Darbinieku un algu prognozes 2026.gadā

2026.gads Latvijas darba tirgū iezīmēs pārejas posmu no straujas pielāgošanās uz strukturētāku attīstību. Iepriekšējos gados darba tirgu būtiski ietekmēja pandēmijas sekas, ģeopolitiskā nestabilitāte un straujā digitalizācija, toties 2026.gadā arvien lielāka nozīme būs ilgtspējai, produktivitātei un darbinieku kompetencēm.

Darba devēji 2026.gadā vairs nekonkurēs tikai ar atalgojumu – priekšplānā izvirzīsies darba saturs, attīstības iespējas un organizācijas spēja pielāgoties pārmaiņām.

Nozares ar augstu pieprasījumu pēc darbaspēka

IT – no izaugsmes uz efektivitāti

Informācijas tehnoloģiju (IT) nozare arī 2026.gadā saglabās vienu no vadošajām lomām Latvijas darba tirgū, taču pieprasījuma raksturs mainīsies. Iepriekš dominēja vispārējs speciālistu trūkums, toties tagad arvien lielāks uzsvars tiks likts uz konkrētām kompetencēm – datu analītiku, kiberdrošību, mākslīgā intelekta (MI) risinājumu ieviešanu un sistēmu arhitektūru.

Uzņēmumi kļūs selektīvāki – mazāk interesēs darbinieku skaits, vairāk – viņu spēja radīt biznesa vērtību. Pieprasījums pēc augstas kvalifikācijas IT speciālistiem saglabāsies augsts, savukārt iesācēju līmeņa pozīcijās konkurence pieaugs.

Veselības aprūpe un sociālā aprūpe – ilgtermiņa deficīts

Demogrāfiskās tendences 2026.gadā kļūs vēl izteiktākas. Sabiedrības novecošanās palielinās pieprasījumu ne tikai pēc ārstiem un medmāsām, bet arī pēc sociālās aprūpes darbiniekiem, rehabilitācijas speciālistiem un aprūpes koordinatoriem.

Darba devēji šajā nozarē arvien biežāk saskarsies ar situāciju, kurā vakances paliek neaizpildītas mēnešiem. Tas radīs papildu spiedienu uz valsts politiku, algu līmeni un darba apstākļu uzlabošanu, īpaši reģionos.

Inženierzinātnes un enerģētika – infrastruktūras atjaunošanas vilnis

2026.gadā turpināsies investīcijas infrastruktūrā, energoefektivitātē un atjaunīgajos energoresursos. Pieprasījums pēc elektroinženieriem, projektu vadītājiem, būvinženieriem un enerģētikas speciālistiem pieaugs. Šīs profesijas kļūs arvien grūtāk aizpildāmas, jo izglītības sistēma nespēj pietiekami ātri sagatavot jaunos speciālistus.

Nozares ar darba tirgus piesātinājumu

Administratīvās un atbalsta funkcijas

Automatizācijas un digitālo rīku attīstība būtiski ietekmēs administratīvos amatus. Grāmatvedības, datu ievades, klientu atbalsta un biroja administrācijas pozīcijās 2026.gadā sagaidāma darba tirgus piesātināšanās. Daļa funkciju tiks centralizētas vai aizstātas ar tehnoloģiskiem risinājumiem.

Tas nenozīmē šo profesiju izzušanu, taču prasību līmenis pieaugs – no darbiniekiem tiks sagaidīta plašāka kompetenču kombinācija un spēja strādāt ar sarežģītākiem uzdevumiem.

Zemas pievienotās vērtības ražošana

Ražošanas sektorā turpināsies automatizācijas process, kas samazinās pieprasījumu pēc zemas kvalifikācijas darbaspēka. Uzņēmumi arvien vairāk investēs iekārtās, lai samazinātu atkarību no cilvēkresursiem, īpaši rutīnas darbos.

Algu prognozes

2026.gadā algu pieaugums Latvijā saglabāsies, taču tas būs mērenāks un selektīvāks nekā iepriekš.

Sagaidāms, ka:

• IT un inženierzinātnēs algu pieaugums varētu svārstīties 7–12% robežās, īpaši augsti kvalificētiem speciālistiem;
• veselības aprūpē būs stabils, bet nevienmērīgs algu kāpums, kas lielā mērā būs atkarīgs no valsts finansējuma;
• mazumtirdzniecībā un administratīvajās funkcijās algu pieaugums būs minimāls vai stagnēs.

Darba devēji arvien biežāk izvēlēsies ieguldīt nevis fiksētā atalgojumā, bet papildu labumos – veselības apdrošināšanā, elastīgā darba laikā, apmācībās un labbūtības programmās.

Darba devēju galvenie izaicinājumi

2026.gadā galvenais izaicinājums nebūs tikai darbinieku piesaiste, bet gan talantu noturēšana. Darbinieki kļūs prasīgāki pret darba saturu, vadības kvalitāti un uzņēmuma vērtībām.

Pieaugs arī starptautiskā konkurence par speciālistiem, jo attālinātais darbs ļaus Latvijas profesionāļiem strādāt ārvalstu uzņēmumos, neatstājot valsti. Tas radīs papildu spiedienu vietējiem darba devējiem būt konkurētspējīgiem ne tikai algu, bet arī kultūras un attīstības ziņā.

Saskaņā ar “World Economic Forum” pētījumiem par nākotnes profesijām galvenās prasmes, kas noteiks darbinieku vērtību darba tirgū, būs spēja mācīties, pielāgoties pārmaiņām, sadarboties un domāt stratēģiski.

