Karjerai

Atvaļinājums bieži šķiet pašsaprotama tēma. Pēc intensīva darba perioda paņemam dažas brīvas nedēļas, dodamies ceļojumā vai pavadām laiku mājās un sagaidām, ka atgriezīsimies darbā enerģiskāki, mierīgāki un motivētāki. Tomēr realitāte ne vienmēr ir tik vienkārša. Daudzi cilvēki atzīst, ka pirmās atvaļinājuma dienas pavada, joprojām domājot par darbu. Citi atgriežas nogurušāki nekā pirms atpūtas, bet vēl…

Mums visiem vajag drošības sajūtu – tā ir viena no cilvēka pamata vajadzībām. Kad lietas ir prognozējamas un saprotamas, mēs funkcionējam vislabāk. Taču mūsdienu realitātē stabilitāte ir kļuvusi par retumu, un nenoteiktība – par jauno normu. Tas tieši trāpa mūsu vajadzībā pēc drošības. Arī darba vidē to saredzam skaidri: “Vesels Birojs” veidotajās aptaujās darbinieki gandrīz…

Pēdējos gados arvien biežāk nākas pielāgoties dzīvei laikā, kurā stabilitāte vairs ne vienmēr šķiet pašsaprotama. Karš Ukrainā, politiskā un ekonomiskā spriedze, ziņas par drošības riskiem reģionā, droni, robežu jautājumi, dezinformācija un cenu svārstības – tas viss var kļūt par ikdienas emocionālo fonu arī tad, ja mūsu pašu dzīvē tajā brīdī “nekas nav noticis”. Bieži situācijās,…

Kas notiek, kad cilvēks pārstāj ticēt, ka viņa rīcībai ir nozīme? Šis jautājums nav tikai personisks. Tas ir arī darba vides, organizāciju un sabiedrības jautājums. Mēs daudz runājam par krīzēm, drošības zudumu, konkurētspēju, izdegšanu, pārmaiņām un nenoteiktību. Taču daudz retāk runājam par to, kas šādos apstākļos palīdz cilvēkam, komandai vai sabiedrībai saglabāt spēju izturēt un…

Rūpējoties par savu reputāciju, šobrīd katram no mums ir izlikts slazds. Un tas nav klasisks reputācijas risks. Tas nav neveiksmīgs ieraksts sociālajos tīklos, pārprasts komentārs vai slikti izvēlēta publiskā frāze. Šis slazds ir daudz neredzamāks. Tas sākas brīdī, kad mēs augšupielādējam savu fotogrāfiju kādā mākslīgā intelekta rīkā. Kad palūdzam: “Parādi, kā es izskatītos ar citu…

Dzīvesspēku bieži saistām ar izturību – spēju turpināt, neskatoties uz nogurumu, šaubām vai sarežģītiem apstākļiem. Šis priekšstats nav nepareizs, taču tas ir nepilnīgs. Ilgtermiņā dzīvesspēks neaprobežojas tikai ar spēju “izturēt”. Kas patiesībā ir dzīvesspēks, un kāpēc tas kļūst par vienu no svarīgākajām profesionālajām prasmēm?   Psiholoģijā dzīvesspēks (angļu val. resilience) tiek skaidrots kā dinamisks adaptācijas…

Emocionālā pašaizsardzība ir neapzinātās psiholoģiskas reakcijas, kas pasargā cilvēku no trauksmes, no draudiem viņa pašcieņai vai vērtībām, no apzināti iepriekš bloķētām emocionālām sāpēm, kuras radījusi pārdzīvota trauma, un no lietām vai situācijām, par kurām viņš apzināti nevēlas domāt vai tās risināt. Zigmunda Freida meita Anna Freida paplašināja tēva teoriju, aprakstot vairākus Ego stāvokļa izmantotos aizsardzības…

Tu vari ietekmēt tikai to, kas ir tavā Kontroles zonā. Savukārt Kontroles zona ir atkarīga no tavas Atbildības teritorijas. Tavā Ietekmes zona ir tikai tie cilvēki un procesi, kurus tu vari ietekmēt ar savu Varu, Statusu vai Autoritāti. Viss pārējais ir pakļauts pavisam citiem spēles noteikumiem, kurus nosaka Variantu telpa un visi citi šīs lielās…

Manipulācija ir citu cilvēku izmantošana savu mērķu sasniegšanā bez viņu apzinātas piekrišanas. Izmantojot emocijas, manipulators (varmāka) panāk, ka manipulācijas objekts (upuris) it kā brīvprātīgi piekrīt darīt to, ko vēlas manipulators. Var manipulēt dažādi – ar emocionālu uzbrukumu vai uzlavēšanu, patiesības sagrozīšanu vai noklusēšanu, iežēlināšanu vai iebaidīšanu un pat ar seksualitāti. Manipulators bieži nerunā tiešu valodu,…

Darbs pie ekrāniem kļuvis par neatņemamu ikdienas daļu daudzās profesijās. Taču ilgstoša redzes slodze var radīt virkni simptomu, kurus nereti sākumā nepamanām. Daudzi cilvēki, kuri regulāri strādā pie ekrāniem, kādā brīdī izjūt redzes diskomfortu – dažos pētījumos tas novērots līdz pat 90% gadījumu. Redzes veselībai biroja darbā Šo parādību dēvē par digitālo redzes nogurumu (Digital…

Šobrīd mēs dzīvojam laikā, kad stimuli, kas aktivizē dopamīna sistēmu, ir viegli, ātri un nepārtraukti pieejami. Paziņojumi telefonā, sociālie mediji, straumēšanas platformas, īsi video, pastāvīga informācijas plūsma – smadzenēm netrūkst signālu, kas sola tūlītēju atlīdzību. Taču šādai pieejamībai ir arī otra puse. Kāpēc kļūst grūtāk sākt? Mūsdienu vide piedāvā arvien vairāk ātru atlīdzības signālu, kas…

Kritiskā domāšana ir prāta process, kura laikā tiek analizēta un vērtēta informācija. Kritiskā domāšana pamatojas uz intelektuāliem kritērijiem – vai vērtējamais notikums, fakts vai cilvēks ir reāls, ticams, pamatots un kam tas ir nozīmīgs vai svarīgs. Kritiskā domāšana svarīga, lai spētu izvairīties no manipulācijas, lai neviens nevar izmantot jūs savu mērķu sasniegšanai. Kritiskās domāšanas 8…

Šobrīd mēs dzīvojam laikā, kad stimuli, kas aktivizē dopamīna sistēmu, ir viegli, ātri un nepārtraukti pieejami. Paziņojumi telefonā, sociālie mediji, straumēšanas platformas, īsi video, pastāvīga informācijas plūsma – smadzenēm netrūkst signālu, kas sola tūlītēju atlīdzību. Taču šādai pieejamībai ir arī otra puse. Dopamīns un motivācija – kā strādā mūsu atlīdzības sistēma? Kāpēc kļūst grūtāk sākt?…

Jautājums “Kāda ir mana vieta šajā pasaulē” parasti neuzrodas brīdī, kad viss sabrūk. Tas parādās klusāk. Brīdī, kad ārēji viss ir sakārtots, bet iekšēji ir sajūta – es it kā daru pareizi, bet nejūtos savā vietā. Koučinga sarunās šis jautājums bieži sākas ar pavisam praktisku tēmu – nogurums, motivācijas kritums, konflikts komandā. Taču aiz tā…

Ir dīvains paradokss: “mēs varam būt gudri, motivēti, patiesi gribēt pārmaiņas, un vienlaikus – paši sev nemanāmi likt “sprunguļus riteņos”. Ne vienmēr tā ir slinkuma vai rakstura problēma. Biežāk tā ir aizsardzība: prāts cenšas pasargāt no riska, vilšanās, kritikas vai pārslodzes. Tikai aizsardzība reizēm izskatās kā sabotāža. Šoreiz gribās apkopot biežākos pašsabotāžas veidus, kā tie…

Vientulība kļūst par jaunu un ļoti izteiktu laikmeta iezīmi. Tā aizvien vairāk piesaista manu uzmanību un liek uzdot jautājumu: kā mēs turpmāk komunicēsim kā sabiedrība? Pētījumi jau sen parāda, ka laimes formula sakņojas cilvēciskajās attiecībās. Maslova vajadzību piramīdā “piederība sociālajai grupai”, kas nosaka mijiedarbību ar citiem, ir viens no cilvēka pamata balstiem. Viņš vai viņa…

Darba tirgū bieži dzirdams, ka cilvēki “uz papīra” strādā 8 stundas, taču faktiski – 10–12 stundas, dažkārt darbam ievelkoties pat līdz pusnaktij. E-pasti vēlos vakaros, ziņas brīvdienās, mainīgi termiņi un “tikai ātra atbilde” komandai vēl pēc darba laika. Dažiem tā šķiet normāla ikdiena, citi tajā saskata izdegšanas vēstnesi, bet vēl citi – profesionālās ambīcijas un…

Nevis ar skaļu startu, bet ar skaidru virzienu… Jaunā gada sākums bieži nāk ar pretrunīgu sajūtu. No vienas puses – cerība, “svaigs gaiss”, doma, ka “tagad gan būs citādi”. No otras, iespējams – nogurums pēc iepriekšējā gada, šaubas, pieredze, ka daudzas apņemšanās kaut kur pazūd jau februārī. Veiksmīgs gada sākums nav par ideālu plānu vai…

Melu psiholoģija ir neatņemama cilvēku saskarsmes un sociālo attiecību sastāvdaļa, jo melošana sastopama ikdienā. Ir vērts zināt, kāpēc cilvēki melo – dažkārt melošana tiek izmantota, lai izvairītos no konflikta, citreiz melošana palīdz manipulēt vai izvairīties no atbildības, bet dažkārt melošana palīdz aizsargāt sevi. Kā saprast, ka cilvēks melo, un kam vispār var ticēt? Vai visi…

Kafijas popularitāte pasaulē turpina pieaugt, un arvien jauni pētījumi pierāda tās pozitīvo ietekmi uz veselību – no antioksidantu bagātības līdz prāta asuma un koncentrēšanās veicināšanai. Tomēr daudziem joprojām ir šaubas: vieniem kafija saistās ar bažām par kuņģa dedzināšanu, citi vēlas to gatavot mājās, bet katra diena mēdz būt kā laimes spēle – vai šodien tā…