Redzes slodze darbā pie ekrāniem – kā pasargāt acis?

Darbs pie ekrāniem kļuvis par neatņemamu ikdienas daļu daudzās profesijās. Taču ilgstoša redzes slodze var radīt virkni simptomu, kurus nereti sākumā nepamanām. Daudzi cilvēki, kuri regulāri strādā pie ekrāniem, kādā brīdī izjūt redzes diskomfortu – dažos pētījumos tas novērots līdz pat 90% gadījumu.

Redzes veselībai biroja darbā

Šo parādību dēvē par digitālo redzes nogurumu (Digital Eye Strain). Tas var izpausties kā galvassāpes, redzes miglošanās, sausuma sajūta vai izteikts nogurums dienas beigās.

Šos simptomu pamata iemesls ir ilgstoša fokusēšanās vienā attālumā, retāka mirkšķināšana, nepietiekami pārtraukumi un nekoriģēti redzes traucējumi.

Redzes slodze nereti uzkrājas arī tādēļ, ka ekrānus izmantojam gan darbā, gan atpūtā. Darba dienas beigās bieži vien nepārtraucam skatīties ekrānā, bet vienkārši pārslēdzamies no datora uz telefonu vai televizoru.

Pētījumi par redzi liecina:

• Aktīva koncentrēšanās, īpaši darbā pie datora, var samazināt mirkšķināšanas biežumu līdz pat 3-4 reizēm, kas veicina acu sausumu.
• Acu komfortu būtiski ietekmē ekrāna novietojums, kā arī relatīvais mitrums darba vides gaisā, par ko īpaši svarīgi parūpēties apkures sezonā.
• Redzes nogurumu var ietekmēt arī miega daudzums un kvalitāte.
• Taču īpaši būtiska nozīme ir mūs paradumiem un atpūtas pauzēm.

Attālumam ir nozīme

Parasti ieteicams datora ekrānu novietot aptuveni rokas stiepiena attālumā (~50–70 cm), taču svarīgākais ir, lai attālums būtu ērts un neradītu papildu sasprindzinājumu. Arī, lietojot telefonu, būtiski apdomāt – cik tuvu acīm tas atrodas. Vēlams to neturēt pārāk tuvu un, iespēju robežās, saglabāt vismaz ~30 cm attālumu.

 

Jo tuvāk acīm atrodas ekrāns, jo lielāka slodze tiek radīta fokusēšanās un acu muskuļu darbībai. Ilgstoši lietojot telefonu ļoti tuvā attālumā, šī slodze var kļūt par diskomforta iemeslu.

Ja regulāri pieķer sevi, ka pietuvojies ekrānam arvien tuvāk, tas var liecināt par nepietiekami lielu burtu izmēru, redzes nogurumu vai nepietiekamu redzes korekciju.

Apgaismojuma ergonomika un ieteikumi redzei biroja darbiniekiem

 

Ekrāna novietojums un apgaismojums

Ekrāna augšējai malai ieteicams atrasties nedaudz zem acu līmeņa – tas palīdz samazināt acu virsmas iztvaikošanu un mazināt sausuma sajūtu.

Ekrāna spilgtumam jābūt līdzīgam apkārtējās telpas apgaismojumam. Spilgts ekrāns tumšā vidē rada papildu slodzi redzes sistēmai.

Svarīgi arī mazināt gaismas atspīdumus, kuri traucē izmantot ekrānu. Piemēram, lietojot žalūzijas vai nedaudz pārvietojot ekrānu, lai tajā nebūtu traucējošu atspīdumu no saules vai mākslīgā apgaismojuma.

Slodze bez pārtraukumiem uzkrājas

Ja pie ekrāna tiek pavadītas vairākas stundas dienā, regulāri pārtraukumi kļūst īpaši nozīmīgi. Lai izvairītos no diskomforta, vēlams izmantot regulāras atpūtas pauzes (vismaz ik pēc 1 stundas) un pauzes laikā nelietot ekrānus, bet piecelties, paskatīties tālumā.

Ieteicams:

• – sadalīt darbu blokos un ietvert kaut nelielas atpūtas pazues;
• – reizi stundā piecelties vai mainīt uzdevumu,
• – pauzē patiešām atpūtināt acis, piemēram, palūkojoties arī pa logu (tālumā), nevis pārslēgties uz telefonu,
• – iespēju robežās ieplānot īsu pastaigu vai kustību.

Mazāki, bet regulāri pārtraukumi ir efektīvāki nekā viens garš pārtraukums.

Redzes korekcija – arī nelielām izmaiņām ir nozīme

Pat neliels, nekoriģēts astigmātisms (0,50–1,00 D) un citas redzes problēmas var veicināt galvassāpes un redzes nogurumu.

Atceries – redzes pārbaude ir svarīga ne tikai obligātās veselības pārbaudes ietvaros reizi trijos gados, bet arī tad, ja parādās izteikts redzes nogurums, miglošanās un citi simptomi.

Raksta autore:
Laima Buša

Avots: