Algu prognozes 2024
Pēc Covid-19 krīzes darba tirgus piedzīvojis vairākas strukturālas pārmaiņas, un šobrīd tajā notiek strauja attīstība. Bezdarbs turpina samazināties, un vidējais atalgojuma līmenis pieaug.
Darba tirgus atgūstas
Joprojām jūtams ievērojams piedāvājuma trūkums darba tirgū, un tas turpina pieaugt. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits vecumā no 15 līdz 74 gadiem 2023.gada 3.ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada 3.ceturksni, samazinājās par 13,5 tūkst. – līdz 952,4 tūkst.
Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits samazinājies iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes samazināšanās dēļ, tāpat sarucis darbaspējīgo iedzīvotāju skaits. Ekonomiskās aktivitātes līmenis, salīdzinot ar 2022.gada 3.ceturksni, 2023.gada 3.ceturksnī samazinājies par 0,3 procentpunktiem līdz 69,1%.
Tajā pašā laikā iedzīvotāju skaits privātajās mājsaimniecībās, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, 2023.gada 3.ceturksnī bija mazāks par 15,3 tūkst. To var skaidrot ar Ukrainas kara bēgļu pieplūdumu, tomēr, samazinoties šai plūsmai, izsīkst pozitīvais efekts uz darbaspēka piedāvājumu darba tirgū. Jāpiezīmē, ka, kara bēgļiem atgriežoties mājās, radīsies negatīvs efekts uz demogrāfisko situāciju un darbaspēka piedāvājumu – turpmāko gadu laikā tas varētu būt arvien izteiktāks.
Neskatoties uz iedzīvotāju nodarbinātības līmeņa pieaugumu, aizņemto darbavietu skaits 2023.gada 3.ceturkšņa beigās samazinājās līdz 888,3 tūkst. – par 7,9 tūkst. jeb 0,9% mazāk darbavietu, salīdzinot ar 2022.gada atbilstošo periodu. Būtiskākais aizņemto darbavietu skaita samazinājums bija vērojams valsts pārvaldē un apstrādes rūpniecībā, attiecīgi par 3,6 tūkst. jeb 5,6% valsts pārvaldē un 3,3 tūkst. jeb 2,9% apstrādes rūpniecībā.
__________________________________________________________________________
Covid-19 pandēmija kopumā ir paātrinājusi strukturālās pārmaiņas darba tirgū, veicinot darbavietu automatizāciju darbaspēka intensīvajās nozarēs
__________________________________________________________________________
Vienlaikus būtiskākais aizņemto darbavietu skaita pieaugums 2023.gada 3.ceturksnī bija veselības un sociālās aprūpes un izmitināšanas un ēdināšanas nozarē. Salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo ceturksni, veselības un sociālās aprūpes nozarē aizņemtās darbavietas pieauga par 3,9 tūkst. jeb 4,9% un izmitināšanā un ēdināšanas nozarē par 0,8 tūkst. jeb 2,7%. Neskatoties uz nozaru pakāpenisku atgūšanos pēc Covid-19, jāatzīmē, ka aizņemto darbavietu skaits joprojām ir zemāks, nekā tas bija pirms krīzes 2019.gadā.
Kopumā pēdējo 10 gadu laikā (no 2012.gada 3.ceturkšņa līdz 2023.gada 3.ceturksnim) aizņemto darbavietu skaits palielinājies par 39,8 tūkst. jeb 4,7%. Lielākais darbavietu skaita pieaugums bijis veselības un sociālās aprūpes nozarē (par 28,3 tūkst.), informācijas un komunikācijas pakalpojumos (par 16,9 tūkst.) un administratīvo un apkalpojošo dienestu darbībā (par 8,6 tūkst.). Savukārt lielākais darbavietu skaita samazinājums bijis mazumtirdzniecības nozarē (par 7,4 tūkst.), kā arī transporta un uzglabāšanas pakalpojumos (par 6,5 tūkst).
Jāņem vērā, ka Covid-19 pandēmija kopumā ir paātrinājusi strukturālās pārmaiņas darba tirgū, veicinot darbavietu automatizāciju darbaspēka intensīvajās nozarēs, līdz ar to samazinājies zemās un vidējās kvalifikācijas darbaspēka pieprasījums bez profesionālām prasmēm, savukārt palielinājies augstākās kvalifikācijas darbavietu īpatsvars, jo īpaši informācijas tehnoloģiju un komunikācijas (IKT) jomā.
