Kāda būs biroju telpu nākotne Covid- 19 pandēmijas iespaidā?

Šī gada martā mūsu visu dzīves un ikdienas gaitas negaidīti un neatgriezeniski mainījās. Pēc ierobežojumu un drošības prasību ieviešanas mēs vairs nevaram ceļot, tikties, strādāt, iepirkties un socializēties kā bijām raduši to darīt iepriekš. Covid-19 ieviestie drošības pasākumi ir kaut kas iepriekš nepiedzīvots un mums visiem līdz šim nezināms. Daudziem uzņēmumiem iepriekš neplānoti bija īsā termiņā jānodrošina iespēja saviem darbiniekiem strādāt attālināti vai maiņās, ievērojot ārkārtas stāvokļa ierobežojumus un jānodrošina visas nepieciešamās drošības prasības darba vietā tiem darbiniekiem, kuri nevarēja strādāt attālināti.

SIA “Vestabalt” valdes locekle Līga Uzkalne skaidro: “Šī gada sākumā lielākā daļa no mums uzskatīja, ka Covid-19 krīze un ieviestie ierobežojumi ir kas īslaicīgs un ātri pārejošs. Tagad, līdz ar Covid-19 pandēmijas otro vilni un atkārtotajiem ierobežojumiem, aizliegumiem mums nākas pieņemt, ka Covid-19 nekur nepazudīs un ar jauno lietu kārtību ir jāiemācās sadzīvot ilgākā laika periodā”.

Pirms Covid-19 krīzes biroju telpām un to atrašanās vietai bija svarīga un izšķiroša loma. Daudzi vadītāji uzskatīja, ka biroja telpas ir arī uzņēmuma statusa un panākumu apliecinājums apkārtējiem, ka biroja telpām ir būtiska loma tajā cik darbinieki ir produktīvi, efektīvi. Pēdējie mēneši ir parādījuši, ka ir iespējams strādāt visnotaļ veiksmīgi arī neesot ikdienas birojā, taču nevar noliegt, ka darbs attālināti ir samazinājis iespēju komunicēt, sadarbošanos komandā un dalījumu starp darbu un personīgo dzīves telpu, kas ir svarīgi faktori arī profesionālai izaugsmei.

Tagad dažu mēnešu laikā vairāki uzņēmumi ir sapratuši, ka veiksmīgi var strādāt attālināti, kā arī konstatējuši faktu – cik pārvērtēta ir bijusi biroja telpu loma un nepieciešamība pēc aiz vien lielākām, greznākām telpām. Līdz pat 70% no uzņēmumiem uz šodienu izskata iespēju arī turpmāk pēc Covid-19 pandēmijas beigām saglabāt iespēju darbiniekiem strādāt attālināti.

SIA “Vestabalt” pārdošanas daļas vadītāja Raimonda Omule atzīst, ka 60% no aptaujātajiem uzņēmumiem šobrīd ir stadijā, kad tiek izskatīts jautājums par biroja telpu maiņu un kopējās platības samazināšanu, līdz ar to, arī samazinot izdevumus, kas ir saistīti ar biroju telpu nomu un uzturēšanu. Vairāki uzņēmumi, kurus visspēcīgāk ietekmēja Covid-19 ierobežojumi, ir pieņēmuši lēmumu uz laiku  atteikties no biroja telpām vispār. Tas ir redzams tirgū, kā jaunu brīvu biroja telpu nomas piedāvājuma klāsta paplašināšanās.

Līga Uzkalne uzskata, ka darbs attālināti noteikti neder visiem un tam ir vairāki iemesli. Daudzi no mums nevar esošajā mājvietā iekārtot kvalitatīvu darba vietu un arī ģimenes locekļu un bērnu klātesamība var traucēt darba efektivitātei. Daudziem ir vajadzīga komunikācija ar kolēģiem, biroja rutīna un disciplīna, ko sniedz ofisa vide un biroja dienas kārtība. Ir daudz to profesiju, kas nevar strādāt attālināti un kuri savu darbu var paveikt tikai klātienē – ražošanas, ārstniecības, kultūras jomā, pārtikas tirdzniecībā, nekustamo īpašumu apsaimniekošanā un pārdošanā strādājošie darbinieki.

“Arī pārdošanā esmu sapratusi, ka svarīgs ir tiešais kontakts ar klientu un neviena Zoomveidīgā programma nevar sniegt to sarunu dziļumu, kas ir atrodoties klātienē ar klientu. Kad mēs vedam pārrunas ar klientu, tikai 7% no rezultāta ietekmē paši vārdi, balss tonis un skaļums – 38%, bet ķermeņa valoda un caur zoom neredzamā un nesajūtamā katra mūsu individuālā enerģija, harizma var ietekmēt līdz pat 60% no pārdošanas rezultāta. Varbūt iespēja strādāt attālināti no mājām daudziem liekas tik pievilcīga tikai tāpēc, ka mēs to redzam kā īstermiņa nepieciešamību nevis mūsu profesionālā darba veidu ilgtermiņā?”

Vairāki uzņēmumi šodien kā optimālāko risinājumu piedāvā darbiniekiem izvēles iespēju sadalīt darbu, daļēji strādāt no mājām un daļēji klātienē birojā, ko par labāko variantu atdzīst arī ap 60% no darbiniekiem.

Mainās arī nomnieku attieksme pret atvērtā tipa un coworking telpu konceptu, novērtējot aizvien vairāk to, ka biroja telpās ir vairāk noslēgtu, norobežotu kabinetu.

Piedāvātā iespēja strādāt attālināti palielina uzņēmumiem iespēju atrast jaunus darbiniekus un talantus, jo netiek prasīta ierašanās birojā katru dienu un netiek noteikta piesaiste konkrētai darba vietai un darba laikam. Par cik pēdējos gados jaunu, motivētu un spējīgu darbinieku atrašana bija daudz uzņēmumiem viens no galvenajiem izaicinājumiem, tad vadoties no Covid 19 krīzē gūtās pieredzes, vairāki uzņēmumi meklējot jaunus darbiniekus jau tagad norāda, kā iespēju ilgtermiņā strādāt attālināti. Šobrīd notiek biroja darbības maiņa no “cilvēks uz darbu” uz “darbs pie cilvēka”.

Vairāki uzņēmumi ir pieņēmuši lēmumu, ka iespēja strādāt attālināti darbiniekiem tiks piedāvāta ilgtermiņā, līdz ar to, nepieciešamā biroju kopējā platība samazināsies. Vairākiem no uzņēmumiem tas ir stratēģisks lēmums un darbs tiek plānots maiņās, lai ievērotu drošības pasākumus un neriskētu ar to, ka var tikt traucēta visa uzņēmuma ikdienas darbība. Biroju ēku īpašniekiem ir jāspēj operatīvi atbildēt un reaģēt uz nomnieku iesūtītajiem iesniegumiem, izvērtējot patieso Covid 19 ierobežojumu ietekmi uz katru no nomniekiem. Biroju ēku īpašniekiem ir jāpiedāvā elastīgi nomas nosacījumi un iespēju robežās, ņemot vērā drošības un privātuma prasības, jāpiedāvā iespēja nomniekiem īsos termiņos kā samazināt, tā arī paplašināt iznomātās biroju platības.

Vai Covid 19 pandēmija tiešām neatgriezeniski mainīs korporatīvo vidi, to kā strādājam, līdz ar to, arī pieprasījumu pēc tā, kādas un cik plašas biroju telpas turpmāk izvēlēsies uzņēmumi?

Avots: Vestabalt.lv