Krīžu veidi, jeb kas iztrūkst tavos krīžu gatavības plānos?

Viens no veidiem, kā labāk izprast un pārvaldīt kādu fenomenu, ir aplūkot tā dažādās izpausmes un vienlaicīgi meklēt kopīgo. To var teikt arī par krīzēm organizācijās – mēs pārvaram tās labāk, kad apzināmies, ka līdzīgi izaicinājumi ir bijuši arī citiem, un mūsu gadījums, lai arī atšķirīgs un ar savām niansēm, tomēr nav vienīgais. Apziņa, ka kāds cits ir sekmīgi pārvarējis līdzīgu situāciju, vairo apņēmību un veiksmīga iznākuma iespējamību.

Šajā rakstā atradīsi kopsavilkumu par dažādiem krīžu veidiem. Tas palīdzēs paraudzīties plašāk uz šo fenomenu un novērtēt savu, iespējams, nesen pārvarētu krīzi kontekstā ar līdzīgiem notikumiem. Tāpat to varēsi izmantot, lai papildinātu un uzlabotu savas organizācijas gatavību negaidītu un bīstamu situāciju pārvarēšanai nākotnē.

Vairumam krīzes situāciju kopīgā iezīme ir tāda, ka tās apdraud kādu organizācijas veiksmīgai pastāvēšanai svarīgu jomu. Šeit uzskaitīšu galvenos apdrsaudējuma veidus un kā tos mazināt. Savukārt Tu vari novērtēt vai Tavā organizācijā par to ir pienācīgi padomāts.

Ar organizācijas darbību saistīti draudi cilvēka dzīvībai, veselībai vai drošībai parasti izraisa vislielāko satraukumu un prasa nekavējošu rīcību. Šī apdraudējuma izraisītājs var būt dabas katastrofas, slimības izplatīšanās, dabas piesārņojums, avārijas, terora akts, tehniskas kļūmes, produkcijas saindēšanās vai jebkas cits, kas apdraud cilvēku.

Tas var skart kā organizācijas darbiniekus, klientus, apkārtnes iedzīvotājus, tā arī sabiedrību kopumā vai tikai atsevišķu indivīdu. Šādas situācijas prasa visaugstāko vērību, jo jebkurā brīdī tās var eskalēties un izraisīt jaunu apdraudējumu.

Lai preventīvi novērstu šādas krīzes iespējamību un/vai mazinātu tās sekas, organizācijā darba aizsardzības jautājumiem jābūt prioritātei Nr. 1. Vai tavā organizācijā darba aizsardzības risinājumi ir izveidoti pēc būtības vai tikai tik daudz, cik to prasa likums, un, ja likuma nebūtu, vai par to vispār kāds domātu?

Cits krīžu izraisītājs ir draudi organizācijas tiešajai darbībai. Šādās reizēs tiek apdraudēta uzņēmuma vai iestādes spēja veikt savu pamatdarbību – ražot preces, sniegt pakalpojumus vai nodrošināt nepieciešamās funkcijas. Šādu krīžu pamatā var būt dabas katastrofas, tehniskas avārijas un kļūmes, kiberuzbrukumi un datu noplūdes, kā arī pārrāvums izejvielu piegāžu ķēdē vai organizācijas nespēja pilnvērtīgi darboties, piemēram, darbinieku trūkuma dēļ.

Šāda veida krīzes ir iespējams novērst vai mazināt to sekas, ja organizācijā ir definēti, sakartēti un aprakstīti visi iekšēji procesi. Visu procesu kartēšana var šķist neadekvāts laika un citu resursu patēriņš, bet tieši tā ir iespējams skaidri apzināt riskantos posmus nepārtrauktas darbības nodrošināšanā, un izveidot plānu B to pārvarēšanai.

Organizācijas finansiālā stāvokļa apdraudējumu var izraisīt kā makroekonomiski notikumi valstī un pasaulē kopumā, (piemēram, kredītlikmju kāpums, valūtas svārstības utml.), tā arī notikumi attiecīgajā nozarē vai uzņēmuma iekšienē (ieņēmumu samazināšanās, neparedzēts izdevumu pieaugums, apgrozāmo līdzekļu trūkums u.c.).

Tāpat kā katram cilvēkam arī katrai organizācijai ir jābūt finanšu līdzekļu rezervei un finanšu līdzekļi nedrīkst būt salikti “vienā grozā”. Vai tavai organizācijai ir pietiekams līdzekļu uzkrājums, lai tā varētu finansēt savu darbību vismaz 3 mēnešus?

Juridisko apdraudējumu grupā var ierindot tādus draudus kā pret uzņēmumu vai iestādi vērstas tiesvedības, neatbilstību likumu, normatīvo aktu un dažkārt arī industrijas labās prakses prasībām. Tāpat šeit var iekļaut uzraugošo iestāžu vēršanos pret organizāciju, ieskaitot tās darbībai nepieciešamo licenču un atļauju anulēšanu.

Likumu un labās prakses ievērošana ir norma. Lai sekotu līdzi izmaiņām, iesakām apmeklēt šim tematam veltītos seminārus industrijā un/vai piesaistīt ekspertus, kas regulāri informē organizāciju par izmaiņām likumos.

Par reputācijas krīzes iemeslu var kļūt jebkurš no augstāk minētajiem apdraudējumiem.

Parasti tas notiek, ja nav izdevies problēmu atrisināt attiecīgās jomas ietvaros. Piemēram, nav izdevies novērst avārijas sekas, un uzņēmums ilgi nevar pilnvērtīgi atjaunot darbību.

Šādā gadījumā tas var izraisīt piegādātāju, klientu un citu ar kompāniju saistīto pušu satraukumu, un no “tīri tehniskas” ķibeles situācija eskalējas par izaicinājumu organizācijas tēlam kopumā. Tāpat apdraudējumu reputācijai var izraisīt darbinieku, īpaši vadītāju, neētiska rīcība, neveiksmīgi izteikumi vai kļūmes kopējā komunikācijā ar sabiedrību.

Labam iekšējās un ārējas komunikācijas ekspertam vienmēr ir jābūt “pa rokai”. Vislabāk, ja organizācijai ir “savs” komunikācijas speciālists, kurš var būt piesaistīts gan kā darbinieks, gan kā ārpakalpojums. Svarīgi, lai ir kāds, kuram par tavu organizāciju krīzes gadījumā, nav “pirmā dzirdēšana”, bet ir izpratne par organizāciju un vidi, kurā tas darbojas, lai varētu ātri un efektīvi komunicēt krīzes gadījumā.

Lai novērstu potenciālos draudus un/vai mazinātu sekas, kas iestājas krīzes gadījumā, organizācijai ir jāsakārto darba vide, jāievēro finanšu disciplīna un jāpiesaista eksperti jautājumos, kas, iespējams, nav nepieciešami organizācijas ikdienas darbības nodrošināšanā. Ja tas tev šķiet laikietilpīgi un dārgi, pamēģini krīzi, atceroties, ka nevienam citam nav pienākums glābt tavu biznesu, lai cik svarīgs Latvijas ekonomikai tev tas šķistu.

Ojārs Stūre

Krīžu vadības treneris un konsultants

Avots: Vadi pārmaiņas