Personāla atlase stereotipu važās

Darba devēju un darba ņēmēju attiecību skaidrojumā, vārds diskriminācija ir bieži dzirdēts. Dzimuma, vecuma, tautības un, Latvijā retāk sastopamā, rasu diskriminācija. Bet kas slēpjas aiz šīs tik nepatīkamās parādības? Kādi ir tās cēloņi? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, nolēmu vērsties pie statistikas un zinātniskiem pētījumiem.

Galvenais diskriminācijas cēlonis ir stereotipi*. Stereotipi mūs bieži noved pie kļūdainiem secinājumiem par kādu sociālo grupu vai atsevišķu indivīdu. Izplatītākie ir dzimuma, etniskie un vecuma stereotipi.

Pētījumā, kurā tika aptaujāti pa 100 vīriešiem un 100 sievietēm no 30 valstīm, tika noskaidrots, ka vīrieši tiek uzskatīti par dominējošiem, patstāvīgiem, agresīviem, demonstratīviem, uzņēmīgiem un izturīgiem; sievietes – par pazemīgām, godbijīgām, izpalīdzīgām, gādīgām un biedriskām (Williams and Best, 1994).

Nonākot indivīdam kādā sadzīviskā situācijā, mainās arī stereotipi, kuri tam tiek piedēvēti. Sieviete mājsaimniece ir pakļāvīga, atkarīga, pašaizliedzīga, tīrīga, maiga, nedroša. Seksīgā sieviete ir atkarīga, flirtējoša, pievilcīga un labi ģērbta. Lietišķā sieviete ir intelektuāla, pašpārliecināta, ambicioza, strādīga un dominējoša.

Pavērojot kaut vai šo trīs sieviešu raksturojumus, jau skaidri saskatāmas diametrāli pretējas piedēvētās īpašības, lai gan iespējams, ka runa iet par vienu un to pašu sievieti, kura darba kolēģiem ir lietišķā, mājās, ģimenei – mājsaimniece un ballītē apkārtējiem vīriešiem – seksīgā.

Arī vecuma stereotipi nereti kļūst par cēloni diskriminācijai darba tirgū. Tradicionāli veci cilvēki tiek uzskatīti par slimiem, nepievilcīgiem, aseksuāliem, nekompetentiem, neefektīviem, lēnīgiem, skopiem, truliem, aizmāršīgiem, nabadzīgiem, vientuļiem un konservatīviem.

Sūzana Fiske uzskata, ka tā ir sava veida psiholoģiskā aizsardzība pret vecuma tuvošanās draudiem, cenšanās distancēties no tā. Šādi stereotipi gados jauniem un pusmūža cilvēkiem kalpo par attaisnojumu savam priviliģētajam stāvoklim sabiedrībā salīdzinājumā ar gados vecākiem cilvēkiem. Novērojumi liecina, ka, paši kļūstot vecāki, cilvēki sāk spriest par vecumu pozitīvāk.

Savukārt, prakse liecina, ka daudziem gados veciem cilvēkiem saglabājas dzīvesprieks, komunikabilitāte, seksuālās vajadzības, radošās spējas, palēninoties domāšanas tempiem, saglabājas domāšanas kvalitāte un spēja uztvert jauno. Cilvēka psiholoģiskās īpatnības vecumā ir atkarīgas no viņa veselības stāvokļa, izglītības un materiālā stāvokļa.

Arī cilvēka fotogēniskums bieži kļūst par kļūdainu priekšstatu veidošanās cēloni. Izskatīgiem cilvēkiem tiek piedēvētas pozitīvākas īpašības kā mazāk izskatīgiem. Ir daudz dzirdēts par pirmā iespaida rašanos jau pirmajās 10-20 sekundēs. Personāla atlasē, intervējot darba kandidātus ir ļoti jāuzmanās no šī fenomena, jo tieši šis pirmais iespaids, galvenokārt, tiek veidots no stereotipiem un 10-20 s ir nepieciešamas, lai ievietotu sarunu biedru atbilstošā kastītē, kurā visa turpmākā saruna noritēs vadoties pēc šai kastītei atbilstoša, stereotipu kokteiļa. Piemēram, par iemeslu, kāpēc intervējamajam kandidātam ir pārtrūkušas darba attiecības ar iepriekšējo darba devēju, ir tendence biežāk uzskatīt – izskatīgam kandidātam ārējos faktorus, savukārt mazāk izskatīgam – pirmās aizdomas var krist uz kandidāta iekšējiem faktoriem.

Tāpēc, arī aicinājums pievienot savam CV fotogrāfiju var tikt uzskatīts par diskriminējošu. Izņēmums var būt, ja veicamais darbs ir tieši saistīts ar kandidāta ārējo izskatu – piemēram, darbs modeļu aģentūrā.

Diskriminācija darba tirgū, galvenokārt, ir kļūdainu stereotipu dēļ, jo visbiežāk, izanalizējot diskriminācijas cēloņus, tie izrādās nepamatoti. Tāpēc, personāla atlasē ir īpaša uzmanība jāpievērš stereotipiem – nepieļaujot neapzinātu, uz stereotipiem balstītu kandidāta vērtējumu.

Rakstā izmantota grāmata Sociālā psiholoģija, Viesturs Reņģe.

* Stereotips – vienkāršots priekšstats par sociālo grupu un tās dalībniekiem.

Jautājumus un ieteikumus priecāšos saņemt pa e-pastu: Maris.Silinieks@WorkingDay.lv