Turpinot lietot mājas lapu www.workingday.lv, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanas noteikumiem. Uzzināt vairāk šeit >>.

Latviski   |   English

Autorizēties

Mūzika darba vietā – motivētājs vai traucēklis?

 

Ne velti mūzikas klausīšanos bieži uzskata par lielisku atpūtas un relaksācijas veidu. Kādam tā ir klasiskā mūzika, kādam varbūt džezs vai roks. Ir tik daudz dažādu mūzikas žanru un tik daudz cilvēku ar atšķirīgām interesēm un gaumēm, ka mūzika savā veidā ir kļuvusi par katra indivīda personības sastāvdaļu, jauniešiem tā palīdz iekļauties un rast domubiedrus, citiem tā ir ikdienišķa vajadzība, ir cilvēki, kas to izmanto kā terapijas veidu, bet ir arī tādi, kam mūzika ir neitrāla un nekādas sajūtas neizraisa.

 

Mūzikas nozīme

Mūzikai ir tik daudz dažādu pielietojumu – tā atraisa radošumu, izraisa emocijas,  spēj radīt privātu telpu, kas palīdz norobežoties no apkārtējās vides, kļūst par cilvēku dzīves sastāvdaļu. Pārsvarā cilvēki izvēlas klausīties to, kas balstās uz emocijām, atmiņām, bet vai šāda izvēle ir spējīga cilvēku kā darbinieku arī motivēt un palīdz viņam koncentrēties? Vai ir atšķirība starp to, kādu mūziku jāklausās atpūtas brīžos un kāda būtu jādzird vai tieši otrādi, nebūtu vispār jādzird darba laikā?

 

Darba produktivitāte

Ikdienā strādājot darbā, kur nemitīgi rosās pārējie kolēģi, cītīgi strādā biroja tehnika un paralēli visam, kāds vēl diskutē par politikas aktualitātēm, čakla strādāšana ir un paliek tikai katras dienas sākuma vīzija pie kafijas tases. Sevis motivācija, protams, ir nepieciešama, taču dažreiz ir nepieciešama iedvesmas mūza no malas – kādam tā ir jogas nodarbība pēc darba, kādam grāmatas lasīšana vai aktīvā atpūta ar ģimeni, kādam tā ir mūzika.

Jau pagājušā gadsimta vidū veiktie pētījumi par mūzikas nozīmi cilvēka dzīvē un izmaiņām fizioloģiski uz smadzenēm, pierādīja, ka tā ir spējīga veikt pozitīvas izmaiņas veselības uzlabošanā. Par mūzikas ietekmi uz emociju uzlabošanu, motivēšanu, vēsture sniedz liecības jau kopš civilizācijas pirmsākumiem, kad tā bija neatņemama dzīves sastāvdaļa kopš piedzimšanas līdz pat mūža galam gan reliģiskā, gan kultūrvēsturiskā aspektā.

 

Pareizā un nepareizā mūzika?

Veikalā – radio, ēdnīcā – radio, darba vietā – radio. Ziņas, dziesmas un visam pa vidu – diktoru pļāpas. Radio šķiet tik universāls, taču tomēr nederēs jebkurā darba vietā. Darbā, kur ir ļoti jākoncentrējas, jāapstrādā liels informācijas daudzums, jāspēj ilgstoši uzturēt darba tempu, pareizā mūzika būs tieši instrumentālā. Lielākā daļā gan mūsdienās klausās tieši masveida skaņdarbus, kas nebūt nav tādi, tāpēc tas ir riskanti – izkāpt no savas komforta zonas un pamēģināt kaut ko neierastu, bet, kas neriskē, tas var atkal aizkavēties darbā ilgāk kā parasti. Dabas skaņas vairumam liek mulst, klasiskā mūzika šķiet vecmodīga, taču vismaz var kādu reizi pamēģināt paklausīties kaut ko bez vārdiem, bet elektroniskajiem bītiem un lipīgajiem piedziedājumiem.

 

Gan dziesmu teksti, gan čalošana un reklāmas starp dziesmām lielākajai daļai cilvēku novērš uzmanību un tātad ietekmē koncentrēšanās spējas un darba kvalitāti, padarīto darba apjomu. Īsumā, pie augstas koncentrēšanās darba – radio nav laba izvēle, taču darbi, kas toties ir monotoni un nav komplicēti, piemēram, sistemātisku darbību darīšana, radio būs īstā alternatīva kā dažādot vienmuļo darba dienu (telpu uzkopšana, tehniskas darbības – līmēšana, zīmogošana, iepakošana u.tml.).

