Kā uzsākt gadu veiksmīgi

Nevis ar skaļu startu, bet ar skaidru virzienu…

Jaunā gada sākums bieži nāk ar pretrunīgu sajūtu. No vienas puses – cerība, “svaigs gaiss”, doma, ka “tagad gan būs citādi”. No otras, iespējams – nogurums pēc iepriekšējā gada, šaubas, pieredze, ka daudzas apņemšanās kaut kur pazūd jau februārī.

Veiksmīgs gada sākums nav par ideālu plānu vai maksimālu produktivitāti. Tas ir par iekšēju sakārtošanos, skaidrību un godīgu vienošanos ar sevi. Par to, lai Tu neej ātrāk, nekā pats saproti, kurp ej.

Šis raksts ir aicinājums sākt gadu apzināti. Ar skaidru galvu, pieņemošu sirdi un kājām uz zemes.

Sākums sākas ar apstāšanos, nevis skrējienu

Pirms jautāt “ko es šogad darīšu?”, ir vērts uzdot citu jautājumu: kādā stāvoklī es vispār šobrīd esmu?

Daudzi cilvēki mēģina būvēt jaunu gadu uz veca noguruma, neatlaistām vilšanās sajūtām un nepabeigtiem iekšējiem procesiem. Tad nav brīnums, ka enerģija ātri izsīkst.

Praktisks solis: paņem 20-30 minūtes klusuma un pieraksti:

• Kas man iepriekšējā gadā paņēma visvairāk enerģijas?
• Kas, tieši pretēji, mani “baroja”?
• Ko es joprojām velku līdzi, kaut būtu laiks to nolikt malā?

Šis nav pašpārmetumu brīdis. Tā ir “inventarizācija”. Kā pirms pārvākšanās salikt visas mantas uz galda un pārskatīt, ko ņemt un ko nē.

Pašizpratne kā pamats jeb “kāpēc es vispār kaut ko gribu?”

Daudzas apņemšanās neiztur realitāti nevis tāpēc, ka cilvēks ir vājš, bet tāpēc, ka tās nav īsti viņa. Tās ir aizgūtas – no sabiedrības, sociālajiem tīkliem, kolēģiem, pat ģimenes.

Tāpēc svarīgākais jautājums nav “ko darīt?”, bet: KĀPĒC man tas ir svarīgi?

Piemērs no koučinga prakses:
cilvēks nosprauž mērķi – mainīt darbu. It kā skaidrs. Bet dziļāk parunājot, izrādās, ka patiesā vēlme nav jauns amats, bet sajūta, ka viņu respektē un sadzird. Tad mainās arī ceļš – reizēm risinājums nav aiziet, bet gan mainīt robežas vai lomu.

Praktisks solis: izvēlies 1-3 lietas, ko šogad gribi mainīt vai radīt, un katrai uzdod jautājumu:

• Ko man tas dos ikdienā?
• Kā es jutīšos, ja tas būs manā dzīvē?
• Ja tas nenotiks, ko es patiesībā zaudēšu?

Atbildes parādīs, vai mērķis ir dzīvs vai tikai “skaisti skan”.

Virziens ir svarīgāks par perfektiem mērķiem

Ne visiem der SMART mērķi, tabulas un detalizēti plāni. Dažiem tie palīdz. Citus – nospiež.

Veiksmīgs gada sākums var balstīties arī virzienā, nevis konkrētos ciparos.

Piemēram:

• dzīvot mierīgāk, nevis ātrāk,
• pieņemt lēmumus drosmīgāk, nevis “pareizāk”,
• vairāk klausīties sevī, nevis visos citos.

Virziens strādā kā iekšējs kompass. Tas palīdz pieņemt lēmumus arī tad, kad plāns beidzas.

Praktisks solis: pabeidz teikumu:

“Šis gads man būs par __________.”

Ja neatrodi vārdu uzreiz, nesteidzies. Ļauj tam atnākt. Bieži tas pasaka vairāk nekā desmit mērķi.

No nolūka uz rīcību – ļoti mazi, bet godīgi un regulāri soļi

Iedvesma bez struktūras paliek tikai sajūta. Savukārt, struktūra bez jēgas kļūst par pienākumu. Veiksmīgs gads rodas tur, kur šie abi satiekas.

Labs jautājums sev: kāds ir mazākais solis, ko es tiešām varu izdarīt jau tuvākajās 7 dienās?

Nevis ideālais. Nevis “kādreiz”. Bet reālais. Kāds ir nākamais solis, ko varēs atkārtot vēl un vēl līdz izdodas?

Piemēri:

• ja gribi vairāk rūpēties par sevi – nevis “sākt sportot”, bet 2 pastaigas nedēļā,
• ja gribi sakārtot finanses – nevis “ietaupīt vairāk”, bet apskatīt pēdējo 3 mēnešu izdevumus,
• ja gribi vairāk skaidrības – pierakstīt domas reizi nedēļā, nevis “saprast dzīvi”.

Praktisks solis: katram savam nolūkam pieraksti:

• 1 konkrētu darbību,
• 1 laiku, kad to darīsi,
• 1 šķērsli, kas var traucēt, un ko darīsi tad.

Tas nav par kontroli. Tas ir par realitāti.

Iekšējā disciplīna bez sevis spiešanas

Daudzi cilvēki jauc disciplīnu ar stingrību pret sevi. Patiesībā ilgtspējīga disciplīna balstās uz attiecībām ar sevi, nevis uz piespiešanu. Veiksmīgs gads nenozīmē, ka Tu vienmēr būsi motivēts. Tas nozīmē, ka Tu proti atgriezties, nevis sevi “norakstīt” pie pirmās atkāpes vai neveiksmes.

Svarīgs jautājums: kā es ar sevi runāšu brīžos, kad man neizdosies?

Ja atbilde ir “kā ar slinku bērnu”, tad motivācija ilgi neturēs. Ja atbilde ir “kā ar pieaugušu cilvēku, kurš mācās”, tad pat kļūdas kļūst par ceļa daļu.

Regulāra atgriešanās pie sevis arī gada laikā, ne tikai sākumā vai beigās

Gads nav viena diena vai janvāris. Tas ir process. Tāpēc viens no vērtīgākajiem ieradumiem ir regulāra refleksija.

Reizi mēnesī vai ceturksnī apstājies un pajautā:

• Kas šobrīd strādā man par labu?
• Ko es daru pēc inerces?
• Ko būtu laiks pielāgot, nevis turpināt ar spēku?

Šādi Tu neej “uz mērķi ar aizvērtām acīm”, bet dzīvo ceļā un elastīgi maini virzienu, ka nepieciešams.

Un beigās…

Veiksmīgi uzsākts gads nav par to, cik daudz Tu izdarīsi. Tas ir par to, cik apzināti Tu piedzīvo savus lēmumus. Ne katram gadam jābūt izrāvienam. Dažiem gadiem jābūt par sakņu stiprināšanu, par iekšējo skaidrību, par godīgumu pret sevi. Un bieži tieši šādi gadi izrādās visspēcīgākie.

Ja Tu šobrīd sev uzdotu vienu jautājumu, ar ko sākt:

• Kas man šobrīd ir patiesi svarīgi, nevis vienkārši skaisti izklausās?
• Ko es gribu sajust savā ikdienā biežāk šajā gadā?

Atbildes jau ir labs sākums.

 

Avots: