Ko sola Eiropas Savienība darba tirgum?

Vai pelnīsim vairāk?
Kādas būs darba iespējas ES?
Kas mainīsies darba tirgū Latvijā?
Kādas būs algas?
Kā mainīsies cenas veikalos?
Vai būtiski mainīsies komunālo maksājumu cenas?

Šādi un līdzīgi jautājumi pēdējās dienās nodarbina gandrīz ikvienu kuram ir darbs vai darbinieki. Mēģināsim īsumā rast atbildes uz šiem jautājumiem…


v Kādas būs iespējas strādāt citās ES valstīs?

Visiem ES pilsoņiem ir tiesības strādāt jebkurā ES dalībvalstī ar vienādiem nosacījumiem. Tiesa, atsevišķos amatos, kur darbs saistīts ar valsts interesēm un valsts aizsardzību (piemēram, policija, valsts ieņēmumu dienests), citas valsts pilsoņi nedrīkst strādāt. ES pilsoņiem nav nepieciešamas darba atļaujas, lai strādātu citās valstīs.

Piemēri. Lai atrastu darbu, cilvēks varēs:
a) doties uz kādu no ES dalībvalstīm un sešu mēnešu laikā mēģināt atrast darbu;
b) reģistrēties tās valsts nodarbinātības dienestā, kurā vēlas strādāt;
c) meklēt darbu Eiropas Savienības dalībvalstu nodarbinātības dienestu vienotā tīklā (EURES).

Ņemsim vērā!
Uzreiz pēc iestāšanās ES Latvijas pilsoņiem varētu būt atvērta pieeja darba tirgum trijās valstīs – Īrijā, Zviedrijā un Apvienotajā Karalistē. Pārējās divpatsmit valstis noteiks piecus gadus ilgu pārejas periodu. Šajā laikā pašreizējo kandidātvalstu pilsoņi nevarēs pilnīgi brīvi izmantot tiesības tajās strādāt, tomēr dalībvalstīm var šos ierobežojumus atcelt arī ātrāk – jau pēc diviem gadiem, un atvērt savus darba tirgus jaunajām dalībvalstīm.

ES Padome par tuvāko mērķi ir noteikusi 15 miljonu jaunu darbavietu radīšanu līdz 2010. gadam. Iestāšanās sarunās Latvija ir panākusi to, ka ES dalībvalstis atzīs arī PSRS laikā iegūtos diplomus. Atsevišķām, tā dēvētajām reglamentētajām profesijām – ārstiem, zobārstiem, vecmātēm, medicīnas māsām, veterinārārstiem, juristiem, arhitektiem u.c. – ES valstis ir saskaņojušas mācību programmas un savstarpēji atzīst profesionālās izglītības diplomus.

v Vai iebraucēji neatņems darbu vietējiem iedzīvotājiem?

Nav pamata bažām, ka pēc Latvijas iestāšanās ES citu dalībvalstu pilsoņi masveidā tieksies strādāt mūsu zemē. Dalībvalstu pieredze rāda, ka eiropieši nelabprāt pamet mājas, lai apmestos uz dzīvi citur. Kavē valodu barjera, atšķirtības problēmas. Kaut svešumā ir labāks atalgojums, bieži pieaug arī izdevumi.

Savukārt migranti – vieglas dzīves meklētāji – tiecas uz tām valstīm, kurās iespējams pretendēt uz lieliem naudas pabalstiem un materiālu palīdzību (piemēram, lielie bērnu pabalsti Zviedrijā). Latvija nav pievilcīgs galamērķis arī migrantiem, kas vēlētos iegūt mazkvalificētu nodarbošanos. Pagaidām par katru darbavietu sīvi konkurē pietiekoši daudz vietējo darba meklētāju.

Piemērs
ES statistika liecina, ka darbā citās dalībvalstīs iesaistās tikai 3 līdz 5 procenti cilvēku no kopīgā strādājošo skaita dalībvalstīs. Turklāt tikai 15 procentos gadījumu par iemeslu pārbraukšanai uz citu valsti tiek minēts darbs.
ES paplašināšanās iepriekš ne reizi nav izraisījusi darbaspēka masveida kustību starp valstīm. Ņemsim vērā!
Arī Latvija pārejas periodā ir paturējusi tiesības īpaši aizsargāt savu darba tirgu, tāpat kā to grasās darīt daļa dalībvalstu.
Eiropas Komisijas pētījumi liecina, ka Baltijas valstīs pēc iestāšanās ES tiks radītas jaunas darbavietas un nodarbināto skaits pakāpeniski pieaugs.

v Vai palielināsies algas? Vai noteiks lielāku minimālo algu?

Darba algas palielināsies ciešā saistībā ar mūsu valsts ekonomisko izaugsmi. Dalība ES Latvijai pavērs iespējas piesaistīt investīcijas, attīstīt saimniecības nozares, paplašināt ražošanu, veidot vairāk labi apmaksātu darbavietu. Atkarībā no tā, cik lielā mērā šīs iespējas tiks izmantotas, palielināsies arī strādājošo atalgojums.

Minimālo algu dalībvalstīs ES institūcijas nav tiesīgas noteikt. Tā ir katras dalībvalsts kompetence un ar likumu noteiktais zemākais atalgojums tajās ir stipri atšķirīgs.

Piemērs Apvienotajā Karalistē minimālā alga ir noteikta 639 lati. Savukārt Grieķijā tā ir – 275, bet Portugālē – 234 lati – pašas zemākās šībrīža dalībvalstu vidū. Ņemsim vērā!
Tikai divās kandidātvalstīs – Maltā un Slovēnijā – minimālais atalgojums (ap 270 latu) aptuveni atbilst viszemākajām minimālajām algām tagadējās ES valstīs. Ievērojamā starpība minimālajā atalgojumā dalībvalstu vidū uzskatāmi rāda, ka automātiska tā izlīdzināšana līdz ar iestāšanos ES nenotiek.
Atalgojuma līmenis, tostarp – minimālās algas, katrā valstī arī turpmāk būs atkarīgs no pašas valsts saimnieciskās attīstības, ko dalība ES var tikai veicināt.

v Kā mainīsies cenas veikalos?

Vienotu – ES cenu nav. Dažādās dalībvalstīs tās ir atšķirīgas. To pašu preču grozs Dānijā ir visdārgākais, bet Spānijā – vislētākais. Latvija šobrīd ir starp lētajām valstīm. Pārtikas cenu kāpums, kuru lēš vidēji 10–15 procentu apmērā, nebūs tik jūtams, jo līdztekus augs arī cilvēku pirktspēja un dzīves līmenis. Piemērs. Pārtikas cenas
Maize un labības izstrādājumi nepaliks lētāki, tomēr arī ievērojams cenas pieaugums netiek prognozēts. Gaļas un gaļas izstrādājumu cenas nesamazināsies. Ražotājiem būs jāpilda ļoti augstas kvalitātes prasības un stingri higiēnas noteikumi. Šo prasību dēļ no veikalu plauktiem pazudīs vislētākā, mazāk kvalitatīvā produkcijas daļa.
Olu un putnu gaļas cenas pēc iestāšanās saglabāsies pašreizējā līmenī, jo ES uzrauga, lai nekāptu graudaugu – putnu barības – cenas. Piena un piena produktu cenas Latvijā pakāpeniski palielināsies, un šis pieaugums būs saistīts ar piena iepirkuma cenu celšanos.
Zivju un zivju produktu cenu izmaiņas netiek prognozētas.
Cukura cena nedaudz samazināsies.
Alkoholisko dzērienu cenas pakāpeniski pieaugs, jo palielināsies akcīzes nodoklis. Cigarešu cenas desmit gadu laikā var pieaugt divas līdz četrarpus reizes, jo šajā laikā akcīzes nodoklis tiks pielīdzināts ES līmenim.

Ņemsim vērā!
Cenas kopumā iespaidos arī no ES neatkarīgi apstākļi – ikgadējā inflācija, enerģijas sadārdzināšanās. Savukārt cenu pieaugumu mazināt varētu importa tarifu atcelšana starp esošajām un jaunajām ES valstīm . Cenu palielināšanās lielā mērā ir saistīta ar preču kvalitātes uzlabošanos un strādājošo atalgojuma paaugstināšanos.

v Vai ieviesīs papildu Eiropas nodokli?

Nē, šāda nodokļa nav, un to neplāno ieviest.

Ņemsim vērā!
Pašreizējo ES finansēšanas kārtību bieži kritizē un mēģina vienkāršot, tādēļ arī tiek runāts par jaunu kārtību, kā organizēt maksājumus ES budžetā. Eiropas Parlaments ir precīzi noteicis – izmaiņas šajā jomā iespējamas tikai tādā gadījumā, ja nodokļu maksātājiem nebūs jāmaksā vairāk.

v Vai pievienošanās ES sadārdzinās maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem?

ES centralizēti nenosaka komunālo pakalpojumu cenas, taču ES dalībvalstīs visas preces un pakalpojumus, tātad arī komunālos pakalpojumus, apliek ar pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Arī Latvijā komunālie pakalpojumi pakāpeniski tiks aplikti ar PVN, ievērojot vairāku gadu pārejas periodu un piemērojot tiem samazinātu likmi.

Piemērs
Samazināto PVN likmi var piemērot ūdens piegādei, atkritumu savākšanai un ielu tīrīšanai. Saskaņojot ar Eiropas Komisiju, dalībvalsts var piemērot samazinātu nodokļu likmi arī maksājumiem par elektroenerģijas un gāzes piegādi.

Ņemsim vērā!
Iestāšanās sarunās ar ES Latvija ir panākusi īpašu pārejas periodu līdz pat 2005. gadam, atbrīvojot no PVN iedzīvotāju maksājumus par siltumenerģiju (gan silto ūdeni, gan apkuri).
Iekasējot nodokļus no maksājumiem par komunālajiem pakalpojumiem, ES dalībvalstīs ļoti lielu uzmanību pievērš šo pakalpojumu kvalitātei, izvirzot visaugstākās prasības gan vides tīrībai, gan atkritumu nekaitīgai pārstrādei, gan ekoloģiskām, ekonomiskām un efektīvām siltumapgādes un elektroenerģijas sistēmām, gan dzeramā ūdens kvalitātei. Šīs augsta dzīves standarta prasības turpmāk būs jāievēro arī Latvijā – gan valsts, gan privātiem šo pakalpojumu sniedzējiem.
Jau šobrīd ES ir atvēlējusi ievērojamus līdzekļus komunālās saimniecības, it īpaši – dzeramā ūdens apgādes, sakārtošanai atbilstoši ES standartiem. Šie līdzekļi Latvijai nebūs jāatmaksā.