Hibrīddarbs ir veicinājis darba ražīgumu, savukārt darbinieku uzticību nosargāt kļuvis grūtāk
PwC jaunais pētījums “Future of Work and Skills Survey” liecina – lai gan daudzi uzņēmumi pandēmijas laikā ir palielinājuši darbaspēka ražīgumu un rentabilitāti, jauni kultūras un vadības šķēršļi kavē stabilu darbaspēka stratēģiju izstrādi.
Šajā aptaujā ir apkopoti viedokļi, ko par šī brīža darbaspēka izaicinājumiem un iespējamo darba režīmu tuvākajā nākotnē ir izteikuši gandrīz 4 000 biznesa un personāla vadītāji no 26 valstīm un reģioniem, kopumā pārstāvot 28 biznesa nozares.
Attālinātais un hibrīddarbs vairumā darbavietu ir radījis ražīguma īstermiņa pieaugumu – 57% respondentu apgalvo, ka viņu uzņēmumam iepriekšējos 12 mēnešos esot labāk izdevies sasniegt nospraustos darbaspēka ražīguma un rentabilitātes mērķus salīdzinājumā ar 4%, kuri saka, ka viņu uzņēmuma darbības rezultāti šajā laikposmā bijuši ievērojami sliktāki.
Tomēr var izrādīties, ka lielāks ražīgums un rentabilitāte ir sasniegta uz darbinieku ilgtermiņa uzticēšanās rēķina. Faktiski tikai 31% aptaujāto biznesa un personāla vadītāju ir cieši pārliecināti, ka viņu uzņēmumā veidojas augsts uzticēšanās līmenis starp darbiniekiem un tiešajiem darba vadītājiem. Daļēji vainīga var būt izdegšana – gandrīz trīs ceturtdaļas (74%) nav pilnīgi pārliecināti, ka darba slodze ir pietiekami kontrolējama, lai darbinieki spētu pilnībā izmantot savu personīgo laiku.
Uzņēmumiem, paātrinot savu digitālo pārveidi, jāpievērš īpaša uzmanību vadībai un darba kultūrai. Mijiedarbojoties tādiem faktoriem kā darbinieku iespējamā neuzticēšanās, uzņēmumu konkurence par labāko darbinieku piesaisti un mainīgās darbaspēka vēlmes, lielāks uzsvars liekams uz mūsdienu vadītāju lomu, it īpaši uz iekļaujošas vadības nepieciešamību hibrīddarba vidē.
Stratēģiskā plānošana atmaksājas
Pētījumā secināts, ka efektīva plānošana uzņēmumiem var atmaksāties. Veicot gan scenārijos balstītu plānošanu (kur vadītāji prognozē savas vajadzības vairākos iespējamos nākotnes variantos), gan dinamisko plānošanu (kur vadītājii savos plānos iestrādā arī iespēju reaģēt uz pārmaiņām), uzņēmumu izredzes sasniegt vai pārsniegt savus finanšu un citus mērķus bija par 30 procentpunktiem lielākas nekā tiem, kas šādu plānošanu neizmantoja. Turklāt uzņēmumiem, kas īstenoja tikai dinamisko plānošanu, ir apmēram 10 procentpunktu pārsvars pār uzņēmumiem, kas veica tikai scenārijos balstītu plānošanu. Pandēmija ir palielinājusi nepieciešamību ieviest tādas biznesa un darbaspēka stratēģijas, kas ir labāk integrētas un informācijā balstītas. Tas uzņēmumiem var nest acīmredzamus finanšu ieguvumus. Efektīvi plānošanas pasākumi ir ļoti svarīgi gan šodienas, gan rītdienas biznesa un darbaspēka prioritāšu noteikšanā.
Plānošanā jāņem vērā tehnoloģiju ietekme uz cilvēku darbu
Lielas bažas biznesa un personāla vadītājiem joprojām radīs digitalizācija, un ar to saistīto risku izpratne šobrīd atpaliek no tehnoloģiju augošās lomas darbaspēka stratēģijā. Tikai 21% aptaujāto vadītāju pilnīgi piekrita, ka spēj apzināt potenciālos riskus, ko rada lēmumi aizstāt cilvēku darbu ar tehnoloģijām. Turklāt tikai 25% pilnīgi piekrita, ka viņi konsekventi sniedz skaidru informāciju gan darbiniekiem, gan citām ieinteresētajām personām par automatizācijas un mākslīgā intelekta ietekmi.
Plānošanā jāpievērš uzmanība arī nepieciešamajām prasmēm. Trešdaļa aptaujāto biznesa un personāla vadītāju apgalvo, ka ļoti svarīgi ir apzināt prasmes, kas tehnoloģisko pārmaiņu rezultātā uzņēmumam būs nepieciešamas nākotnē, bet tikai 26% pilnīgi piekrīt, ka šobrīd spēj to izdarīt.
Ir pienācis laiks vadītājiem veidot tādu vidi, kas atbalsta ilgtspējīgu produktivitāti. Darbinieki ir neatņemama uzņēmuma sastāvdaļa – vadītājiem ir jāsadarbojas ar saviem darbiniekiem un jāieklausās viņos, kā arī atsaucīgi jārisina darba vides izaicinājumi un cilvēku vēlme strādāt tādos uzņēmumos, kuri iedzīvina savu mērķi, vērtības un kultūru. Tas ir būtisks faktors darbinieku noturēšanai un motivēšanai.
Kalvis Gavars
PwC marketinga un komunikacijas vaditajs, PwC Latvia