Kā valsts apmaksās darbnespējas lapu Covid-19 gadījumā?
Slimības lapas ar Covid-19 saistītajos gadījumos ārsti izraksta cilvēkiem, kam šī slimība laboratoriski konstatēta, un cilvēkiem, kam noteikta karantīna, jo viņi bijuši kontaktā ar Covid-19 slimnieku.
Ar Covid-19 infekciju saslimušajiem un arī tiem, kuriem noteikta karantīna, ārsts izrakstīs darbnespējas lapu B jau no pirmās dienas. Šo darbnespējas cēloņu dēļ slimības lapu no otrās dienas apmaksās valsts – 80% apmērā no slimības pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. To paredz grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kas stājas spēkā 22. martā.
Īsumā:
- Ja sakarā ar saslimšanu ar Covid-19 vai atrašanos karantīnā izsniegta darbnespējas lapa B, slimības pabalstu piešķirs un izmaksās par laiku no darbnespējas otrās dienas.
- Jaunā kārtība attieksies arī uz pašnodarbinātajām personām, kas veikušas sociālās iemaksas vismaz no minimālās algas, jo šie pašnodarbinātie ir pakļauti slimības apdrošināšanai.
- Ja darba ņēmējam, kuram jau izsniegta darbnespējas lapa A un tiesības uz darba devēja maksāto slimības naudu radušās līdz šā gada 20. martam un darbnespēja nepārtraukti turpināsies pēc 21. marta, slimības naudu maksās darba devējs līdz darbnespējas 10. dienai.
- Ja saslimšana nav saistīta ar Covid-19, darbnespējas lapas izsniedz un apmaksā tāpat kā līdz šim. A lapu izsniedz par pirmajām 10 slimības dienām, un to apmaksā darba devējs. No 11. slimības dienas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra piešķir slimības pabalstu.
Saeima piektdien, 20. martā, steidzamā kārtībā divos lasījumos izskatīja un pieņēma grozījumu likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, papildinot likuma pārejas noteikumus ar 41. un 42. punktu.
Tajos noteikts, ka personai, kurai izsniegta darbnespējas lapa sakarā ar saslimšanu ar Covid-19 vai atrašanos karantīnā no šā gada 21. marta līdz 30. jūnijam, slimības pabalstu piešķirs un izmaksās par laiku no darbnespējas otrās dienas. Slimības pabalstu piešķirs 80 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Par šo periodu izsniegs darbnespējas lapu B.
Savukārt, ja darba ņēmējam, kuram jau izsniegta darbnespējas lapa A un tiesības uz darba devēja izmaksājamo slimības naudu radušās līdz šā gada 20. martam un darbnespēja nepārtraukti turpināsies pēc 21. marta, slimības naudu par pārejošu darbnespēju turpinās izmaksāt darba devējs līdz 10. darbnespējas dienai.
Likums stājas spēkā 22. martā.
Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība ir noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr. 152.
B lapa karantīnas, ne pašizolācijas gadījumā.
Slimības lapas ar Covid-19 saistītajos gadījumos ārsti izraksta cilvēkiem, kam šī slimība laboratoriski konstatēta, un cilvēkiem, kam noteikta karantīna, jo viņi bijuši kontaktā ar Covid-19 slimnieku, skaidrots Labklājības ministrijas (LM) informācijā.
Savukārt iedzīvotājiem, kam jāievēro 14 dienu pašizolācija, tostarp visiem tiem, kas pēdējās dienās valstī ieradušies ar īpašajiem lidmašīnu un prāmju reisiem, darbnespējas lapa nepienāksies, bet viņiem ir iespēja vienoties ar darba devēju par strādāšanu attālināti vai izmantot atvaļinājumu, norāda LM.
Jaunā kārtība B lapas apmaksai arī pašnodarbinātajiem.
Saimnieciskās darbības veicējiem / pašnodarbinātajiem jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), ja ienākums mēnesī sasniedz valstī noteiktās minimālās algas (430 eiro) apmēru, vispārējā gadījumā samaksājot 32,15% no iemaksu objekta.
Daudzi pašnodarbinātie veic iemaksas no mazākas summas, un tādā gadījumā samaksā tikai 5% pensiju apdrošināšanai.
Aktuāls jautājums par B lapas apmaksas kārtību Covid-19 gadījumā ir pašnodarbinātajiem, jo darbnespējas gadījumā pašnodarbinātais, pat ja ir veicis iemaksu pilno likmi no vismaz 430 eiro mēnesī, pats sev par A lapu (pirmās 10 slimības dienas) nemaksā. Taču viņam ir tiesības uz slimības pabalstu no darbnespējas 11. dienas.
LM Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Inese Upīte skaidro, ka jaunā kārtība attieksies arī uz pašnodarbinātajām personām, kas veic VSAOI vismaz no minimālās algas, jo šie pašnodarbinātie ir pakļauti slimības apdrošināšanai.
I. Upīte vērš uzmanību, ka vienlaikus netiek atcelts nosacījums, ka, lai saņemtu slimības pabalstu, personai slimības periodā nevar būt ienākumi, jo slimības lapas izsniegšana ir saistīta ar darbspēju zaudēšanu.
Slimības apdrošināšanas obligātais periods.
Likums noteic, ka tiesības uz slimības pabalstu ir personām, par kurām Latvijas Republikā ir veiktas vai bija jāveic obligātās iemaksas slimības apdrošināšanai:
- ne mazāk kā 3 mēnešus pēdējo 6 mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums (pirmā darbnespējas diena) vai
- ne mazāk kā 6 mēnešus pēdējo 24 mēnešu laikā.
LM speciāliste apstiprina, ka kvalifikācijas perioda nosacījumi ir spēkā arī tiesībām uz slimības pabalstu Covid-19 gadījumā.
Ja saslimšana nav saistīta ar Covid-19.
LM uzsver, ka ar jauno koronavīrusu nesaistītu saslimšanu gadījumā darbnespējas lapas jāizsniedz iepriekšējā kārtībā, kas atbilstoši likumam “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” paredz, ka darba devēja pienākums ir darba ņēmējiem, kuriem darba periodā iestājusies pārejoša darba nespēja (izņemot darba nespēju, kas saistīta ar grūtniecību un dzemdībām un slima bērna kopšanu), izmaksāt no saviem līdzekļiem slimības naudu par pirmajām 10 slimības dienām:
- par otro un trešo slimības dienu – ne mazāk kā 75% apmērā no vidējās izpeļņas;
- no ceturtās līdz desmitai slimības dienai – ne mazāk kā 80% apmērā no vidējās izpeļņas.
No 11. slimības dienas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra piešķir slimības pabalstu – 80% apmērā no vidējās iemaksu algas.
Kas ir vidējā iemaksu alga?
Arī attiecībā uz jauno kārtību darbnespējas lapu apmaksā, kad Covid-19 gadījumos valsts stājas uzņēmēja vietā, slimības pabalsta piešķiršanai, aprēķināšanai, izmaksas periodiem spēkā būs esošā kārtība, norādīts LM gatavoto likuma grozījumu anotācijā.
Pamats ienākumam slimības laikā ir legālā alga.
Darba ņēmējam iemaksu alga ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu. Iemaksu alga ir kopējā darba samaksa (bruto), no kuras veic VSAOI, vispārējā gadījumā 35,09% apmērā. Likmes mazāko daļu – 11% – samaksā darba ņēmējs (to ietur no bruto algas), bet 24,09% samaksā darba devējs no saviem līdzekļiem.
Slimības pabalsta apmēra noteikšanai darba ņēmējam iemaksu algu aprēķina par 12 mēnešu periodu, kas beidzas divus mēnešus pirms mēneša, kurā iestājas apdrošināšanas gadījums (pirmā saslimšanas diena).
Piemēram. Ja darbnespējas lapa B izsniegta martā, tad vidējās iemaksu algas periods būs viss 2019. gads – no janvāra līdz decembrim.
Pašnodarbinātais par savu sociālo drošību rūpējas pats, veicot iemaksas 32,15% apmērā no bruto ienākuma, kas nav mazāks par 430 eiro mēnesī.
Pašnodarbinātajam vidējā iemaksu alga tiek aprēķināta atbilstoši faktiski veiktajām iemaksām pēdējo 12 mēnešu periodā, kas beidzas vienu ceturksni (3 mēnešus) pirms tā ceturkšņa, kurā iestājas apdrošināšanas gadījums.
Piemēram. Ja darbnespējas lapa tiks izsniegta aprīlī, tas būs šā gada 2. ceturksnī, tad vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķinās par 12 kalendāra mēnešu periodu no 2019. gada janvāra līdz decembrim.
Savus datus par sociālās apdrošināšanas iemaksām un apdrošināšanas periodiem var apskatīties VSAA e-pakalpojumā (Informācija par sociālās apdrošināšanas iemaksām un apdrošināšanas periodiem) portālā “Latvija.lv”.
Darbnespējas lapas ārsti izraksta elektroniski.
Informāciju par izsniegtajām darbnespējas lapām B Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra elektroniski saņem no E-veselības sistēmas. Pieprasot slimības pabalstu,VSAA jāiesniedz tikai iesniegums pabalsta piešķiršanai. Visērtāk to izdarīt, aizpildot e-iesniegumu portālā “Latvija.lv”.