās. Bravūrīgi sakot savam vadītājam: “Paaugstiniet mani, vai arī es aizeju!”, jūsu izredzes tikt pie kārotā paaugstinājuma līdzinās teju nullei. Dalieties savos apsvērumos par jūsu kandidatūras ideālo piemērotību konkrētajai vakancei ar savu radinieku, partneri, draugiem vai savu kaķi. Nenovietojiet šos apsvērumus jūsu vadītāja klēpī. Galu galā, jūsu vadītāja darbs nav būt par jūsu karjeras konsultantu.
Mēs nenoliegsim, ka ik pa laikam jebkuram šķiet tik vilinoši pateikt savam vadītājam visu, kas mums viņā tracina, bet kāda gan tam galu galā būs jēga? Šāda tipa viedokļu izpaušana nodarīs tikai vēl vairāk ļaunuma, pat ja cerējāt uz vienkāršu atvieglojuma sajūtu, lietas izrunājot skaļi. Pieturiet savas sajūtas pie sevis vai arī uzsāciet jaunus darba meklējumus, ja esošais darbs un vadība vairs nespēj sagādāt jums gandarījumu.
Avots: Compeuro.lv