Personāla iesaiste un produktivitāte: 2019. gada pētījums

Bieži ir dzirdētas diskusijas – varbūt labāk ir strādāt ar mazāku darbinieku skaitu uz laiku, bet meklēt tomēr tādus kolēģus, kuriem varētu izveidoties spēcīga iesaiste uzņēmumā, nevis paturēt darbiniekus komandā tādus, kādi tie ir (tai skaitā – ar zemu iesaistes līmeni).

Patiesi, darbiniekiem ar zemu iesaistes līmeni ir raksturīgi, ka:

Produktivitāte samazinās, tiek paveikts mazāk darba kā parasti	48%
Mazāk rūp veiktā darba kvalitāte un efektivitāte	35%
Darbinieks izgāž savas dusmas uz kolēģiem	28%
Sāk meklēt jaunu darbu un dažreiz tieši darba laikā	25%
Radošu darbu veic ar grūtībām	21%
Mazāk pievērš uzmanību klientiem un apkalpošanas kvalitātei	17%
Kavē darbu, aiziet ātrāk mājās, ņem neplānotas brīvdienas	15% (*)

Negatīvo seku ir tiešām daudz un daudzas no tām ir grūti pamanāmas uzreiz ikdienā, tāpēc var palikt slēptas kādu laiku. Līdz ar to – uzņēmuma grūtības palielinās. Tādēļ ir noderīgi gūt ieskatu vienā no jaunākajiem un pēdējā laikā lielākajiem (5000 respondenti) pētījumiem (*) par personāla iesaisti un produktivitāti. Tajā ņēma dalību darbinieki no dažādām valstīm, palīdzot noskaidrot atbildes uz virkni jautājumu: kādi faktori veicina un traucē darbinieku iesaisti? Kas spēj iesaisti paaugstināt? Kura no paaudzēm strādā visproduktīvāk?
Iesaiste ir darbinieka personīgā ieinteresētība savas organizācijas panākumos un tās mērķu sasniegšanā. To nosaka, ar kādu degsmi viņš strādā, un cik ir gatavs savā darbā ieguldīt pūles. Svarīgi – faktori, kas var palielināt iesaisti, un tie – kas samazināt, nav identiski, kaut arī daži no tiem atkārtojas. Minētajā pētījuma rezultātā tika atklāts, ka visbiežākie iemesli, kāpēc darbinieki jūtas iesaistīti uzņēmuma darbībā, ir šādi:

Patīk darbs un amats	43%
Veiksmīgi sadarbojas ar kolēģiem	40%
Saprot, kā viņu darbs ietekmē uzņēmuma stratēģiskos mērķus	26%
Uzskata, ka vadība augsti novērtē viņu centienus	22%
Tic uzņēmuma misijai un izjūt savu ieguldījumu kopējā lietā	21%
Uzņēmumam ir lieliska kultūra, kur darbinieki izjūt savstarpējo cieņu un uzticēšanos	20%
Ir pieejami nepieciešamie rīki, resursi un atbalsts, lai veiktu darbu efektīvi	20%
Uzskata, ka saņem taisnīgu atalgojumu	19%
Darba slodze ir sabalansēta	16%
Skaidrs izaugsmes ceļš un karjeras attīstības iespējas	16%

Savukārt, iemesli, kāpēc darbinieki nejūtas pietiekami iesaistīti, ir šādi:

Uzskata, ka viņu darbs netiek novērtēts vai arī tas nevienam nav vajadzīgs	45%
Nepelna pietiekami daudz naudas	32%
Cieš no emocionālās izdegšanas pārāk lielas slodzes dēļ	29%
Nav acīmredzamu profesionālās vai karjeras izaugsmes iespēju	26%
Uzskata, ka kolēģi viņiem neuzticas un neciena	24%
Nav ieinteresēti uzņēmumā vai amatā	21%
Izjūt, ka uzņēmumam vai darbam nav augstākās jēgas	15%
Nav nepieciešamo rīku, resursu un atbalsta, lai veiktu darbu efektīvi	15%
Uzņēmuma vadītājs demotivē un neiedvesmo	13%

Veicot paaudžu salīdzinājumu, tika konstatēti faktori, kas palīdz būt vairāk iesaistītiem katrai no tām. Z paaudze par galveno nosauca: „Labi organizēts un kontrolēts mans/manas komandas darbs, un redzams ieguldījums uzņēmuma merķu sasniegšanā”, milleniāļi un X paaudze – „Piekļuve darba datiem jebkurā laikā un iespēja efektīvi strādāt attālināti”, savukārt, baby boomers: „Tas, ka mans vadītājs pārrauga manus uzdevumus un var veiksmīgi sabalansēt manu darba slodzi”.

Visdrīzāk, ja netiks samazināta to faktoru ietekme, kas samazina iesaisti, tad, tikai veicinot pozitīvo motivātoru palielināšanos, darbinieku produktivitāte nepalielināsies. Jāmin arī, ka uzņēmums nevar tiešā veidā ietekmēt, vai darbiniekam patiks viņa izvēlētais amats un citus ļoti personiskos konstruktus, tomēr, rūpējoties par sabalansētu slodzi, izskaidrojot darba nozīmi un jēgu, palielinot novērtējumu par padarīto, šīm darbībām kopumā būtu jāpalielina darbinieka prieks un degsme ikdienas procesos.

Ko tad darīt? Primāri būtu saprast, kas tieši mūsu uzņēmumā traucē darbiniekiem būt vairāk ieinteresētiem. Tad tālāk plānot atbilstošas darbības. Viens risinājums, visticamāk, nederēs arī visiem darbiniekiem. No otras puses, visu vecumu respondenti, atbildot uz jautajumu par zemas iesaistes galveno iemeslu, izvēlējās atbildes variantu: „Es jūtu, ka mans darbs netiek atbilstoši novērtēts”. Iespējams, ka tas būtu kopsaucējs!

Arī Latvijā ir veikti vairāki pētījumi par darbinieku iesaisti (piemēram – Valsts pārvaldes darbinieku iesaistīšanās pētījums, 2018). Ja uzņēmumiem nav iespēju noorganizēt savu pētījumu, tad vispārīgās tendences var arī pašpikot.

Raksta autore – Margarita Pūcēna

Lasīt citus rakstus