Turpinot lietot mājas lapu www.workingday.lv, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanas noteikumiem. Uzzināt vairāk šeit >>.

Latviski   |   English

Autorizēties


21. gadsimta personāla vadības untumi
6



Mūsdienu biznesā personāla vadība kļuvusi noteicošāka nekā jebkad agrāk. Šis ir talantu laikmets. Mēs pārdodam talantus, organizējam un vadām talantus, pieņemam darbā talantus. Pats vērtīgākais uzņēmuma resurss pulksten 17 uzvelk kurpes un aiziet mājās.

Šo patiesību jau gadiem ilgi deklarējuši biznesa konsultanti un augstskolu pasniedzēji, tagad tā ir realitāte. Personāla vadība kļuvusi par noteicošo uzņēmuma konkurētspējas faktoru. Kā tu piesaisti, saglabā un motivē savus labākos darbiniekus, kļuvis daudz svarīgāk par jaunajām tehnoloģijām; kā tu izturies pret saviem klientiem, ir daudz svarīgāk par jaunajām tehnoloģijām.

Boss ir miris. Mūsdienās vairs nevar ticēt vadītājam, kurš apgalvo, ka zina vairāk nekā jebkurš cits, un kuram vienmēr ir taisnība. Vadība pēc skaitļiem ir vēsture. Vadība pēc «pātagas un prjaņika» principa — arī vairs nav rezultatīva. Ja vadīti tiek cilvēki, tai jābūt personāla vadībai.

Darbs ir miris. Mūsdienās vairs nevar ticēt papīra gabalam, kas saucas «Darba apraksts». Jaunā laikmeta realitāte aicina mūs būt nesalīdzināmi elastīgākiem. Tāpēc lielākā daļa 20. gadsimta vadītāju īstenojuši daudz vairāk nekā vienu karjeru un vienu darba vietu. Mūsdienās jau ir runa par divām karjerām un septiņām darbavietām. Dziļi korporācijās iestigušu klerku laiks ir garām. Drīz mēs karjeras vietā izvēlēsimies dzīvi un uz darbu raudzīsimies kā uz neskaitāmiem līgumdarbiem un atsevišķiem projektiem.

Jaunie noteikumi nenovēršami pieprasa jaunas iemaņas. Pirms trīsdesmit gadiem mums vajadzēja gada laikā apgūt vienu prasmi. Tagad tāda jāapgūst katru dienu. Varbūt rīt vajadzēs apgūt ko jaunu katru stundu. Zināšanas vairojas kā vīruss. Pagājušā gadsimta 60. gados vidusmēra vadītājam gadā bija jāiemācās 25 jauni vārdi. Šodien jau mums ir jāiemācās 25 jauni vārdi katru mēnesi. Rīt jau var būt 25 jauni vārdi katru stundu (un puse no tiem parasti ir svešvalodā).

Mūsdienu uzņēmumā aiz kodolkompetences slēpjas vairāk. Daudz būtiskāki par kodolkompetenci kļūst «kodolkompetentie» darbinieki. Tie ir daži darbinieki uzņēmumā, kuri ietver prasmes, kas padara uzņēmuma produktu un pakalpojumu unikālu. Un lielākā daļa no viņiem ir pārāk kompetenti, lai tiktu izniekoti vadošos amatos. Viņi ir neaizstājami, jo (a) viņi ir supergudri un/vai (b) viņi zina, kuri ir gudri un kur šie cilvēki atrodas, kā tos piedabūt sadarboties.

Šie «staigājošie monopolisti» paliks uzņēmumā tik ilgi, kamēr uzņēmums spēs piedāvāt viņiem to, ko viņi vēlas. Ja tas nenotiek, viņi atstāj uzņēmumu, lai izveidotu savu — viena cilvēka — firmu.

Natan Myhrvold no «Microsoft»: «Mums jāsaprot, ka uz zināšanām balstītā sabiedrībā starpība starp viduvēju un izcilu darbinieku vairs nav 1:2, kā tas ir bijis agrāk. Šī attiecība mūsdienās jau var būt 1:100 vai pat 1:1000.» Viņa priekšnieks — Bils — savulaik teicis: «Ja «Microsoft» pametīs 20 darbinieki, firmā var rasties bankrota situācija.» Hiroshi Yamauchi no datorspēļu ražošanas firmas piebalso, ka viduvējs darbinieks nespēj izveidot patiesi labu datorspēli, lai arī cik ilgi viņš pūlētos.

Kodolkompetentie darbinieki strādā visās nozarēs. Pēdējais «Corporate Leadership Counsil» pētījums atklāja, ka datoru firmās strādā 100 kodolkompetentie no 16 000 darbiniekiem, programražotāju firmās strādā 10 kodolkompetentie no 11 000 darbiniekiem un transporta firmas uztur 20 kodolkompetentie no 33 000. Procentu valodā runājot, kodolkompetento darbinieku procents firmās svārstās starp 0,6 procentiem un 0,06 procentiem. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka vienlaikus ar darba tirgū valdošo bezdarbu aizvien biežāk dzirdam no uzņēmumiem par «talantu karu».

Un visbeidzot retorisks jautājums. Vai Tu jau esi apzinājies, kuri no Taviem padotajiem ir šie 0,6 procenti? Arvien biežāk dzirdamas satrauktas runas par labāko speciālistu aizplūšanu uz ārzemēm. Vai tieši šie darbinieki nebūs tie pirmie, kurus «nomedīs» Eiropas uzņēmumi? Vai šie 0,6 procenti ir gana motivēti Tavā firmā?


  
   draugiem.lv
     

Komentāri

Ieva 14.11.2015

Nav motivēti. Ar labu algu vien nepietiek...

rainman 14.11.2015

Latvijā ir divejādas galējības. Vieniem nepieteik tikai ar labu darba algu, a otri (paarsvarā neRīgā) spiesti dziivot uz minimālo algu, vai priecāties, ka vispār tiek pie darba. Sheit es runaaju par normaalu darbu, nevis jaunietees darbu fotostudijaa, kur anglju meelee izklaideet....

Ieva 14.11.2015

Esmu viena no tiem % :) Alga laba, strādāju kā sev personīgi, daudz izdarīts, to arī vadība atdzīstot, kā no kolēģiem tagad dzirdu, kad eju prom, bet no vadības gan neesmu ne dzirdējusi, ne manījusi... Un tā pa tiem gadiem visa motivācija ir zudusi... Nu, nevaru strādāt tikai naudas dēļ. Man vajag ko vairāk, citādi liekas, ka tas, ko un kā daru, vadību neinteresē, tikai pašu... :(

Vikkijs 14.11.2015

Man šķiet, ka šis ir vienīgais patiesais raksts par reālo darba tirgu. 13 Darba tirgus pētījumi Latvijā nespēj atainot patieso būtību. Diemžēl darba devējs pienācīgi nevērtē darbinieku. Tāpēc varam secināt, ka darba devējs neko daudz nezina ko un kā, un nenovērtē darbinieka pūles. Viņa pamatmērķis ir "man vajaga, a tu tikai rullē. Še tev vēl kāds darbiņš. Tev ar to ir jātiek galā".."nemaz nepavaicājot,kā darbinieks jūtas. Galu galā - darbinieks nav nekāds ilgadīgais inventārs. Darbinieks tādejādi nav motivēts. Un te nu mēs redzam caureju darba tirgū...

leo 14.11.2015

Es ar eju promm no darba 1/2 darba kolektīvs pārdzīvo par to kā tagad tikšot galā bez manis,...bet tā arī priekšnieku tas nesatrauc,...atradīsim citu. Demokrātija. KĀPĒC lai darba devējs motivētu un stimulētu, ja viņa bizness iet, sāk jau domāt tikai tad, kad vairs neiet.

M jā 14.11.2015

Lbu algu var sņemt ne tas kas, gudrs un daudz strādā , bet tas kas augstāk sēž.....

Jūsu pārlūks natbalsta SVG datņu parādīšanu



Iesakām