Turpinot lietot mājas lapu www.workingday.lv, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanas noteikumiem. Uzzināt vairāk šeit >>.

Latviski   |   English

Autorizēties

5 ieteikumi stresa noturības paaugstināšanai darba vidē 1

Ikkatrs no mums ir dzirdējis par stresu un tā ietekmi uz veselību un bieži vien šķiet, ka tā klātesamība ir kļuvusi par normu ikdienas dzīvē. Tomēr nav tā, ka stress ir vienmēr ar negatīvu nozīmi.


Veselības eksperti stresu ir iedalījuši divās kategorijās - negatīvais stress un pozitīvais stress - pozitīvais darbojoties kā motivējošs stimuls izpildīt nosprausto mērķi, piemēram, gaidot kādu patīkamu notikumu vai uzstājoties publikas priekšā. Tomēr, visbiežāk mēs redzam un izjūtam stresu ar tā negatīvo nozīmi.
Stress rodas no dažādiem apstākļiem un katram tas izspaužas citādāk. Ir cilvēki, kuriem stress negatīvi ietekmē ēšanas paradumus un miegu, rada nogurumu vai nervozitāti, un vai nu noved konstantā nemierā, kas traucē izpildīt dienas pienākumus vai tieši otrādi, rada papildus iespringumu uz pienākumiem, kas var novest līdz darbaholismam. Katrā ziņā, pastāvīgs stress ir pamatīgs negatīvā lādiņš mūsu organismam un būtiski pasliktina mūsu ikdienu un dzīvi kopumā.

Kas rada stresu? Lai gan var likties, ka stresu viesbiežāk rada ārējie apstākļi, piemēram, darba pienākumi vai negaidītas situācijas vai konflikti, patiesībā stress sākas ar cilvēka nespēju tikt galā ar savām emocijām un iekšējo pasauli.

American Psychological Association pētījumi rāda, ka mūsdienās viens no lielākajiem stresa radītājiem ir saistīts ar darbu, darba pienākumu apjomu un spiedienu no darba devēja, bet ir jāsaprot, ka še ārējie apstākļi kalpo kā iemesli stresam. Stresu rada cilvēka nespēja aprast ar arējiem apstākļiem, kurus citreiz pat nav iespējams ietekmēt. Līdz ar to, mēs varam secināt, ka mēs paši esam tie, kas ļaujam stresam sevi pārņemt un mēs paši esam tie, kas stresa klātesamibu var novērst.

Ieteikumus, kurus būtu vērts ieviest dzīvē, lai mazinātu stresa negatīvo ietekmi, lielākā daļa no mums ir dzirdējuši, bet ir zināms, ka praktiski to pielietot ne katram izdodas.
Ir svarīgi saprast, ka pilnīgi visi ietekumi, arī tie, kas ir minēti zemāk, ir attiecināmi uz vienu kategoriju, kas ir "Rūpes par Sevi"

Atslābināšanās

Pirmkārt, ir svarīgi iemācīties atslābināties un ik dienu atvēlēt laiku, kurā kaut vai uz īsu brīdi spētu atslēgties no darba un pienākumiem. Tā var būt 20 minūšu ilga pastaiga, dažu minūšu meditācija vai jebkāda cita aktivitāte, kas tev ļauj atslābināties no dienas pienākumiem un attīrīt prātu un domas. Šo atslābināšanās laiku vērts izmantot, lai pavērotu sevi, savas domas un savas izjūtas, izvērtējot, kāpēc sajūtas ir tieši tādas, kādas tās ir. Ja, "ieejot sevī", tu izjūti nemieru, kas saistīts ar kādiem dienas notikumiem vai pienākumiem, nebaidies pavadīt laiku izvērtējot, kāpēc tev ir radusies šāda sajūta, jo tikai tā tu iemācīsies izprast sava stresa iemeslu un noturēt to līdzsvarā.

Regulāri atvēlot laiku sevis vērošanai, tu pilnveido savu personību un veido savu emocionālo inteliģenci. Emocionālā inteliģence ir spēja sajust un izprast savas izjūtas dažādās situācijās, kontrolējot emocionālo stāvokli un atrodot līdzsvaru starp prātu un emocijām. Šo spēju izkopšana ir svarīga ikvienam cilvēkam, jo tā palīdz jebkurā dzīves situācijā. Dzīve neapstājas, tā tikai iet uz priekšu un jauni notikumi vai negaidītas situācijas ir neatņemama tās daļa, tāpēc, ja mēs nemācēsim kontrolēt un apzināties savu emocionālo stāvokli, ikdienas notikumi var padarīt mūsu dzīvi ļoti stresainu, negatīvi ietekmējot dzīves kvalitāti.


Regulāri atvēlot laiku sevis vērošanai, tu pilnveido savu personību un veido savu emocionālo inteliģenci.

Mūsu pašsajūta un pašapziņa būtiski ietekmē to, kā mēs redzam pasauli un kā mēs reaģējam uz notikumiem. Cilvēkam, pirmkārt, ir jāsāk ar sevi, kontrolējot savu iekšējo pasauli un emocijas, jo negatīvi noskaņoti un nemiera pilni mēs neko labu nevaram dot citiem un visvairāk kaitējam paši sev. Tāpēc, cieni sevi un citus līdzcilvēkus, un neļauj sev zaudēt emocionālo līdzsvaru.

Plānošana.


Svarīgs priekšnoteikums, kas uzlabo dzīves kvalitāti un palīdz izvairīties no lieka stresa ir dienas saplānošana jau laikus. Izvērtē prioritātes un sastādi darāmo darbu sarakstu, nosakot, kurus dienas pienākumus izpildīt pirmos. Ir svarīgi nošķirt darba pienākumus no saviem ikdienas pienākumiem, tādējādi objektīvi saplānot darba apjomu, kuru vari paspēt izdarīt darba laikā un ikdienas pienākumus, kuri jāpaveic brīvajā laikā. Atceries, ka ir svarīgi apzināties, ka vairāk nenozīmē labāk.

Bieži vien, uztraucoties par pienākumiem, kuri jāpaspēj izdarīt dienas laikā, mēs sevi pakļaujam stresam, kas var izraisīt nepārejošu trauksmes sajūtu un nekontrolējamas bailes. Tāpēc, lai izvairītos no šāda nelabvēlīga iznākuma, izvērtē savus dienas pienākumus un organizē tos vadoties pēc prioritātēm un tiem atvēlētā laika. Plānošanai var izmantot dažādus risinājumus sākot no MS Excel tabulām līdz profesionāliem plānošanas risinājumiem kā Evernote vai Asana. Atceries, stress tevi nepārņems, ja racionāli plānosi savu ikdienu.

Izvērtē prioritātes un sastādi darāmo darbu sarakstu!

Hobiji.

Ārpus pienākumu plānošanas ir svarīgi arī ieplānot laiku hobijiem vai rituāliem, kas sniedz pozitīvas emocijas. Tas ir mīts, ka hobijiem var nodoties tikai cilvēki, kuriem nav daudz pienākumu un ir daudz brīva laika. Tiesa, tiem, kuriem ir darba pienākumi, kas uzliek lielu atbildību, mēdz būt grūtāk savā jau tā noslogotajā grafikā atrast laiku relaksēties un dot sev atļauju nodoties savam hobijam vai kādu brīdi nedarīt neko. Mūdienās tik daudz tiek runāts par produktivitātes veicināšanu ar smagu darbu, ka, atvēlot laiku atpūtai vai savai sirdslietai, bieži cilvēki saskaras ar vainas apziņu, jo mūsu zemapziņa signalizē, ka visu laiku ir kaut kas jādara.

Priekšstats, ka, lai tu būtu produktīvs un izpildītu pēc iespējas vairāk darba pienākumus, vajag strādāt pēc iespējas ilgāk, ir aplams. Lai spētu koncentrēties un radītu jaunas idejas, ir nepieciešama atpūta, kurā netiek domāts par darba lietām un uzmanība tiek koncentrēta uz kādu citu, absolūti pretēju aktivitāti. Tāpēc ir būtiski atslogot smadzenes no domām par darbu un nodarboties ar sev tuvu hobiju, jo tas ir viens no veidiem kā atbrīvot stresu un gūt pozitīvas emocijas. Lai hobijs tev palīdzētu stresa noturībā, svarīgi papildus izmantot pirmo priekšnosacījumu sevis apzināšanai, jo tas atvieglos "pārslēgšanos" no darba laika uz laiku atpūtai un sidslietām. Hobiji ir svarīgs dzīves kvalitātes rādītājs, kas sniedz jaunu redzesloku un uzlabo radošumu.

Lai izvairītos no stresa ir svarīgi sekot līdzi savam mentālajam līdzsvaram un mācēt ieklausīties savā organismā, lai spētu izvērtēt pareizo uzvedību augsta stresa apstākļos.

Fiziskās aktivitātes.

Pat 20 minūšu ātra pastaiga var kalpot kā nozīmīgs stresa mazināšanas līdzeklis. Fiziskās aktivitātes ir viens no visiedarbīgākajiem veidiem kā nomierināt savu prātu un ķermeni. Nav obligāti jādodas uz sporta zāli vai fitnesa treniņiem, bet jebkuras regulāras kustības ir lielisks kompanjons. Iekļaujot pastaigu vai jebkādu citu aktivitāti savā dienas plānā, tu veicini sava prāta un ķermeņa atslābināšanos un gūsti papildus enerģiju. Uzņēmuma vadibai ir noderīgi veidot kolektivās pastaigas, vai ieviest fizisko aktivitāšu sacensību programmu, motivējot darbiniekus būt fiziski aktīvākiem ar kādu speciālu atzinību ai balvu no uzņēmuma. Fiziski aktīvs darbinieks ir veselīgāks, produktivāks un draudzigāks kolēģis.
Ļaujot stresam sevi pārņemt, mums draud stāvoklis, kas iespaido mūsu spēju koncentrēties un racionāli domāt. Šādā afekta stāvoklī mēs nespējam kvalitatīvi veikt darba pienākumus un pavadīt produktīvu dienu.

Pozitīvisms - esi optimists!

Absolūti maldīgs ir priekšstats, ka būt pozitīvam nozīmē mūžīgi smaidīt un nepārdzīvot par to, kas noticis citādāk nekā gaidīts. Pozitīvisms ir spēja pieņemt situāciju kāda tā ir un novērtēt pieredzi, ko tā mums sniedz, līdz ar to, jebkura pieredze tiek racionāli novērtēta un ievirzīta pozitīvā gultnē. Šī īpašība nav atdalāma no emocionālās inteliģences, kuru attīstot mēs iemācamies dabiski kontrolēt un izprast savas emocijas. Bet, lai iegūtu šo spēju, būtiski ir izbaudīt gan pozitīvas, gan negatīvas emocijas.

Ir svarīgi saprast, ka pozitīvisms ir cieši saistīts ar attieksmes maiņu un racionālu situācijas izvērtēšanu - tā ir spēja atšķirt pieredzi no iznākuma. Būtiski ir pieņemt negatīvās izjūtas, izvērtēt tās, saprotot to cēloņus un sekas, skatoties uz rezultātu caur pieredzes prizmu. Šajā situācijā vienlaicīgi rodas dažādas izjūtas, kas ir gan pozitīvas, gan negatīvas, bet ļoti būtiskas cilvēka emocionālajai inteliģencei. Negatīvas situācijas ir neizbēgamas un tās ir jāpieņem, bet nevajag tām ļauties. Atceries, negatīvās emocijas var mainīt, mainot mūsu domāšanu, apzinoties sevi, veidojot jaunu izpratni par situāciju. Tāpēc atceries, ka stress parasti rodas no tā, cik subjektīvi un emocionāli mēs uztveram katru situāciju un vai spējam paskatīties uz to objektīvi.
Pozitīvisms ir spēja pieņemt situāciju kāda tā ir un novērtēt pieredzi, ko tā mums sniedz, līdz ar to, jebkura pieredze tiek racionāli novērtēta un ievirzīta pozitīvā gultnē
Atceries, ka stresa noturība ir nemitīgs sevis pilnveidošanas process un regulārs treniņš, kas prasa pašdisciplīnu.


Raksta autors: Artūrs Bernovskis
Efectio.com vadītājs, Produktīvas darba vides veidotājs.

 

 

  
   draugiem.lv
     

Komentāri

Helēna 09.05.2019

"...viens no lielākajiem stresa radītājiem ir saistīts ar darbu, darba pienākumu apjomu un spiedienu no darba devēja, bet ir jāsaprot, ka še ārējie apstākļi kalpo kā iemesli stresam. Stresu rada cilvēka nespēja aprast ar arējiem apstākļiem, kurus citreiz pat nav iespējams ietekmēt." Papildus visam augšminētajam jārūpējas par normālu pašvērtējumu un objektīvi jāizvērtē- ja vide darbavietā ir toksiska, tad tādā vietā nav jāuzkavējas. Pastāv korelācija- jo lielākas psiholoģiskās problēmas personai, jo lielāka vēlme novelt atbildību par savu neefektivitāti uz citiem, un tas attiecas ari uz vadītājiem. Šajās lamatās nav jāiekrīt, jo tādā vidē zelta vidusceļa nav- vai nu Tu ļauj ar sevi manipulēt, vai, uz manipulācijām sniedzot nobrieduša cilvēka atbildes, nokaitini vadību ar to, ka neļaujies izmantoties, un tiec uzskatīts par sliktu darbinieku.

Jūsu pārlūks natbalsta SVG datņu parādīšanu



Iesakām