 

Jāatceras, ka mūzika nav vienīgais darba produktivitātes cēlājs. Ja darbs ir visaugstākajā pakāpē ļoti sarežģīts, prasa visu uzmanību, prāta spējas, vislabākā izvēle ir vienkāršs klusums. Arī mūzikas skaļums ir būtisks it īpaši, ja neesi vienīgais darbinieks telpā, kur tā tiek atskaņota. Tā kā uz darbu cilvēki dodas strādāt, nevis katru dienu klausīties koncertu 8 stundu garumā, ar kolēģiem jāvienojas par to, cik tad skaļai ir jābūt fona mūzikai. Pārāk skaļi atskaņota mūzika tikai novērsīs uzmanību un radīs diskomfortu darba vietā.

 

Atrast to mūziku, kas būs īstais atbalsts darbā nav nemaz tik sarežģīti, ir tikai nedaudz jāpaeksperimentē ar savu gaumi, piemēram, Spotify pārmaiņas pēc nevis likt kārtējos mūsdienu hitus, bet paklausīties skaņdarbu atlasi produktīvākai dienai un atzīmēt tieši tās dziesmas, kas visvairāk patīk, to pašu var darīt arī Youtube, kad esat mājās un veicat brīvdienu mājas kārtošanas maratonu. Par piemērotākajiem mūzikas žanriem darba vietā dažādi pētījumi ir izvirzījuši ambient un dabas mūziku, mierīgu klasisko mūziku un instrumentālos skaņdarbus.

 

Mūzika un veselība

Ar austiņām uz darbu, ar austiņām no darba, ar austiņām darbā. Šodien tā ir ikdiena redzēt cilvēku ar tām, taču vai nav laiks celt trauksmi un mainīt savus paradumus, kas tuvākajā vai nedaudz tālākajā nākotnē var nest neatgriezeniskas izmaiņas cilvēka veselībā? Ikdienišķa situācija ir darbā skaļi skanošais radio, kad neatliek nekas cits, kā ieslēgt savu telefonu vai atskaņotāju un attālināties no apkārtējās vides trokšņiem, klausoties savējos. Jā, vairums gadījumu, šāds risinājums palīdz, taču ilgtermiņā tas novedīs pie citām ar veselību saistītām problēmām.

 

Cilvēka auss uztver skaņas līdz 140 decibeliem (dB) un šis rādītājs ir arī sāpju slieksnis. Vēlamās skaņas skaļums ir līdz 70dB, virs 85db ir jau uzskatāms par troksni. Darba vietā protams tik skaļi mūziku neviens neatskaņos, taču klausoties personīgajos mūzikas atskaņotājos, indivīds bieži vien dara to uz maksimāli pieļaujamās robežas. Par to tomēr der aizdomāties, jo arvien vairāk un vairāk cilvēku saskaras ar dzirdes problēmām sasniedzot 25-30 gadu vecumu.

 

Mūzika var būt ne tikai lielisks iedvesmas un  emociju avots, bet arī nākotnes perspektīva uz jaunu savu spēju un prasmju izzināšanu. Galvenais darba darītājs joprojām būs cilvēks pats un viņa pieeja sava darba progresam ir atkarīga galvenokārt tikai un vienīgi no viņa paša.

 

Rakstu sagatavoja: Anna Ezera

 

Izmantotie informācijas avoti:

Collingwood, J. PsychCentral. The Power of Music To Reduce Stress. Pieejams: https://psychcentral.com/lib/the-power-of-music-to-reduce-stress/

LR Veselības Ministrija. Veselības inspekcija. Potenciālie veselības riski, iedarbojoties troksnim no mūzikas atskaņotājiem un mobilajiem tālruņiem. Pieejams: http://www.vi.gov.lv/lv/vides-veseliba/troksnis/potencialie-veselibas-riski-iedarbojoties-troksnim-no-personaliem-muzikas-atskanotajiem-un-mobiliem-telefoniem

Minguez, K. The Mission. Hpw Music Affects Your Brain (Plus 11 Artists To Listen To At Work). Pieejams: https://medium.com/the-mission/how-music-affects-your-brain-plus-11-artists-to-listen-to-at-work-4f0a5081d9e9

Parmuziku.lv. Online mūzikas žurnāls. Mūzika kā sevis motivācija darba vietā. Pieejams: http://www.parmuziku.lv/zinas/latvija/muzika-ka-sevis-pasmotivacija-darba-vieta-4019

Raksta avots: teirdarbs.lv

 

  
   draugiem.lv
     

Komentāri

Jūsu pārlūks natbalsta SVG datņu parādīšanu



Iesakām