Darbinieku sensorās atšķirības: iekļaujošas darba vides veidošanai

Sensorā uztvere jeb tas, kā mēs uztveram apkārtējo vidi caur savām maņām, ir individuāla katram cilvēkam. Šīs uztveres atšķirības var izpausties dažādos veidos – no reakcijas uz gaismu un trokšņiem līdz taktilajām sajūtām un telpas uztverei.

Iespējams, arī jūs esat pieķēruši sevi pie domas par to, ka atšķiramies šajā jautājumā. Piemēram, kolēģis Andris darbā vienmēr vēlas ieslēgt radio, kamēr man tas traucē koncentrēties. Savukārt ar Sandru mēs bieži “cīnāmies” par gaismas ieslēgšanu: kamēr man parasti ir par tumšu, viņai vienmēr šķiet, ka apgaismojums ir pārāk spilgts.

Tas notiek, jo katram no mums ir savs individuālais uztveres slieksnis: vieni uztver un reaģē uz vidi jutīgāk. Citiem, savukārt, lai justos un funkcionētu optimāli, ir nepieciešams augstāks stimulācijas līmenis.

Kā darba aizsardzības speciālists un darba vides konsultants bieži dzirdu par šādām konfliktējošām vajadzībām. Esmu arī saskārusies ar kolēģiem, kuri attiecībā uz apkārtējās vides iedarbēm ir īpaši jutīgi. Dažreiz šķiet, ka viņi ir izvēlīgi vai “untumaini” – taču šie cilvēki var vienkārši uztvert apkārtni citādāk, kas ir pilnīgi normāli un saistīts ar mūsu bioloģisko dažādību.

Mūsdienās, kad arvien biežāk runājam par dažādību darba vietā – dzimumu, vecumu, izglītību un personības atšķirībām – ir vērts pievērst uzmanību arī sensorās uztveres daudzveidībai. Lai labāk izprastu sevi un uzlabotu darba vidi, esmu veltījusi šo rakstu sensorās uztveres dažādības jautājumiem.

Sensorās uztveres tipi un to atšķirības darba vides kontekstā

Sensorās uztveres pētniece, ergoterapeite Vinnija Dunna (Winnie Dunn) izšķir vairākus sensoros tipus, kas atspoguļo, kā cilvēki reaģē uz apkārtējiem stimuliem. Šie tipi veidojas no diviem faktoriem: neiroloģiskās jutības sliekšņa un pašregulācijas:

• Neiroloģiskais jutības slieksnis nosaka, cik daudz sensorās informācijas cilvēks uztver un kādā ātrumā. Cilvēki ar augstu jutību uz stimuliem reaģē ātrāk un jūtīgāk. Cilvēkiem ar zemu jutību nepieciešami stiprāki stimuli, lai viņi reaģētu.
• Pašregulācijas aktivitāte ir cilvēka spēja kontrolēt savu reakciju uz apkārtējiem stimuliem. Tā var būt aktīva vai pasīva. Aktīva pašregulācija nozīmē, ka cilvēks, kuram traucē kāds kairinātājs, piemēram, mūzika, to izslēgs vai aizies prom. Savukārt pasīva pašregulācija nozīmē, ka cilvēks situāciju nemēģina mainīt.

Pēc Vinnijas Dunnas šie faktori kombinācijā veido četrus dažādus sensorās apstrādes tipus:

1) Meklētāji (Seekers): Šie cilvēki meklē papildu stimulāciju, lai justos labi. Viņiem patīk aktivitāte, izmaiņas un dinamiska vide. Darba vidē viņiem var patikt atvērtā tipa birojs, kur notiek sarunas un ir daudz kustības, krāsas un gaismas. Viņi bieži ir jaunu pārmaiņu iniciatori, jo tiecas pēc dažādības un stimulācijas, citādāk var kļūt garlaikoti. Meklētāju stiprā puse ir spēja ieviest jaunas idejas, augsts enerģijas līmenis, kā arī spēja pielāgoties dažādām situācijām un vidēm.

2) Novērotāji (Bystanders): Šie cilvēki nepamana apkārtējos stimulus, kamēr tie nav ļoti intensīvi. Viņi labi spēj strādāt vidē, kurā citi justos pārāk stimulēti, taču var arī palaist garām svarīgu informāciju vai detaļas, šķist neieinteresēti. Tādēļ viņiem var būt nepieciešama papildu struktūra vai atgādinājumi. Novērotāju stiprā puse ir spēja saglabāt mieru un strādāt efektīvi pat tad, kad apkārt ir daudz traucējošu faktoru. Viņi ir emocionāli noturīgi un parasti spēj pielāgoties dažādām darba situācijām un kolēģiem.

3) Izvairīgie (Avoiders): Šie cilvēki izvairās no stimuliem, kas varētu izraisīt diskomfortu vai stresu. Viņiem patīk paredzama un kontrolējama vide, kur ir maz ārēju traucējumu. Viņi dod priekšroku stabilitātei, klusai darba videi un regulētām situācijām, kurās var koncentrēties. Izvairīgo stiprā puse ir spēja uzturēt kārtību un stabilitāti, ko viņi paši augstu novērtē. Izvairīgie bieži ir tie, kas nodrošina, ka darba procesi tiek veikti precīzi un saskaņoti, kā arī palīdz uzturēt struktūru un kārtību darba vietā. Izvairīgajam tipam noteikti ir nepieciešams laiks vienatnē un sensorajai atslodzei.

4) Jutīgie (Sensors): Šie cilvēki ļoti jutīgi reaģē uz apkārtējās vides stimuliem, piemēram, izmaiņām temperatūrā, skaņās vai citu cilvēku garastāvoklī. Viņi ir labi detaļu pamanīšanā un ātri uztver izmaiņas. Taču bieži vien viņiem var būt grūtības koncentrēties stimulējošā vidē, piemēram, atvērtā tipa birojā, kas var izraisīt trauksmi un nespēju koncentrēties. Viņu stiprā puse ir uzmanība pret detaļām, kas var būt ļoti noderīga uzdevumos, kur nepieciešama precizitāte un rūpība. Viņi ir arī labi citu cilvēku noskaņojuma uztveršanā, taču, lai veiksmīgi funkcionētu, arī viņiem ir ļoti būtiska sensorā atpūta un iespēja mazināt ārējās vides kairinātājus.

Dažādās maņas un to konteksts darba vidē

Lai labāk izprastu sensorās atšķirības, ir svarīgi izzināt arī mūsu maņas un kā tās ietekmē mūsu ikdienas pieredzi darba vietā. Sensorā uztvere izpaužas caur mūsu maņām: redzi, dzirdi, ožu, tausti, garšu, kā arī vestibulāro sistēmu, kas atbild par kustības uztveri. Par pirmajām četrām (tās biežāk attiecas uz tipisku darba vidi) parunāsim nedaudz vairāk.

Redze (vizuālā uztvere)

Redze ir viena no svarīgākajām maņām darba vidē, jo mēs ikdienā izmantojam redzi, lai piekļūtu informācijai un orientētos telpā. Ja vien neesam aizvēruši acis, mēs nepārtraukti uztveram un interpretējam gaismu, krāsas un formas, kas atrodas ap mums.

Darba vidē: Pārāk spilgts apgaismojums un nekārtība var radīt vizuālo stresu un nogurumu, samazinot produktivitāti. Cilvēki, kuri ir jutīgi uz vizuālajiem stimuliem, biežāk izvēlēsies aiztaisīt žalūzijas, neieslēgt visas gaismas, priekšroku dos vienkāršiem rakstiem un monohromām krāsām. Pretēji, cilvēki, kuriem ir nepieciešama papildus vizuālā stimulācija, izvēlēsies augstāku kontrastu, spilgtākas krāsas un intensīvāku apgaismojumu.

Dzirde (audiālā uztvere)

Ar dzirdi mēs uztveram skaņas un analizējam to intensitāti un atrašanos telpā. Piemēram, mēs vēl neredzam pašu cilvēku, taču varam identificēt soļus, kas nāk mūsu virzienā un iespējamo nācēju. Mūsu ausis strādā 24 stundas diennaktī, tādēļ būtiska ir arī audiālā atpūta.

Darba vidē: Darbiniekiem ar zemu audiālās uztveres slieksni var būt grūti koncentrēties atvērtā tipa birojā, kur ir pastāvīga troksņu un sarunu pieplūde. Pret skaņu jutīgi cilvēki biežāk izvairīsies no skaļām vietām, lietos austiņas vai lūgs izslēgt mūziku vai radio. Pretēji, citiem kolēģiem “veselīga kņada” var palīdzēt justies labāk un būt produktīvākiem. Piemēram, darbinieki, kuriem patīk fona troksnis, var izvēlēties klausīties mūziku darbā, lai uzturētu motivāciju un enerģiju.

Oža (olfaktorā uztvere)

Oža ir ļoti primitīva maņa, kas evolucionāri bijusi būtiska izdzīvošanai. Cilvēkiem oža ir saistīta ar limbisko sistēmu, tādēļ noteiktas smaržas var spēcīgi atsaukt atmiņā emocijas un senas atmiņas.

