Turpinot lietot mājas lapu www.workingday.lv, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanas noteikumiem. Uzzināt vairāk šeit >>.

Latviski   |   English

Autorizēties

Sākot no 28. novembra, darba sludinājumos jānorāda alga

Sākot no 2018. gada 28. novembra, stāsies spēkā Darba likuma 32. panta 3. daļas grozījumi, kas paredz, ka turpmāk darba devējiem būs pienākums darba sludinājumā norādīt mēneša vai gada darba algas vai stundas tarifa bruto likmes amplitūdu. Tiesa gan, nav norādīts, cik plaša drīkstēs būt amplitūda, tāpēc teorētiski tā varētu būt arī EUR 500-5000. Tomēr šādu praksi varētu traktēt kā neatbilstošu likuma mērķim.

Tā kā Latvijā iepriekš nav bijušas prasības publiskot atalgojuma līmeni darba sludinājumā, sludinājumu īpatsvars, kuros netiek norādīts atalgojuma līmenis, ir neliels – darba devēji atalgojuma līmeni dažkārt pat apzināti slēpj un šādai rīcībai ir vairāki iemesli.
Darba tirgu Latvijā var saukt par jaunu, jo tas ir mērāms gadu desmitos, nevis simtos, kā tas ir vecās Eiropas valstīs. Arī atalgojuma līmenis vienādos amatos nav izlīdzinājies – tas var atšķirties ne tikai dažādu uzņēmumu, identiskos amatos, bet pat viena uzņēmuma ietvaros, jo jaunie darbinieki tiek pieņemti darbā vienojoties par lielāku atalgojumu, nekā pirms 10 gadiem – dēļ inflācijas un ekonomiskās izaugsmes valstī. Tāpēc laiku pa laikam uzņēmumā ir jāveic atalgojuma indeksācija atbilstoši inflācijas rādītājiem un attiecīgo speciālistu vērtībai darba tirgū. Pretējā gadījumā var nākties zaudēt darbiniekus par labu konkurentiem. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc darba devēji negribīgi izpauž atalgojuma līmeni savā uzņēmumā, jo tas paver darbinieku pārvilināšanas iespēju uz “turīgākiem” uzņēmumiem.
Atsevišķos gadījumos darba devēji atalgojuma līmeni traktē pat kā komercnoslēpumu, jo tas atklāj konkurentiem saražotā produkta pašizmaksas līmeni un rada ērtu situāciju “cenu karam”.
Atalgojuma nenorādīšana darba sludinājumā ir skaidrojama arī ar to, ka darba devējs vēlas paturēt iespēju mainīt atalgojumam paredzēto budžetu gadījumā, ja darba kandidāts izrādās izcils, bet ar augstākām atalgojuma prasībām, nekā plānots attiecīgajam amatam – darba pārrunās ir iespēja “izspēlēt trumpi”, piedāvājot augstāku atalgojumu.

Darba meklētāju nostāja ir gluži pretēja – daudz vienkāršāk ir izvēlēties amata konkursu, ja no paša sākuma jau ir zināms piedāvātais atalgojuma līmenis. Nav jātērē laiks pieteikuma sūtīšanai un darba pārrunām, lai beigās uzzinātu, ka piedāvātais atalgojums ir pārāk zems.

“WorkingDay”, kā personāla atlases uzņēmumam, ir saprotamas abu pušu nostāja. Uzņēmums šogad svin savu 20 gadu jubileju un savas darbības laikā esam pārliecinājušies, ka daudz vairāk pieteikumu var saņemt uz tiem darba sludinājumiem, kuros norādīts atalgojuma līmenis. Arī darba kandidātu kvalitāte atšķiras, jo darbinieks, kurš šobrīd ir apmierināts ar saviem darba apstākļiem, netērēs laiku pieteikuma sūtīšanai uz amata konkursu, kurā nav zināms atalgojuma līmenis un pat vairāk - nereti arī uzņēmums ir anonīms. Darba devējs ar šādu “noslēpumainu” darba sludinājumu var saņemt pieteikumus no vien no aktīvākajiem darba meklētājiem.

Tomēr Latvijā šis jautājums tiek risināts pārāk skarbi – pieņemot likumu, nevis ļaujot dabīgi evolucionēt - izglītojot sabiedrību. Piemēram, Lielbritānijā atalgojuma līmenis ir norādīts apmēram 75% darba sludinājumos. Arī Skandināvijas valstīs lielākajā daļā darba sludinājumu atalgojums netiek slēpts un tas ir noticis dabīgi, bez spiediena no likumdošanas puses.
Prasība norādīt atalgojuma līmeni var raisīt diskusijas ne tikai darba devējos, bet arī darba kandidātos. Piemēram – pēkšņi publicējot atalgojuma līmeni visos darba piedāvājumos, cietīs mazie uzņēmumi, no kuriem tiks pārvilināti darbinieki uz lielākiem Latvijas uzņēmumiem. Savukārt valsts līmenī tas paver iespēju vilināt darbiniekus uz citām ES valstīm, kurās ir augstāks dzīves līmenis. Savukārt darba ņēmēji, kuri šobrīd saņem darba algu zem darba tirgus vidējā līmeņa, varētu cerēt uz algas pielikumu vai darba piedāvājumu no turīgāka uzņēmuma, kamēr tā saucamie “pārmaksātie” darbinieki varētu nokļūt nepatīkamākā situācijā.
Mēs paredzam, ka līdz ar šīm Darba likuma izmaiņām, varētu augt pieprasījums pēc tiešās atlases (head hunting) pakalpojuma tajos amata konkursos, kuros darba devējs nevēlēsies izpaust atalgojuma līmeni.

Informāciju sagatavoja: Māris Silinieks, tālr., 29245473
e-pasts: maris.silinieks@workingday.lv


 

  
   draugiem.lv
     

Komentāri

Jūsu pārlūks natbalsta SVG datņu parādīšanu



Iesakām