Kad darbs nesagādā gandarījumu

Vai ik svētdienu tevi pārņem nelabums, iedomājoties, ka jau rīt jādodas uz darbu? Vai tajā, ko tu dari, nesaredzi jēgu? Iedvesmojoties no “The Everygirl”, izvirzījām iemeslus, kāpēc tu varētu justies “iestrēdzis” savā tagadējā amatā. 

Tu jūties pārāk komfortabli

Paveikt pat neiespējamākos un grūtākos darbus, aizsūtīt kolēģim kādu smieklīgu kaķu video un vēl saskaņot brīvdienu plānus ar draudzenēm? Tu to visu paspēj bez jebkāda stresa, dzerot rīta kafijas tasi.

Tu vari šo teju pārdabisko spēku novelt uz savām spējām vai to, ka jau pāris gadus strādā konkrētajā amatā, visu pārvaldot lieliski. Tu visu spēj paveikt tik ātri un viegli, ka tas vairs tevi neizaicina.

Lai arī šāds varētu būt daudzu ļaužu sapnis, katram darbam sava garoziņa. Šādā situācijā tevi agrāk vai vēlāk var piemeklēt garlaicība, līdz ar to ikviena diena darbā var šķist kā vesela mūžība, jo gluži vienkārši ir sajūta, ka laiks velkas. Ja šāda situācija piemeklējusi arī tevi, iespējams, vērts padomāt par jaunām virsotnēm vai jauniem izaicinājumiem!

Tev nav vēlmes pilnveidoties 
Lai ari tieši tavu prasmju dēļ tu atrodies šajā pozīcijā, viss plūst un mainās. Pastāv iespēja, ka laika gaitā tev būs nepieciešamas papildu zināšanās, turklāt arī, uzsākot darba gaitas, būs jāapgūst kādas lietas, lai varētu pilnvērtīgi darboties.

Pastāv iespēja, ka darbu tu varēsi godīgi paveikt, arī neko gadu gaitā jaunu neapgūstot, tomēr visam ir sava cena. Ja tu neesi tendēts uz jaunu lietu apgūšanu un nepārtrauktu pilnveidošanos, vienmuļi monotonais darbs tevi ar laiku var sāk apgrūtināt, radot garlaicību un zaudējot apmierinātības sajūtu. Ar laiku iestāsies rutīna un pazudīs patīkamā gandarījuma garša.

Lai izvairītos no iestrēgšanas un nepazaudētu azartu, pilnveidojies un seko līdzi visam jaunajam.

Tu vairs nejūties tuvs uzņēmumam vai konkrētajam amatam 
Lai strādājot saglabātu dzirksti, ir dziļi jātic tam, ko dari. Konkrētajiem amata pienākumiem un uzņēmuma politikai vajadzētu būt saskaņā ar tevi, nepārkāpjot nekādas tavas normas un morāles.
Neatkarīgi no tā, ko tu ikdienā dari, tev ir arī jāredz sava darba mērķis, izjūtot lepnumu par savu darbu. Tev jāatrod motivācija pierādīt sevi un jāizjūt entuziasms. Pretējā gadījumā ikviena darba diena var būt smaga un nogurdinoša.

Pastāv iespēja, ka šī brīža profesija nav tavs sapņu darbs, tomēr atceries – ar kaut ko ir jāsāk. Ja tu strādāsi cītīgi, pierādīsi savas spējas un darīsi to visu ar mīlestību – tu tiksi novērtēts.

Tu gaidi īsto mirkli, lai uzrakstītu atlūgumu 
Ja esi jau izlēmis, ka šis darbs nav atbilstošs tev un tu jau prāto par atlūgumu, katra diena var būt visai mokoša.

Nereti cilvēki mēdz gaidīt īsto mirkli, lai aizietu no tagadējā darba un meklētu jaunas iespējas, tomēr, godīgi sakot, nekad nebūs pareizais mirklis, lai veiktu šo soli. Vienmēr būs kāds “bet”. Tie var būt sarežģījumi dažādās dzīves jomās, atbildības un citas lietas, kas var atturēt tevi no komforta zonas pamešanas. Tomēr, ja sen darbā neesi juties laimīgs un šī doma par aiziešanu jau tavā prātā ir izkristalizējusies, tad ir laiks saprast – īstais laiks ir tad, kad tu pats tā uzskatīsi.

Tu nezini, ko darīt tālāk 
Kad esi nonācis līdz šai situācijai, tu jau skaidri zini, ka vēlies doties kaut kur citur un tagadējā darbā laimi vairs nevari atrast. Tomēr tevi attur viens vienīgs jautājums – ko darīt pēc tam?

Ja tu neesi izdomājis, ko vēlies ar savu dzīvi darīt tālāk, aiziešana no darba kādam var šķist patiešām biedējoša. Protams, ir cilvēki, kuri par to daudz nebēdā, tomēr liela daļa ļaužu tomēr vēlas saglabāt stabilitāti. Tajā pašā laika urda viens faktors – uzsākt jaunas darba gaitas profesijā, kas neiet pie sirds, arī ir visai bezjēdzīgi. Lai arī palikšana konkrētajā darba vietā, kamēr tiek atrasta patiesā aizraušanās, var kādam šķist loģiska, tajā pašā laikā tas noteikti rada sajūtu, ka esi “iestrēdzis” profesijā, ko nemīli.

Avots: Delfi.lv