Darba vidē: Dažiem cilvēkiem oža var būt ļoti jutīga pret noteiktām smaržām, piemēram, spēcīgiem parfimērijas aromātiem vai ēdiena smaržām. Spēcīga smarža birojā var novērst darbinieku uzmanību vai izraisīt pat spēcīgu diskomfortu. Tādēļ īpaši būtiska ir gaisa kvalitāte un pietiekama gaisa apmaiņa telpā.

Tauste (taktilā uztvere)

Taustes receptori ir it visur mūsu ādā, un caur pieskārienu mēs iegūstam informāciju gan par apkārtējo pasauli, gan par savām robežām. Tauste ir cieši saistīta arī ar sociālajām saiknēm un privātās distances uzturēšanu.

Darba vidē: Taustes sajūtas var ietekmēt tas, kā cilvēki uztver pieskārienus, citu cilvēku tuvumu, apģērbu, arī sēdvietas komfortu u.tml. Darbiniekiem ar zemu taktilo slieksni var būt diskomforts, ja jāsēž uz stingriem krēsliem, kas pārklāti ar raupju audumu vai jāvalkā neērts darba apģērbs. Pretēji, citiem cilvēkiem ir nepieciešama augstāka taktilā stimulācija; viņi var virpināt rokās kādus priekšmetus vai labprāt izjust fizisku kontaktu, piemēram, pieskaroties sarunas biedram.

Sensorā pārslodze un tās sekas

Mūsdienu dzīve ir pārpildīta ar stimuliem: sākot no informācijas pārbagātības, sociālajiem tīkliem, darba un privātās dzīves projektiem un mainīgām situācijām. Kamēr cilvēki ar augstu sensorās uztveres slieksni parasti neizrāda vēlmi to pazemināt, cilvēki ar augstu jūtību, var izjust diskomfortu un ciest no sensorās pārslodzes, kas izraisa stresu un mazina produktivitāti.

Lai mazinātu sensorās pārslodzes ietekmi un nodrošinātu iekļaujošu darba vidi, var veikt vairākas darbības, kas palīdz gan individuāli justies labāk, gan arī uzlabot darba vidi kopumā.

Sensorās atpūtas nozīme un veidi

Lai mazinātu sensoru pārslodzi un uzlabotu darba produktivitāti, ir svarīgi nodrošināt sensorās atpūtas iespējas. Ergoterapeite Annemarija Lombarda (Annemarie Lombard) savā grāmatā “Sensorā inteliģence” izšķir divu tipu rūpes par savu sensoro labizjūtu, izšķirot “sensorās uzkodas” un “sensoro diētu”:

• Sensorā uzkoda ir neliela, ātra palīdzība situācijā, kad izjūti paaugstinātu sensoro pārslodzi un stresu. Viena no universālām metodēm ir dziļā elpošana, savu uzmanību virzot uz ieelpu un izelpu.
• Sensorā diēta ir ikdienas rituāli un palīdzošas nodarbes, lai “pabarotu” savas sensorās vajadzības, justos labi un “uzlādētu” savu enerģijas līmeni. Katrai no maņām tās būs atšķirīgas: sākot no sev patīkamas mūzikas klausīšanās audiālajai uztverei līdz masāžai, rokdarbiem vai dārzkopībai taktīlajai uztverei.

Daži ieteikumi sensorajai atpūtai arī ārpus darba:

• Redzes atpūta: Aizveriet acis uz dažām minūtēm, praktizējiet vizualizācijas tehnikas vai vienkārši pievērsiet savu uzmanību elpai. Izvairieties no pārāk spilgta apgaismojuma, atspīdumiem un izmantojiet iespēju nomainīt vidi, lai atslābinātu acis.
• Dzirde: Klausieties nomierinošu mūziku vai dodieties uz klusu telpu, kur varat izvairīties no fona trokšņiem. Ja nepieciešams, izmantojiet ausu aizbāžņus vai trokšņu slāpējošās austiņas, lai atslēgtos no apkārtējās skaņas.
• Tauste: Izvairieties no taustes kairinātājiem, piemēram, neērta apģērba vai nepatīkamām virsmām. Izmantojiet dziļās masāžas tehnikas, smago segu vai vienkārši ciešu apskāvienu, lai atslābinātu ķermeni un mazinātu spriedzi.
• Oža: Izvairieties no spēcīgām smaržām, kas var izraisīt diskomfortu. Izmantojiet smaržas, kas jums patīk, piemēram, aromterapijas eļļas ar nomierinošiem aromātiem. Regulāri vēdiniet telpas.

Palīdzēt sev justies labāk?

Daži ieteikumi, lai vairotu savu sensoro inteliģenci un palīdzētu justies labāk un funkcionēt efektīvāk:

• Novērojiet sevi un atpazīstiet, kuri stimuli ir patīkami un kuri izraisa diskomfortu. Labāk iepazīstiet sevi un arī cilvēkus sev apkārt: kurš no sensorās uztveres tipiem jūs esat?
• Izveidojiet personisku atpūtas rituālu, lai mazinātu pārmērīgu stimulāciju (piemēram, meditācija, elpošanas vingrinājumi).
• Izmantojiet rīkus, kas palīdz mazināt diskomfortu, piemēram, trokšņu slāpējošas austiņas, patīkamus audumus. Vai gluži otrādi – palīdz bagātināt savas sensorās pieredzes, piemēram, izmēģinot aromterapiju vai biežāk uzliekot savam garastāvoklim piemērotu mūziku.
• Nodrošiniet sev laiku regulārām atpūtas pauzēm, lai sensorā sistēma varētu atjaunoties.

Pielāgošana darba vidē un procesos

Bez tā, ko varam darīt paši, pastāv arī ieteikumi, kurus varam ņemt vērā darba vietu un vides uzlabošanai, veidojot to iekļaujošāku dažādiem sensorās apstrādes tipu darbiniekiem:

• Fiziskā vide un sensorā ergonomika: Iespēju robežās nodrošiniet iespēju darbiniekiem pielāgot savu darba vietu: piemēram, ar regulējamu apgaismojumu pa mazākām darba zonām. Izveidojiet īpašas darba zonas netraucētam darbam, kā arī sadarbībai kolēģu starpā. Veiksmīga iniciatīva, ko redzu daudzu savu klientu birojos, ir sazvanu būdiņas un nelielas, viegli pieejamas sarunu telpas, lai netraucētu citiem kolēģiem ar sarunām atvērta tipa biroja plānojumā.
• Tehniskais nodrošinājums: Ja paredzēti telpu labiekārtošanas darbi, pievērsiet uzmanību telpu akustikas jautājumiem, kā arī nodrošiniet, ka smaržas no virtuves zonas neizplatās darba telpā. Esmu novērojusi sliktus piemērus arī salīdzinoši nesen atjaunotās telpās.
• Informatīva palīdzība un izpratnes radīšana: Izglītojiet darbiniekus un vadītājus par sensorajām atšķirībām un to, kā tās var ietekmēt darba efektivitāti un labizjūtu. Palīdziet kolēģiem izzināt savas sensorās īpatnības un sniedziet informāciju par sensorās pārslodzes pārvaldīšanu.
• Sensorās uztveres īpatnības darba uzdevumu veikšanā: Lai darbinieki varētu justies labi un piepildīt savu potenciālu, ir vērts ņemt vērā darbinieka īpatnības arī darba darināšanas (“job crafting”) procesā. Katram no uztveres veidiem ir savas stiprās puses, kuras vērts ņemt vērā arī pielāgojot uzdevumus vai vadības stilu.
• Procesuālās izmaiņas: Kad vien iespējams, saglabājiet elastīgas darba metodes – piemēram, iespēju strādāt attālināti, izvēlēties klusāku darba vietu vai pielāgotu darba laiku, kas ir piemērots fokusētam, netraucētas darbam. Iespējams izstrādāt arī darba un komunikācijas vadlīnijas, piemēram, kopīgi vienojoties par laiku fokusētam darbam, kad darbinieks var neatbildēt uz e-pastiem un neplānot sanāksmes.
• Atpūtas nozīme: Veiciniet regulāras pauzes un nodrošiniet telpas, kurās darbinieki var atpūsties un atjaunoties. Dažu manu klientu birojos ir pieejamas zonas dažādām atpūtas aktivitātēm – gan aktīviem atpūtas brīžiem (piemēram, galda teniss), gan klusuma un meditācijas istabas ar pieklusinātu apgaismoju, ērtām mēbelēm un iespēju arī nelielai snaudai. Arī kafijas un virtuves zonas ir pieejamas gan, lai socializētos, gan varētu pusdienas pārtraukumu pavadīt klusākā stūrī.

Vairāk informācijas par šīm tēmām, kā arī pašizpildes testus, lai noskaidrotu savu sensoro tipu, var atrast grāmatās:

Winnie Dunn “Living Sensationally: Understanding Your Senses”

Annemarie Lombard “Sensory Intelligence”

Raksts sagatavots un tā saīsinātā versija oriģināli publicēta Visma HRM Idea: https://www.visma.lv/blogs/dazadibas-aspekts-darbinieku-sensoras-atskiribas/

Vesels Birojs izveidotāja, sertificēta darba aizsardzības speciāliste un konsultante labbūtības jautājumos

Laima Buša