Vai mainīt darba vietu?

Mēs lielāko daļu nomodā pavadītā laika ziedojam darbam. Tātad tieši darbā mums ir jāvar sasniegt dzīvē izvirzītos mērķus. Kāpēc cilvēks strādā? Lai nopelnītu iztiku? Nē! Ikviens vēlas savā darbā saskatīt dzīves jēgu. Galvenais darbā ir rast savu dziļāko vajadzību piepildījumu. No darba vietas mēs sagaidām izaugsmes iespējas, stāvokli sabiedrībā un drošības sajūtu par savējo un tuvinieku nākotni.

Cilvēkam dažādos vecumos aktivizējas atšķirīgas vajadzības:

>>Jaunībā (20-25) attīstība, jaunu zināšanu iegūšana, karjera, izaugsme. Šajā vecumā īpaši svarīgs ir sabiedrības vērtējums un atzinība.

>>Precības un pēcnācēji rada vajadzību pēc drošības un stabiliem ienākumiem.

>>30 un vairāk – tuvojas pusmūža krīze. Kas es būšu 50 gadu vecumā?

>>Pāri 40 – jāsāk domāt par vecumdienām, tiek pārvērtētas vērtības un mērķi.

>>50 – parasti jau ir iegūts stāvoklis sabiedrībā, vairs nav sevi jāpierāda – kļūst svarīgi pielietot darbā radošo potenciālu, radīt kādu paliekošu vērtību.

Darba vietas maiņa ir cieši saistīta ar indivīda temperamentu un pasaules uztveri. Bieži, spēja strādāt ilgus gadus vienā darba vietā, ir saistīta ar audzināšanu un pasaules uzskatiem. Ir cilvēki kuri visu mūžu nodzīvo vienā, kaut arī nesaticīgā laulībā, un ir tādi, kuri pamanās izpostīt vairākas veiksmīgas laulības… Arī darba vietas maiņai vajadzētu pieiet pēc iespējas konstruktīvi un ar apdomu. Emocionāla pieeja var ilgtermiņā likt kaut ko nožēlot.

Sākt skatīties uz jaunu darba vietu vai amatu varētu brīdī, kad Tu sajūti diskomfortu savā esošajā darbā. Protams nevajadzētu sasteigt, jo tas var būt saistīts ar mirkļa emocijām. Šeit ir vajadzīga ļoti analītiska pieeja.

Par darba vietas maiņas iemeslu var kļūt arī nesaskaņas kolektīvā. Nevienam nav noslēpums, ka dienu dienā strādājot ar cilvēkiem ir jābūt arī psiholoģiskai saderībai. No ilgstošas psiholoģiskās spriedzes krītas darba rezultāti un pat var sākties karjeras lejupslīde. Vēl sliktāk ir tad, ja psiholoģiska nesaskaņa rodas ar vadību… Nevajadzētu aizmirst, ka nesaskaņas iemesls ir meklējams ne tikai apkārtējos, bet arī Tevī pašā un var būt problēmas risinājums ir (Latvijā gan vēl nevisai populārs) psihoterapeita apmeklējums.

Viena uzņēmuma vai amata ietvaros darbinieks ne vienmēr var apmierināt visas savas vajadzības un īstenot talantus. Pienāk brīdis, kad viņš apzinās ka ir sasniedzis savas attīstības augstāko punktu. Kā jums patiktu strādāt apzinoties, ka tas, kas jūs esat šodien, par to jums būs jāpaliek līdz pēdējai stundiņai?

Bieži darbinieka karjeru personāla vadītājs plāno ņemot vērā apstākli, ka viens no nākamajiem karjeras soļiem būs ārpus uzņēmuma. Reti kurš uzņēmums spēj piedāvāt bezgalīgu izaugsmi. Darba vietu vajadzētu mainīt brīdī kad Tu jūti, ka šo uzņēmumu Tu esi pāraudzis. Tas ir pašsaprotami, ka piecu darbinieku uzņēmums nespēs algot un motivēt darbinieku, kurš var vadīt 500 darbinieku firmu.

Īpaši mūsdienās, kad labs speciālists ar Interneta starpniecību var kandidēt uz ASV, Austrālijā vai jebkurā citā pasaules nostūrī izsludinātu konkursu – kārdinājums nomainīt darba vietu (algu, kolēģus, vadītāju) var būt vēl lielāks.

Vēl nesenā pagātnē cilvēks strādāja visu mūžu amatā, kuru tas bija ieguvis jaunībā. Šodien viss ir mainījies. Shēma izglītība – prakse – darbs, vairs nedarbojas. Sakarā ar IT straujo attīstību un jauno tehnoloģiju ieviešanu, pasaule ir kļuvusi neticami ātra un maza. Jau beidzot studijas, pēc pāris gadiem var izrādīties ka ar iegūto informāciju ikdienas darbā nepietiek.

Mūsdienu pasaulē ir jāorientējas uz izglītība – darbs – izglītība – darbs u.tt. Ar šādu dinamiku ir liela iespēja ka darba un izglītības procesā cilvēkā atklājas jauni, līdz šim vēl nezināmi talanti. No ekonomikas viedokļa – visizdevīgāk ir strādāt tajā amatā, kurš tev vislabāk padodas. Arī jaunu talantu atklāšana sevī var kļūt par iemeslu darba vietas maiņai.