Starptautiskā un ģeopolitiskā ietekme

Latvijas darba tirgus 2026.gadā vairs nav aplūkojams tikai nacionālā mērogā. Tas ir cieši integrēts Eiropas un globālajos procesos, un notikumi ārpus Latvijas robežām arvien tiešāk ietekmē darbvietu pieejamību, algu dinamiku un pieprasītās prasmes.

Eiropas ekonomikas cikli

Latvija kā neliela, atvērta ekonomika ir īpaši jutīga pret lielāko Eiropas Savienības (ES) valstu – Vācijas, Francijas un Skandināvijas – ekonomikas svārstībām. Ja šajās valstīs notiek izaugsme, pieaug arī pieprasījums pēc Latvijas uzņēmumu pakalpojumiem – IT ārpakalpojumiem, loģistikas, ražošanas un finanšu atbalsta funkcijām. Tas tiešā veidā palielina pieprasījumu pēc kvalificētiem darbiniekiem Latvijā.

Savukārt, ja Eiropas lielajās ekonomikās iestājas stagnācija vai recesija, pirmās cieš tieši tās nozares, kas orientētas uz eksportu. Tas nozīmē, ka Latvijas uzņēmumi 2026.gadā arvien biežāk būs spiesti balansēt starp darbinieku noturēšanu un izmaksu kontroli, jo starptautiskie pasūtījumi kļūs nepastāvīgāki.

Globālās tehnoloģiju nozares cikli

Tehnoloģiju sektors Latvijā lielā mērā ir piesaistīts globālajiem investīciju un inovāciju cikliem. Ja pasaulē pieaug investīcijas MI, kiberdrošībā vai finanšu tehnoloģijās, tas automātiski palielina pieprasījumu pēc šo jomu speciālistiem arī Baltijā.

__________________________________________________________________________

Darbiniekiem šis būs laiks, kad prasmes un attieksme kļūs svarīgākas par amata nosaukumu
__________________________________________________________________________

2026.gadā šī atkarība kļūs vēl izteiktāka – arvien vairāk Latvijas IT speciālistu strādās starptautiskos projektos, kas nozīmē, ka viņu algas, prasības un darba kultūra veidosies nevis pēc Latvijas, bet globālā tirgus standartiem. Tas savukārt palielinās spiedienu uz vietējiem uzņēmumiem piedāvāt konkurētspējīgākus nosacījumus.

Enerģētikas un izejvielu tirgi

Notikumi enerģētikas tirgos tieši ietekmē Latvijas ražošanu, loģistiku un būvniecību. Augstas energoresursu cenas palielina uzņēmumu izmaksas, kas var bremzēt algu kāpumu vai pat radīt spiedienu uz darbinieku skaita samazināšanu energoietilpīgās nozarēs.

Vienlaikus pāreja uz atjaunīgo enerģiju un ES klimata politika rada jaunas darbvietas – projektēšanā, būvniecībā, energoefektivitātes konsultēšanā un tehnoloģiju apkalpošanā. Tādējādi ģeopolitiskā nestabilitāte un enerģētiskā neatkarība vienlaikus rada gan riskus, gan jaunas iespējas darba tirgū.

Ģeopolitiskā spriedze un drošības nozīme

Krievijas un Ukrainas kara ilgtermiņa sekas arī 2026.gadā būs jūtamas Latvijas darba tirgū. Aizsardzības un drošības nozare pieaugs – ne tikai militārajā sektorā, bet arī kiberdrošībā, infrastruktūras aizsardzībā un loģistikā. Tas palielinās pieprasījumu pēc inženieriem, IT drošības speciālistiem un projektu vadītājiem.

Vienlaikus ģeopolitiskā spriedze samazina investoru apetīti riskantos reģionos, kas nozīmē, ka Latvijai nāksies aktīvāk konkurēt par starptautiskajām investīcijām, piedāvājot stabilu biznesa vidi un kvalificētu darbaspēku.

Migrācija un darbaspēka mobilitāte

Starptautiskie konflikti, klimata pārmaiņas un ekonomiskās atšķirības palielina darbaspēka migrāciju. Latvijā 2026.gadā turpinās pieaugt ārvalstu darbinieku īpatsvars būvniecībā, loģistikā, veselības aprūpē un ražošanā.

Tajā pašā laikā Latvijas profesionāļi arvien biežāk izvēlēsies strādāt attālināti ārvalstu uzņēmumos, paliekot Latvijā. Tas nozīmē, ka darba tirgus kļūs globāls pat tad, ja darbinieks fiziski nekur nepārvietojas.

Kvalitāte, nevis kvantitāte

2026.gadā Latvijas darba tirgus vairāk nekā jebkad būs pakļauts ārējiem spēkiem. Uzņēmumiem būs jāspēj ātri reaģēt uz starptautiskām pārmaiņām, jādiversificē klientu portfelis un jāiegulda darbinieku kompetencēs.

Darbiniekiem tas nozīmē, ka stabilitāte arvien mazāk būs atkarīga no konkrēta darba devēja un arvien vairāk – no paša cilvēka prasmēm, spējas mācīties un konkurēt globālajā tirgū.

2026.gadu Latvijas darba tirgū iezīmēs kvalitāte, nevis kvantitāte. Uzņēmumi, kas laikus ieguldīs darbinieku attīstībā, elastīgās darba formās un ilgtspējīgā personāla politikā, iegūs būtisku konkurences priekšrocību. Savukārt darbiniekiem šis būs laiks, kad prasmes un attieksme kļūs svarīgākas par amata nosaukumu.

Raksta autors:

Māris Silinieks, SIA “WORKINGDAY LATVIA”, mārketinga direktors

Avots: