Turpinot lietot mājas lapu www.workingday.lv, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanas noteikumiem. Uzzināt vairāk šeit >>.

Latviski   |   English

Autorizēties

Vai pastāv atšķirības starp Z un Y paaudzēm darba meklēšanā un sociālo tīklu izmantošanā Latvijā?

Bieži dzirdam vārdus "Mileniāļi" un "Z paaudze", daudz ir pieejami raksti angļu valodā par šīm paaudzēm, daudzi teiks, ka tā jau ir novazāta tēma, bet kā ir Latvijā ar šīm paaudzēm? Vai ir atšķirības starp tām? Kādus sociālos tīklus tās izmanto? Kādus avotus darba meklēšanai tās izmanto?

Personāla atlases speciālistiem un personāla vadītājiem bieži vien galvassāpes sagādā jaunākās paaudzes. Nereti nākas dzirdēt "Viņam ir tikai 20 gadu, bet darba intervijā jau prasa 1000 EUR pēc nodokļu nomaksas". Kas ir šīs paaudzes un kā tās mainīs Latvijas darba tirgu?

2017. gada Deloitte pētījumā tiek minēts, ka talantu piesaiste mūsdienās ir trešā vissvarīgākā problēma. Kā piesaistīt Z un Y paaudžu pārstāvjus? Kādus bonusus un labumus viņiem piedāvāt? Kas viņiem ir svarīgi?

Z paaudze sākās 1997. gadā un turpināsies līdz 21. gadsimta otrajai desmitgadei. Z paaudzes pārstāvji ir cilvēki, kas dzimuši pēc 1995. gada (Chillakuri & Mahanandia, 2018). Savukārt, J. Fromm uzskata, ka Z paaudze ir dzimusi no 1996, gada līdz 2010. gadam. Z paaudze tikai nesen ir sākusi ienākt Latvijas darba tirgū. Y paaudze ir dzimusi starp 1981 un 1996. gadu (Fromm, 2018). Deloitte 2018. gada pētījumā ir minēts, ka Y paaudze ir dzimusi no 1983. gada līdz 1994. gadam. R. Rungule Latvijā dzīvojošo Y paaudzi dēvē par Pirmās neatkarības paaudzi, kas ir dzimuši no 1986. gada, kurus ir ietekmējusi iestāšanās Eiropas savienībā, dators un internets, mobilais telefons un masveida migrācija.

Daudzos veidos Z paaudze ir laba ziņa vadītājiem - viņi ir piesardzīgi, strādīgi, kas vēlas veidot karjeru stabilā vidē (Schawbel, 2017). Šai paaudzei uzņēmuma mērķi ir svarīgi, bet tie nav pietiekami svarīgi. Z paaudze vēlas uzņēmuma mērķi pielāgot viņu personīgām vajadzībām (Ferguson, 2018). Savukārt, Y paaudze tiecas pēc iespējas mainīt darbavietas, meklēt interesanto, gūstot labāk apmaksātu amatu vai veidojot karjeru. Nemitīgas izmaiņas, viņuprāt, sniedz neierobežotas iespējas (Daliba, 2017). Pēc PricewaterhouseCoopers datiem, līdz 2020. gadam Y paaudze veidos 50% no visa darba spēka pasaulē.

Pētījums tika veikts 2018. gada novembrī un decembrī, pētījumā piedalījās 1970 respondentu, no tiem 992 bija Y paaudzes respondenti un 978 Z paaudzes respondenti. 81% Z paaudzes respondentu vēl studē vai mācās, savukārt 26% ir darba attiecībās. 85% Y paaudzes respondentu ir darba attiecībās, taču tikai 11% vēl studē vai mācās. Lielākā daļa Z paaudzes respondentu (43%) šobrīd iegūst vidējo izglītību, Y paaudze ir ļoti izglītota, jo tikai 8% respondentu ir vidējā vai pamata izglītība, šis fakts sakrīt ar pasaules teoriju.

Y paaudze ir vissociālākā un tolerantākā paaudze, kā arī visizglītotākā un tehnoloģijām attīstītākā paaudze (Espinoza, 2014).

Z paaudzes (25%) vēlamais atalgojums ir 1701,00 EUR pēc nodokļu nomaksas un vairāk, kā arī 901,00-1100,00 EUR (19%), reālais atalgojums ir līdz 500,00 EUR (66%). Z paaudzes reālais atalgojums krietni pārsniedz vēlamo atalgojuma līmeni un nav samērīgs. Tas ir izskaidrojams, kāpēc Z paaudze darba intervijās nosauc neadekvātus vēlamos atalgojumus. Y paaudzes reālais atalgojuma līmenis ir 701,00-900,00 EUR (21%) un 901,00-1100,00 EUR (21%), taču vēlamais atalgojums ir 1701,00 EUR un vairāk (26%).

Darba un privātās dzīves līdzsvars ir Y paaudzes prātu priekšplānā, kā arī viņi ir visizglītotākā paaudze, vienai trešdaļai no viņiem ir koledžas izglītība (un daži plāno turpināt studēt), kā arī apzinās savas priekšrocības darba tirgū (Spiegel, 2013).



Abas paaudzes pirmajā vietā nostāda darba un privātās dzīves līdzsvaru, jo viņi ir redzējuši kā viņu vecāki strādā vaigu sviedros. 69% Z paaudzes pārstāvju ir svarīga izglītība. 73% Y paaudzes pārstāvju darba vidē ir svarīga atgriezeniskā saite no tiešā vadītāja un vadības puses.

Z paaudze visbiežāk lieto tādus sociālos tīklus kā Instagram (76%), Youtube (75%), Facebook (56%) un Snapachat (47%). Savukārt, Y paaudze dod priekšroku Facebook (80%), Instagram (57%), Youtube (49%) un Linkedin (29%). Z paaudzei Linkedin nav plaši izmantots, tas ir izskaidrojams ar to, ka viņi vēl mācās vai studē un nav vēl uzkrāta darba pieredze. Savukārt, Y paaudzes vidū nav populārs Snapchat.



Sociālo tīklu kontekstā, Z paaudzes pārstāvji darbu meklētu Facebook (16%), taču Y paaudze darbu meklētu Linkedin (26%) un Facebook (18%). Interesanti, ka 32% Z paaudzes un 25% Y paaudzes respondentu darbu sociālajos tīklos nav meklējuši.

Abas paaudzes izmanto arī citus avotus darba meklēšanai. Z paaudze vēršas pie draugiem, kolēģiem un paziņām (39%), meklē darba sludinājumu portālos (32%) un konkrēta uzņēmuma mājas lapā vai sociālo tīklu vietnē (23%). Savukārt, Y paaudze dod priekšroku darba sludinājumu portāliem, piemēram, www.cv.lv (53%), konkrēta uzņēmuma mājas lapai (36%) un vēršas pie draugiem, paziņām un kolēģiem (28%). Būtisku atšķirību nav starp abām paaudzēm. Ja rīt būtu nepieciešams meklēt darbu, tad Z paaudze meklētu to pie draugiem un paziņām (71%) un konkrēta uzņēmuma mājas lapā (56%), taču Y paaudze primāri izvēlētos www.cv.lv (83%) un Linkedin portālu (53%).

Vairākumam Z (36%) un Y (41%) paaudžu pārstāvjiem būtu pieņemami mainīt darbu ik pēc 2 līdz 3 gadiem.

Lielākajai daļai no Z paaudzes pārstāvju (81%) darbā ir svarīgi diplomi un goda raksti, 73% respondentu svarīga ir apmaksāta izglītība vai kursi, ko nodrošina darba devējs, 63% par svarīgām atzina apmaksātas fitnesa nodarbības, 53% mutiskas uzslavas, 46% apmaksātu telefona rēķinu, 42% transporta atlīdzību, 33% veselības apdrošināšanu, 25% papildu brīvdienas, 22% bonusus vai prēmijas papildus darba algai. Savukārt, Y paaudzes pārstāvju lielākā daļa jeb 84% par svarīgiem atzina diplomus un goda rakstus, līdzīgi kā Z paaudze. Tas būtu skaidrojams ar Latvijas izglītības sistēmu, skolā labākie skolnieki tiek atalgoti ar diplomiem un goda rakstiem, darbinieki darba vietā sagaida to pašu. Līdzīgi kā Z paaudze, arī Y paaudze otrajā vietā ierindo apmaksātu izglītību vai mācību kursus (79%). Tāpat kā Z paaudze, trešajā vietā ierindo apmaksātas fitnesa nodarbības (63%). Mutiskas uzslavas ir svarīgas 58% respondentiem, transporta atlīdzība 52%, veselības apdrošināšana 41%, 23% papildu brīvdienas un pēdējā vietā pēc svarīguma ierindo bonusus vai prēmijas papildu algai (12%).

Lielākajai daļai Z paaudzes respondentu (82%) ir svarīga drošība darba vietā, kas atbilst pasaules teorijai, tas ir izskaidrojams ar terorisma draudiem, finanšu krīzi un citiem faktoriem ar ko saskārās šīs paaudzes un viņu vecāki. Arī Y paaudze novērtē drošību ar 71%. Y paaudze pirmajā vietā ar 90% ierindo konkurētspējīgu atalgojumu, šie rezultāti arī sakrīt ar pasaules teoriju, ka Y paaudzes ļoti svarīgs un motivējošs ir konkurētspējīgs atalgojums. Z paaudze otrajā vietā ar 80% ierindo stabilitāti, savukārt Y paaudze to ir atzinuši par otru svarīgāko ar 72%.Trešajā vietā Z paaudze ierindo konkurētspējīgu atalgojumu ar 71%.

Darba tirgus mainās, to ietekmē ne tikai darba spēka trūkums, bet arī šo abu paaudžu prasības. Personāla atlases speciālistiem jāvelta arvien vairāk pūles, lai piesaistītu darba spēku. Lai veiksmīgāk piesaistītu katru no paaudzēm, ir jāzina, kādus sociālos tīklus viņi izmanto, kas viņiem ir svarīgi un kādus avotus viņi izmanto darba meklēšanai.


Autore: Vineta Bērziņa, WorkingDay Latvia personāla atlases speciāliste.

 

 

 

 

  
   draugiem.lv
     

Komentāri

Jūsu pārlūks natbalsta SVG datņu parādīšanu



Iesakām