Vai viena nevainīga bilde MI var maksāt reputācijai vairāk nekā domājam?
Rūpējoties par savu reputāciju, šobrīd katram no mums ir izlikts slazds. Un tas nav klasisks reputācijas risks. Tas nav neveiksmīgs ieraksts sociālajos tīklos, pārprasts komentārs vai slikti izvēlēta publiskā frāze.
Šis slazds ir daudz neredzamāks.
Tas sākas brīdī, kad mēs augšupielādējam savu fotogrāfiju kādā mākslīgā intelekta rīkā. Kad palūdzam: “Parādi, kā es izskatītos ar citu matu krāsu.” Kad izmantojam aplikāciju, kas sola uzlabot bildi. Kad ļaujam sociālajam tīklam automātiski “padarīt attēlu skaistāku”. Kad izmēģinām trendu — izveidot sevi kā supervaroni, lelli, kino plakāta varoni vai profesionāla portreta versiju.
It kā nevainīgi, tikai pamēģināšanai.
It kā tikai viena bilde, bet tieši šeit sākas problēma.
Nekas nav bez maksas — arī tad, ja lietotne prasa tikai vienu klikšķi
Mēs jau sen zinām, ka bezmaksas sociālo mediju konti nav bez maksas. Mēs par tiem nemaksājam ar bankas karti, bet maksājam ar savu uzmanību, uzvedību, saturu un datiem.
Tas pats princips tagad pārceļas uz mākslīgā intelekta pasauli.
Mēs izmantojam bezmaksas rīkus, ģenerējam attēlus, rakstām uzvednes, augšupielādējam fotogrāfijas, pārbaudām dažādas funkcijas — un bieži nemaz neiedomājamies, ka šī informācija var tikt izmantota modeļu trenēšanai.
Citiem vārdiem sakot, mēs kļūstam par globālu bezmaksas treniņu spēku.
Attiecībā uz vizuālo materiāl mēs palīdzam modeļiem kļūt labākiem, precīzākiem, gudrākiem, spējīgākiem atpazīt sejas, stilus, ķermeņa proporcijas, vidi, objektus, telpas un cilvēku vizuālo identitāti. Tas viss ir labi, bet te ir neērtā daļa: mēs ne vienmēr skaidri zinām, kur mūsu dati pēc tam paliek.
Mūsu seja nav tikai bilde
Fotogrāfija nav tikai attēls. Tā var kļūt par datiem. Seja, acu attālums, uzacu forma, matu līnija, ādas tonis, žokļa forma, ķermeņa aprises, vide fonā, māja, darba kabinets, bērni, kolēģi, auto numurs, dokumenti uz galda — viss šis var tikt analizēts un saglabāts atmiņā.
Mākslīgais intelekts neredz bildi tā, kā to redzam mēs. Tas to pārvērš matemātiskā aprakstā. Attiecībā uz cilvēka viuzālo tēlu – saucamajā biometriskajā vektorā. Vienkāršoti sakot, ciparu ķēdē, kas apraksta, kas attēlā ir redzams un kā tas izskatās.
Mūsu vizuālā identitāte var kļūt par daļu no sistēmas, kuru mēs nekontrolējam.
Eiropas Saveinības aizsardzība MI rīkos ir, bet tā nav absolūta
Eiropas Savienībā cilvēku datu un privātuma aizsardzībai ir vairāki būtiski balsti.
Ir Vispārīgā datu aizsardzības regula, Eiropas Savienības Mākslīgā intelekta akts, autortiesību regulējums. Tie visi kopā veido diezgan nopietnu aizsardzības rāmi.
Un jā, Eiropas Savienībā operējošajiem uzņēmumiem nākas ar to rēķināties. Tie nevar darīt pilnīgi visu, ko vēlas. Ir prasības. Ir sodi. Ir pienākums skaidrot, kā dati tiek izmantoti. Ir tiesības iebilst pret noteiktu datu apstrādi.
Bet būsim godīgi, tas nenozīmē, ka mēs esam pilnībā pasargāti.
Regulējums ir viens, bet platformu prakse ir cits jautājums. Lietotāja uzmanība ir vēl trešais.
Un tieši uz šo trešo bieži vien viss arī balstās.
- Cik cilvēku patiešām izlasa privātuma nosacījumus?
- Cik cilvēku zina, kur iestatījumos atteikties no datu izmantošanas MI apmācībai?
- Cik cilvēku vispār saprot, ka šāda iespēja ir jāmeklē?
Šie ir lieliski apstākļi ievilināt lietotājus lamatās, kur izmantojot pakalpojumus, pašiem nenojaušot, lietotāji piešķir šīs tiesības vai, pareizāk būtu teikt, neapstrīd to izmantošanu.
Sociālie tīkli: publisks konts nav tikai redzams konts
Ja cilvēkam ir publisks sociālo tīklu konts, viņš bieži domā: “Nu jā, cilvēki var redzēt manus ierakstus.”
Bet šodien publisks konts nozīmē arī to, ka tajā esošā informācija var būt vieglāk izmantojama plašākos datu apstrādes procesos. Tas attiecas gan uz tekstiem, gan fotogrāfijām, gan video, gan komentāriem, gan mijiedarbību ar saturu.
Un te ir īpaši svarīgs jautājums par platformu noklusējuma iestatījumiem.
Ļoti bieži lietotājs netiek sagaidīts ar lielu, sarkanu paziņojumu: “Vai jūs piekrītat, ka jūsu dati tiek izmantoti mākslīgā intelekta trenēšanai?”
Daudz biežāk viss ir paslēpts iestatījumos. Privātuma, Datu kontroles sadaļās. Dažreiz dziļāk, nekā parasts lietotājs vispār aiziet.
Un, ja cilvēks neko nedara, noklusējuma režīms var būt nevis “aizsargāt mani”, bet “izmantot manus datus, kamēr es neesmu iebildis”.
Klusēšana digitālajā vidē bieži tiek tulkota kā piekrišana.
Meta, TikTok, Snapchat un pārējie: atteikties ne vienmēr ir vienkārši
Lielajām platformām Eiropā ir jāpielāgojas regulējumam. Taču tas nenozīmē, ka lietotājam viss tiek pasniegts vienkārši un saprotami.
Meta privātuma iestatījumos ir iespējams atrast sadaļu, kurā var iebilst pret savu datu izmantošanu mākslīgā intelekta modeļu apmācībai. Jānosūta atsevišķs pieprasījums, jāsniedz pamatojums. Un jāgaida apstiprinājums e-pastā.
Meta MI trenēšanas informācija profila privātuma iestatījumos
TikTok un Snapchat šī atteikšanās iespēja ir tik dziļi paslēpta, ka vidusmēra lietotājs to vienkārši neatradīs. Nav arī skaidri norādīts, ka es atsakos apmācīt MI modeļus.
Īpaši sarežģīta situācija var būt tajās lietotnēs mobilājās ierīcēs, kuras ikdienā izmanto bērni un jaunieši. Tur viss izskatās rotaļīgi. Filtri. Sejiņas. Efekti. Maģiskas cepures. Kaķa ausis. Smieklīgas pārvērtības – MI veidotas funkcijas.
Bet aiz šīs spēles var stāvēt ļoti nopietna datu apstrāde. Tāpēc jautājums nav tikai: “Vai šī aplikācija ir jautra?” Jautājums ir: “Ko es tai atdodu?”
Attēla “uzlabošana” var nozīmēt vairāk, nekā domājam
Vēl viens slazds ir automātiskie piedāvājumi uzlabot attēlu mobilajā lietotnē (Metas produkti).
Piemēram, cilvēks augšupielādē bildi sociālajā tīklā vai lietotnē, un sistēma piedāvā: “Vai vēlies, lai mēs to uzlabojam?”
Tas izklausās nekaitīgi.
Bet “uzlabot” bieži nozīmē iesaistīt mākslīgā intelekta funkciju. Savukārt tas var nozīmēt attēla analīzi, apstrādi un noteiktos gadījumos arī izmantošanu tālākiem sistēmas mērķiem.
Vēl nopietnāks jautājums ir aplikāciju piekļuve fotogalerijai. Meta gadījumā ar šo vienu atļauju uzlabot bildi, mēs dodam piekļuvi nevis vienai bildei, bet visai galerijai, ko tālāk automātiski izmanto MI modeļa trenēšanai. Un tajā nav tikai skaistie publicējamie attēli.
Mēs pat to nezinām, ka ar bildes pielabošanu velnam atdodam visu roku: pieeiju visām fotogrāfijām telefonā.
Tāpēc viens no vienkāršākajiem reputācijas un privātuma aizsardzības soļiem ir pārskatīt aplikāciju piekļuves savā telefonā.
- Kam ir piekļuve kamerai?
- Kam ir piekļuve fotogalerijai?
- Vai aplikācijai tiešām vajag redzēt visu galeriju?
- Vai var piešķirt piekļuvi tikai izvēlētiem attēliem?
Šie jautājumi šodien vairs nav tehniskas nianses. Tie ir datu drošības un reputāicjas jautājumi.
AI bilžu rīki: starp radošumu un identitātes nodošanu
Es ļoti labi saprotu, kāpēc cilvēki izmanto MI attēlu rīkus. Tie piedāvā ātru un interesantu rezultātu.
Var izveidot profesionālus portretus, mainīt fonu, piemērīt frizūru. Var uztaisīt sevi kā kino varoni, supervaroni, vēsturisku personāžu vai modeli uz modes žurnāla vāka.
woman as an action figure in packaging labeled ‘SEXY EDITION’. Use woman as a reference for the face. Model is 6 inches tall and dressed in skin tight bodycon dress with high heels outfit, and striking a confident pose. The cardboard section should be red. Include an ‘Accessories’ section with items like sunglasses, perfume/cologne bottle, and elegant watch. Make the design visually appealing and alluring. Do not include the character image on packaging.
Tehnoloģiski tas ir iespaidīgi.
Bet jautājums ir: ar ko mēs par to maksājam?
Ja rīks ir bezmaksas, ir jāuzdod ļoti vienkāršs jautājums: kāpēc tas ir bezmaksas?
Daudzos gadījumos atbilde ir vienkārša: lietotāja ievadītā informācija palīdz attīstīt produktu.
Tas attiecas ne tikai uz tekstiem, bet arī uz attēliem. Ja cilvēks augšupielādē savu seju, viņš var nodot sistēmai daudz vairāk nekā vienu bildi. Viņš nodod savu vizuālo identitāti.
“Es pēc tam izdzēsīšu” ne vienmēr atrisina problēmu
Ļoti izplatīta doma ir: “Es tikai ielikšu bildi, pamēģināšu un pēc tam izdzēsīšu.”
Diemžēl ar mākslīgo intelektu tas nav tik vienkārši. Ja fails ir izdzēsts no lietotāja sarunas vai redzamās vēstures, tas vēl nenozīmē, ka visa tā ietekme uz modeli ir pazudusi.
Mākslīgā intelekta pasaulē ir jēdziens, ko angliski sauc par machine unlearning — mēģinājums panākt, lai modelis “aizmirstu” konkrētus datus, nepārmācot visu modeli no jauna.
Tas ir sarežģīts, dārgs un joprojām nepilnīgs process.
Vienkāršoti sakot: izņemt vienu konkrētu cilvēka sejas ietekmi no liela modeļa nav tas pats, kas izdzēst bildi no mapes datorā. Tas drīzāk līdzinās pilienam krāsas okeānā. Piliens it kā vairs nav redzams. Bet okeāns tomēr ir mainījies. Juridiski uzņēmums var teikt: mēs vairs neglabājam konkrēto failu. Mēs neģenerēsim jūsu tēlu. Mēs esam uzlikuši filtrus. Bet tehniski jautājums par to, kas ir palicis modeļa dziļumā, ir daudz sarežģītāks.
Maksas konts ne vienmēr nozīmē pilnīgu aizsardzību
Vēl viens maldīgs priekšstats: ja es maksāju par rīku (ChatGpt, Copilot, Claude utml.), mani dati noteikti netiek izmantoti modeļa apmācībai.
Ne vienmēr.
Daļā rīku maksas konts uzlabo privātuma nosacījumus, bet tas automātiski nenozīmē, ka datu izmantošana modeļa trenēšanai ir izslēgta. Patiesībā visos rīkos MI trenēšanas ir pamatiestatījums un mums pašiem lietotājtiem ir iestatījomos jānorāda, ka to nevēlamies. (te par to MS Copilot).
Tāpēc, sākot lietot jebkuru MI rīku, arī maksas versiju, ir jāiet uz iestatījumiem.
Jāmeklē sadaļas ar nosaukumiem, kas saistītas ar:
- privacy;
- data controls;
- model training;
- AI training;
- chat history;
- data usage;
- personalization.
Un jāskatās, vai ir iespējams atslēgt savu datu izmantošanu modeļu apmācībai.
Datu kontroles iestatījums: izslēgt MI modeļa apmācību
Šobrīd šis solis ir daļa no digitālās reputācijas higiēnas.
Ko darīt praktiski?
Pirmkārt, pārskatīt sociālo tīklu iestatījumus
Īpaši, ja konts ir publisks. Jāmeklē privātuma un datu izmantošanas sadaļas. Jāpārbauda, vai ir iespēja iebilst pret datu izmantošanu MI modeļu apmācībā.
Otrkārt, pārskatīt aplikāciju piekļuves telefonā
Nav iemesla katrai rotaļīgai aplikācijai dot piekļuvi visai fotogalerijai. Labāk piešķirt tikai konkrētus attēlus vai liegt piekļuvi pilnībā, ja tā nav vajadzīga. Un nepiekrist vizuālā materiāla uzlabošanai.
Treškārt, neaugšupielādēt personīgas fotogrāfijas MI rīkos tikai ziņkārības pēc
Ja tiešām vajag testēt frizūru, krāsu paleti vai vizuālu tēlu, labāk izmantot pēc iespējas drošāku režīmu — piemēram, temporary chat, incognito vai citus rīka piedāvātos privātuma režīmus. Tajos informācija netiek saglabāta, un arī MI modeļi netiek ar to trenēti.
Ceturtkārt, atšķirt radošu eksperimentu no identitātes nodošanas
Nav problēmas ģenerēt ilustrāciju, abstraktu attēlu vai idejas vizualizāciju. Problēma sākas tad, kad sistēmai dodam savu seju, bērna seju, kolēģu attēlus, privātu vidi vai profesionāli jutīgu materiālu.
Piektkārt, izlasītdatu izmantošanas politikas arī maksas rīkos.
Maksas abonements nav automātiska garantija. Īpaši individuālajos vai ģimenes plānos. Lielāka datu aizsardzība biežāk ir uzņēmumu līmeņa risinājumos, bet arī tur jāskatās konkrētie nosacījumi.
Reputācija vairs nav tikai tas, ko mēs publicējam
Agrāk reputāciju vairāk saistījām ar to, ko cilvēks pasaka, uzraksta vai izdara publiski.
Tagad reputācija ir arī tas, kur nonāk mūsu seja, balss, video, fotogrāfijas, dati. Mūsu digitālais nospiedums.
Dziļviltojumu laikmetā cilvēka seja un balss var parādīties kontekstā, kurā viņš nekad nav bijis. Video aizsardzība ir īpaši sarežģīta, jo video sastāv no daudziem kadriem, un katrs no tiem var saturēt vizuālu informāciju par cilvēku un vidi.
Tāpēc nevainīga bilde šodien vairs nav tikai bilde.
Tā var kļūt par materiālu, kas palīdz sistēmām labāk atpazīt, atdarināt vai ģenerēt cilvēka vizuālo identitāti.
Un varbūt šobrīd tas šķiet tālu. Varbūt šķiet — nu, kas tur, es tikai uztaisīju sevi kā Barbie, supervaroni vai biznesa portretu.
Bet reputācijas riski bieži vien neparādās uzreiz. Tie parādās vēlāk, kad dati jau ir aizgājuši, kad nav skaidrs, kur tie atrodas, kad nav iespējams tos pilnībā dabūt atpakaļ.