Tirgošanās par atalgojumu

Cik lielu algu prasīt darba intervijā? Kā nepaprasīt pārāk maz? Kad sākt sarunu par algu? Visi šie un līdzīgi jautājumi ir kādreiz nodarbinājuši katru no mums.

Pirmkārt vajadzētu atbrīvoties no iesīkstējušā priekšstata, ka darba algu maksā par to, ka tu atrodies darba vietā, nevis padari darbu. Svarīgi ir apzināties savu vērtību darba tirgū, jo darba devējs tevi ņem darbā, lai nopelnītu, nevis lai tevi uzturētu.

Darba devējam vienmēr pastāv izvēles iespēja. Viņš var pieņemt darbā kvalificētāku un produktīvāku speciālistu par augstāku samaksu vai izvēlēties kandidātu ar pieticīgākām prasībām — rēķinoties, ka tas būs mazāk produktīvs. Izvēloties darbinieku, summējas vairāki faktori. Jaunajam darbiniekam jābūt ne tikai ekonomiski izdevīgam, bet arī jāspēj iekļauties kolektīvā, jābūt patstāvīgam un ar attīstības potenciālu, jāpieņem uzņēmuma tradīcijas un darba stils. Īsāk sakot — jākļūst par pilnvērtīgu komandas locekli. Nekādā gadījumā to nedrīkst vienkāršot līdz «dabūju darbu — saņemu algu».

Ir simtiem kritēriju, pēc kuriem tiek pieņemts darbā darbinieks, un tikai viens no tiem ir samaksa. Ja darba meklētājam samaksa bieži vien ir sinonīms vārdam «iztika» vai pat «izdzīvošana», darba devējam, izvēloties darbinieku, reti kad šis kritērijs ir galvenais. Algas temats būtu jāskar delikāti — līdzīgi, kā pārdevējs runā par savas preces cenu.

Saruna par algu noteikti būtu jāatstāj uz beigām, un par to nevajadzētu sākt runāt jau pirmajā intervijā. Bet jūs šis temats nedrīkst pārsteigt nesagatavotu. Šis ir darba intervijas izšķirošais posms, kad intervētājs ir iepazinies ar «preces» īpašībām un ir gatavs «pirkt».

Nosaucot pārāk zemu cenu, var rasties aizdomas, ka «prece nav kvalitatīva», bet pārāk augsta cena ir nepamatota, jo darba devējs vēl nenojauš par jūsu lieliskajām īpašībām, darba spējām un prasmēm. Kā vienā no «Careerjornal» intervijām teica vidējā un augstākā līmeņa vadītāju personāla atlases speciālists Hals Netkins (Hal Netkin), «liec viņiem vispirms sevī iemīlēties un tad uzgāz uz galvas savas neiespējamās prasības».

Jāpiebilst, ka šo tematu arī nevajadzētu sasteigt. Kad darba devējs ir izteicis savu piedāvājumu, nevajadzētu dot tūlītēju atbildi. Vienmēr pastāv iespēja atbildēt ar jautājumu: «Vai es varu apsvērt jūsu priekšlikumu līdz rītdienai?»

Tālāk varat iepazīties ar dažiem atbilžu veidiem un komentāriem uz jautājumu «Cik lielu algu jūs vēlētos saņemt?».

«Savā iepriekšējā darbavietā saņēmu 270 latu mēnesī, tie neiekļāva prēmijas un piemaksas. Šeit es vēlētos saņemt par kādiem 20–30% vairāk.»

Ne visai, jo…

Nosaucot konkrētu summu jau pašā sākumā, jūs uzstādāt sev noteiktu algas līmeni. Pirms minat kādus skaitļus, labāk būtu noskaidrot uzņēmumā esošo samaksas un prēmiju sistēmu. Jo var izrādīties, ka jūsu minējums nesaskan ar algas budžetu, kas atvēlēts šim amatam. Skaitlis, kuru nosaucāt, var izrādīties gan pārāk mazs, gan ārpus budžeta iespējām.

«Domāju, ka atalgojums, kuru jūs piedāvāsiet, atbildīs manai kvalifikācijai. Atalgojums nav svarīgākais faktors. Es meklēju iespēju sevi realizēt.»

Ne visai, jo…

Šāda atbilde nodod vadības grožus darba devēja rokās. Vai tad jūs nevēlaties būt pienācīgi atalgots, atbilstoši tam, cik noderīgs varat būt šajā uzņēmumā? Būtu labi, ja, ejot uz interviju, jūs jau zinātu, cik lielu atalgojumu var saņemt, strādājot šajā amatā. Tāpat jums vajadzētu arī zināt, pie kāda algas līmeņa jūs darba devējam atteiksiet.