Darba algas pieaug
Ņemot vērā darba tirgus atgūšanos pēc Covid-19 pandēmijas, kā arī pieaugošo kvalificēta darbaspēka deficītu, straujā tempā mainās arī vidējā darba samaksa tautsaimniecībā. 2023.gada 3.ceturksnī vidējais darba algu pieaugums gada griezumā sasniedza 11,8%, bet vidējā bruto darba samaksa palielinājās līdz 1549 eiro. Jāpiebilst, ka jau 2021.gadā vidējās bruto darba algas pieaugums sasniedza gandrīz 12%, kas bija straujākais algu palielinājums pēdējo 13 gadu laikā, līdz ar to kopējais algu kāpums aizvadīto divu gadu laikā veido 27,8%, savukārt, salīdzinot ar periodu pirms Covid-19 krīzes (2019.gada 3.ceturksni), vidējais atalgojums audzis vairāk nekā par 25%.
Būtiski vidējās algas pieaugumu 2023.gadā ietekmēja minimālās algas likmes palielināšana par 24% – no 500 eiro 2022.gadā uz 620 eiro –, kā arī zemāk apmaksātu darbavietu īpatsvara samazinājums, piemēram, tādās nozarēs kā izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi, transporta pakalpojumi, kā arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība. Savukārt 2022.gadā algu pieaugumu lielā mērā turpina noteikt akūtais darbaroku trūkums, kā arī pieaugošais inflācijas spiediens. Jāatzīmē, ka inflācijas ietekmē pirmo reizi kopš 2011.gada Latvijā vērojams reālās darba samaksas samazinājums. 2022.gada pirmajos trīs ceturkšņos reālā darba samaksa samazinājās par vidēji 7,7%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, bet gada 3.ceturksnī reālās darba algas samazinājums sasniedza 12,9%.
Jāatzīmē, ka stabils algu pieaugums Latvijā saglabājās jau kopš 2010.gada beigām, turklāt pēdējo piecu gadu laikā vidējais bruto algas gada pieauguma temps bijis tuvu 8% robežai. Pozitīvu ietekmi uz darba algu pieaugumu turpina uzturēt gan algu konverģences process tuvāk Eiropas Savienības ekonomiski attīstīto valstu algu līmenim, gan arvien pieaugošā kvalificēta darbaspēka nepietiekamība – darba tirgus sašaurināšanās, kas rada nepieciešamību uzņēmējiem aktīvāk domāt ne tikai par to, kā piesaistīt jaunus speciālistus, bet arī kā noturēt esošos, tajā skaitā pārskatot darba atalgojuma likmes.
Darba algu pieaugumu aizvadītajos gados daļēji ļāvis nodrošināt arī darbaspēka produktivitātes pieaugums – reālā darbaspēka produktivitāte uz vienu nodarbināto 2022.gadā bija par aptuveni 34% augstāka nekā 2010.gadā. Vienlaikus jāatzīmē, ka kopumā darba vidējais algu pieaugums iepriekšējos gados ir jūtami pārsniedzis darba ražīguma kāpumu, negatīvi ietekmējot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju. No 2010. līdz 2022.gadam reālās darba algas augušas par vidēji 4% gadā, savukārt reālā darbaspēka produktivitāte – vien par vidēji 2,5% gadā.
2023.gada trijos ceturkšņos darba algas ir palielinājušās gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā. Salīdzinot ar 2022.gada atbilstošo periodu, vidējā bruto alga sabiedriskajā sektorā pieauga par 13,7% (līdz vidēji 1564 eiro), bet privātajā sektorā – par 11,1% (līdz vidēji 1546 eiro). Savukārt gada 3.ceturksnī, salīdzinot ar 2.ceturksni, vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā strādājošajiem palielinājās par vidēji 1,0%, bet privātajā – par 1,8%.
Kopš 2010.gada atalgojums palielinājies gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā. Vienlaikus privātajā sektorā iepriekšējos gados algu pieaugums vidēji bijis straujāks, ko daļēji ietekmējis nozīmīgāks darbaspēka pieprasījuma pieaugums – aizņemto darbavietu skaits privātajā sektorā laikā no 2011. līdz 2023.gadam (trīs ceturkšņiem) ir pieaudzis par 15,7%, bet sabiedriskajā sektorā vien par 0,4%.
