Turpinot lietot mājas lapu www.workingday.lv, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanas noteikumiem. Uzzināt vairāk šeit >>.

Latviski   |   English

Autorizēties

Nepatikšanu valgos: piecas nepārdomātas rīcības, kas var radīt problēmas darbā

Slinkums, neizdarība un nepiemērotība konkrētajam amatam ir tikai daži no iemesliem, kāpēc var nākties atvadīties no esošās darba vietas. Problēmas var radīt arī pavisam ikdienišķas, šķietami nevainīgas kļūdas, kuras vadībai var nešķist saistošas. Lai gan katra uzņēmuma politika ir atšķirīga, kopīgas paralēles ir velkamas – šoreiz iepazīstinām ar piecām darbībām un izpausmēm, kuras var priekšniekā raisīt šaubas par tavu piemērotību.

Bieži vien darbinieki aplami uzskata, ka priekšnieks viņus atlaidīs no darba tikai tad, ja būs izdarījis kaut ko ārkārtēji nepareizu – pieļāvis nepiedodamu kļūdu aprēķinos, necienīgi izturējies pret kolēģiem, darba devēju u.c. Taču tā nebūt nav. Pietiek vien ar kādām mazām kļūdām un nepārdomātām darbībām, kuras, atkārtojoties vairākkārt, pārvilks treknu svītru tavai karjerai šajā uzņēmumā.

Darbā pieļautās kļūdas manāmi kavē arī tavu profesionālo izaugsmi. Kā privātajā, tā arī profesionālajā dzīvē savu tēlu vajadzētu veidot gana labu, allaž apdomājot, kā katra situācija var atspēlēties un ietekmēt tevi pašu.

Nepādomātās rīcības apkopojis amerikāņu psihologs, vairāku grāmatu autors un emocionālās inteliģences pētnieks Treviss Bredberijs, kurš raksta, ka tās nejauši pieļaut var teju jebkurš.

Nokaitētas atmosfēras radīšana

Nolīgstot darbā jaunu cilvēku, priekšniecības gals cer uzņēmumā dzīvi padarīt vieglāku, ne otrādāk. Tomēr pat neapzinātas rīcības var radīt neatgriezeniskas, negatīvas sekas, piemēram, gaušanās par citiem, par to, ka darbs ir tik grūts, arī savām privātās dzīves problēmām, kuras citus pat neskar. Šāda veidā tu ietekmē arī citus darbiniekus, kuri sāk gausties līdzi vai tieši pretēji – uzskata tevi par produktivitātes bojātāju.

Jebkurā gadījumā darbs tiek kavēts, un tu, pat speciāli nevēloties, negatīvi ietekmē apkārtējo darbaspējas. Labs priekšnieks sākumā tev centīsies palīdzēt un saprast rūpju pamatu, taču ilgstoši arī viņam tas var apnikt.

Sevis pārslavēšana un neizdarīšana
Ja tevi pieņēma darbā, tas liecina, ka darba intervijā sevi ļoti labi parādīji un tavas kvalitātes atbilst uzņēmumā meklētajām. Nenoliedzami, pretendējot uz kādu darbu, savā ziņā sevi "jāceļ saulītē" – jāpārliecina, ka spēj visus amatā iekļautos uzdevumus izpildīt ātri, kvalitatīvi un teju vai bez piepūles. Problēmas sākas brīdī, kad vārdi jāpierāda ar darbiem, kuri nemaz nesokas tik viegli.

Tas nenozīmē, ka esi slinks darbinieks. Tavas prasmes vienkārši vēl nav tajā līmenī, un cenšanās attaisnoties, ka darbs iet uz priekšu, lai gan līdz termiņa beigām to pabeigt neizdosies, mazina uzticamību tev.

No tā var izsecināt vienu – ir jābūt labās domās par savām spējām, taču jādara arī viss iespējamais, lai tās realizētu dzīvē. Iespējams, pirmos mēnešus arī jāstrādā mājās, ārpus darba laika. Ja jau sevi tik ļoti salielīji, šis darbs tev ir svarīgs un nepieciešams, tāpēc pacenties nedaudz vairāk un prasmes apgūsti labākā līmenī, lai darbs nebūtu jāzaudē. Tā taču nebūs visu dzīvi, vien līdz brīdim, kad viss sāks iet no rokas!

Izteikšanās soctīklu platformās

Protams, tas nenozīmē, ka tu nedrīksti sociālajos tīklos izteikt savu viedokli – to neviens nav atcēlis, taču paturi prātā, ka tavus ierakstus var izlasīt arī priekšnieks. Arī tad, ja neesat "draugi" sociālajās vietnēs, informācijas plūsma ir ārkārtīgi strauja, tāpēc ziņas var atceļot arī caur kolēģiem vai paziņām.

Starp citu, liela daļa darba devēju izpēta savu potenciālo darbinieku sociālo tīklu profilus. Ko viņi tur meklē un apskata, detalizēti aprakstīts šajā materiālā.

Taču, piemēram, gaušanās par priekšnieku, neatbilstošu fotogrāfiju publicēšana un nepiemērotas valodas izvēle ir tikai viena puse "nepārdomātajām rīcībām soctīklos". Tev jāsaprot, ka pēc līguma parakstīšanas kļūsti par komandas spēlētāju – tu tagad esi "tāda un tāda" uzņēmuma darbinieks. Ja tev kāds lūdz publiski izteikt viedokli, tev jāsaprot, vai runa ir par tevi, piemēram, Jāni Liepiņu, vai tomēr Jāni Liepiņu, konkrēta uzņēmuma pārstāvi. Šīs lietas var viegli tikt saputrotas kopā un radīt domstarpības.

Emocionālās inteliģences trūkums
Emocionālā inteliģence ir mūsu spēja adekvāti reaģēt uz emocijām, tās atpazīstot, izprotot un veiksmīgi kontrolējot. Ikviens zina, ka priekšnieks ātri parādīs durvis, ja nespēsi atrast kopīgu valodu ar citiem darbiniekiem, taču tev patiesībā īsti nemaz nekas nav jāsaka, lai izvestu apkārtējos no pacietības. Iemesls tam var būt tieši tavas emocionālās inteliģences trūkums, piemēram, spēja kontrolēt savas sejas izteiksmes, kad nogurums, nicinājums, dusmas vai citas emocijas tevi pārņem.

Tev var rasties problēmas ar kolēģiem un priekšniecību, ja nespēsi ne tikai paturēt mēli aiz zobiem reizēs, kad tas nepieciešams, bet arī nemācēsi neizrādīt savu vilšanos ar žestiem un mīmiku. Ļoti iespējams, ka tu pat tīši nevēlējies to nevienam izrādīt, tāpēc emocionālā inteliģences īpašības dienu no dienas ir jācenšas attīstīt ikvienam.

Ņemot vērā faktu, ka neskaitāmi lēmumi cilvēku ikdienā tiek pieņemti, balstoties emocijās, tas ir viens no efektīvākajiem instrumentiem apkārtējo ietekmēšanā.

Šķietami nevajadzīgu mantu ņemšana

Šajā gadījumā nav runa par datoru iznešanu vai citu kolēģu personīgo mantu ņemšanu, bet gan uzņēmumam piederošu lietu piesavināšanos. Jā, iespējams, 10 pildspalvas vai blociņi, kas ilgstoši uz galda stāv, nevienam īsti nav vajadzīgi, taču ņemt tos un izmantot savām vajadzībām ārpus darba nav atļauts. Saprotams, ka nevēlējies neko zagt, tomēr priekšniekam tas var izskatīties citādi. Īpaši tad, ja viņš nav līdz galam apmierināts ar tavu darbu – šādas rīcības tikai paātrina darba devēja vēlmi no tevis atvadīties.
 

 

Avots: Delfi.lv
 

 

 

 

 

  
   draugiem.lv
     

Komentāri

Jūsu pārlūks natbalsta SVG datņu parādīšanu



Iesakām