«Pirms mēs sākam runāt par atalgojumu, man vajadzētu vairāk informācijas par pienākumiem, kuri man tiks uzticēti. Tematu par algu es priecātos atlikt uz vēlāku laiku. Varbūt jūs varētu man pastāstīt par budžetu, kas atvēlēts šai pozīcijai un kāda ir prēmēšanas shēma jūsu uzņēmumā?»

Labi, jo…

Atlieciet jebkādas sarunas par atalgojumu, pirms jums nav visa nepieciešamā informācija. Lai pieņemtu lēmumu par atalgojumu, jums vairāk jāuzzina par piedāvāto vakanci. Jums jāizprot ne tikai eksistējošie pamatalgas apmēri uzņēmumā, bet arī bonusu sistēma, komisijas, sociālās garantijas, atvaļinājumi utt. Izvairieties no savas cenas nosaukšanas, iekams nav skaidrs, kas tiks prasīts no jums.

Vienojoties ar darba devēju par samaksu, būtu lietderīgi atcerēties, ka arī darba tirgū valda tie paši piedāvājuma un pieprasījuma likumi. Katram darba ņēmējam ir konkurenti, kandidējot uz kādu noteiktu vakanci, tieši tāpat kā darba devējam, piedāvājot darba vietu labam speciālistam.

Latvijā atšķirībā no Rietumeiropas ir pieņemts darba sludinājumos nenorādīt piedāvātās vakances atalgojumu. Tas ir saistīts ar vairākiem faktoriem. Pirmkārt ar to, ka Latvijā darba tirgus ir vēl salīdzinoši nesakārtots un, strādājot vienā un tajā pašā amatā, dažādos uzņēmumos var saņemt ļoti atšķirīgu atalgojumu. Vēl uzņēmumi slēpj savu darbinieku atalgojuma līmeni, jo tas pasniedz ērtu instrumentu galvu medniekiem. Zinot, cik darbinieks saņem esošajā darba vietā, ir viegli pārvilināt darbinieku, pārsolot atalgojumu. Atalgojumu var slēpt arī no konkurentiem, jo atalgojuma līmenis var norādīt uz to, cik labi speciālisti strādā attiecīgajā uzņēmumā.

Uzņēmumi, kuri piedāvā salīdzinoši nelielu atalgojumu, arī bieži to nenorāda, lai uz darba sludinājumu saņemtu vairāk pieteikumu. Pilnīgi pretēja tendence ir uzņēmumos, kuros darbiniekiem maksā konkurētspējīgu atalgojumu.

Tomēr darba devējiem gribētos ieteikt: Norādot algas līmeni, tu vari ieinteresēt zelta kandidātus, kuri citādi neapgrūtinātu sevi ar pieteikumu sūtīšanu, jo nebūtu pārliecināti, ka jūsu uzņēmums spēs atbilstoši atalgot viņu darbu. Kandidātiem var arī rasties aizdomas, ka atalgojums tiek slēpts, jo tas nav konkurētspējīgs.

Pēc Headhunter statistikas, darba sludinājumi, kuros ir norādīts algas līmenis, tiek apskatīti par 42% vairāk un saņemto pieteikumu ir par 41% vairāk nekā tiem sludinājumiem, kuros atalgojums nav norādīts.

Pats par sevi saprotams, ka pasīvie kandidāti ir tie labākie. Vai tad jūs, ja neesat aktīvs darba meklētājs, tērētu savu laiku, piesakoties uz sludinājumu, nezinot, cik šajā pozīcijā maksā? Domāju, ka ne. Un iespējams, ka arī neviens no tiem pasīvajiem kandidātiem, kurus tik ļoti vēlaties piesaistīt.

Te būs daži citāti no to kandidātu komentāriem, kuri izvēlējās neatsaukties uz sludinājumu, jo tajā nebija norādīta alga: Būtu jauki, ja varētu zināt aptuveno atalgojuma līmeni. Darba apraksts izskatījās visnotaļ pievilcīgs. Es esmu ļoti izvēlīgs, piesakoties uz kādu darba konkursu. …Es nevēlos tērēt šā uzņēmuma un savējo laiku, piesakoties uz vakanci, kurā atalgojums, iespējams, nemaz neatbilst manām minimālajām prasībām.

Atalgojuma līmenis ir tā darba sludinājuma daļa, kura prasa vismazāk izdomas un laika. Arī citas priekšrocības, kuras piedāvā firma, ir samērā vienkārši uzskaitāmas.