Līdz ar vidējā atalgojuma pieaugumu pozitīvas tendences vērojamas arī atalgojuma struktūrā – no vienas puses, turpina samazināties minimālās darba algas saņēmēju īpatsvars, bet, no otras puses, palielinās to nodarbināto īpatsvars, kas saņem algu virs 1000 eiro mēnesī. 2023.gada trijos ceturkšņos vairāk nekā pusei (aptuveni 53%) nodarbināto bruto atalgojums pārsniedza 1000 eiro, savukārt nodarbināto īpatsvars, kuri saņem minimālo algu vai mazāku par to, ir samazinājies līdz 16,6%.
Kopumā periodā no 2010. līdz 2023.gadam to nodarbināto īpatsvars, kuri saņem minimālo algu vai mazāku, ir samazinājies par aptuveni 10 procentpunktiem, savukārt to nodarbināto īpatsvars, kuri saņem vairāk par 1000 eiro, šajā laikā ir pieaudzis par gandrīz 47 procentpunktiem.
__________________________________________________________________________
Darba devējiem liela uzmanība jāpievērš darba ražīguma jeb produktivitātes celšanai, jo pēdējo pāris gadus tā augusi lēnāk nekā vidējais atalgojuma līmenis
__________________________________________________________________________
2023.gada 3.ceturksnī atalgojuma pieaugums bija vērojams visās tautsaimniecības nozarēs. Nozīmīgākais atalgojuma pieaugums gada periodā (2023.gada 3.ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada 3.ceturksni) bija enerģētikas nozarē – par 17,7%, lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē – par 16,7% (lielākais pieaugums mežsaimniecībā un mežistrādē), valsts pārvaldē – par 15,7%, transporta un uzglabāšanas nozarē – par 15,5% (lielākais pieaugums gaisa transporta nozarē), nekustamo īpašumu nozarē – par 14,1%, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – par 13,6%, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 13,5%, kā arī izglītības nozarē – par 13,3%. Nekustamo īpašumu nozarē straujo pieaugumu ietekmēja ne tikai atalgojumam paredzēto līdzekļu palielinājums, bet arī pilnas slodzes darbinieku skaita kritums.
Augstākais atalgojuma līmenis 2023.gada 3.ceturksnī saglabājās finanšu un apdrošināšanas darbību, bet zemākā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē.
2024.gadā algu kāpums turpināsies
Tā kā 2024.gads ir sācies ar lielu darba piedāvājumu skaitu un augstu ekonomisko aktivitāti, arī šogad var gaidīt turpmāku darba samaksas pieaugumu, jo īpaši finanšu un IKT jomās, kurās vērojams lielākais pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem. Lai gan jāpiebilst, ka IKT nozares izaugsme kļuvusi lēnāka, nekā tā bija Covid-19 pandēmijas laikā. Var prognozēt, ka atalgojums straujāk pieaugs augsti kvalificētu speciālistu un vadītāju vakancēm, kamēr zemākā līmeņa amatos konkurence no viesstrādnieku puses neļaus darba algām pieaugt tik ātrā tempā.
Svarīgi, ka darba devējiem liela uzmanība jāpievērš darba ražīguma jeb produktivitātes celšanai, jo pēdējo pāris gadus tā augusi lēnāk nekā vidējais atalgojuma līmenis, kas nozīmē zemāku konkurētspēju Eiropas tirgū.
Ekonomisti prognozē, ka 2024. gadā algu pieaugums palēnināsies, jo palēninās arī ekonomikas izaugsmes temps. Visticamāk, ka būs novērojama atšķirība starp privāto un publisko sektoriem, jo privātais sektors uz izmaiņām ekonomiskās attīstības tempiem reaģē ātrāk, nekā publiskais sektors.
Lai arī algu pieaugums šogad tiek prognozēts vien 7–8% robežās, pirktspēja uzlabosies, jo inflācija jau šobrīd atpaliek no algu pieauguma. Būtiska ietekme uz atalgojuma pieaugumu būs minimālās darba algas palielināšanai par 13% no šī gada 1.janvāra – tā, galvenokārt, skars zemākā līmeņa darbiniekus, kuri saņem valstī noteikto minimālo darba algu.
Māris Silinieks, SIA “WORKINGDAY LATVIA”, mārketinga direktors
Avots: