Kā Tu motivē savus padotos?
Darba rezultāti ir ļoti atkarīgi no darbinieka motivācijas, bet kas tad ir šī mistiskā motivācija? Atalgojums? Nē! Dažkārt darbi, kurus mēs darām ar visaugstāko motivāciju, tiek darīti vispār bez atalgojuma.
Kāds iemesls ir kadru mainībai uzņēmumā? Kāpēc pieredzējis darbinieks uzrāda sliktākus rezultātus par iesācēju? Vai mani darbinieki strādās labāk, ja saņems lielāku atalgojumu? Vai darbinieki strādās labāk, ja baidīsies pazaudēt šo darbu? Šādi un līdzīgi jautājumi ikdienā nodarbina personāla vadītāju. Vispirms noskaidrosim – kas liek darbiniekam strādāt vairāk un kas vairo darbinieka lojalitāti pret uzņēmumu. Katram darbiniekam, strādājot savā uzņēmumā, ir jāapmierina tās pašas vajadzības, kuras ikvienam indivīdam sabiedrībā kopumā:
@ Fizioloģiskās vajadzības (miegs, barība, veselība, sekss utml.)
@ Drošība (pārliecība par rītdienu, savs mājoklis, darbs stabilā uzņēmumā)
@ Saskarsme (draugi, paziņu loks, kolēģi)
@ Pašcieņa (vajadzība būt novērtētam, gūt atzinību no apkārtējiem)
@ Pašizteikšanās (radošs darbs, vajadzība pēc patstāvīga lēmuma pieņemšanas)
Šos piecus punktus var salīdzināt ar pieciem ūdens traukiem, un katram darbiniekam, atkarībā no viņa psiholoģiskā tipa, vecuma un iepriekšējās pieredzes, vienu trauku vajag pilnāku, bet ar cita trauka tukšumu var samierināties. Skaidrs tikai viens – ja kāds no traukiem izžūst pilnībā, darbinieks sāk pievērst uzmanību darba sludinājumiem.
Starp šiem pieciem punktiem var novilkt iztēlotu līniju, vienā pusē atstājot fizioloģiskās vajadzības un drošību (nosauksim tās par fiziskajām vajadzībām), un otā pusē – saskarsme, pašcieņa, pašizteikšanās (kuras savukārt varētu nosaukt par mentālajām). Šeit veidojas interesanta likumsakarība, proti fiziskās vajadzības galvenokārt ir atrisināmas ar algas palīdzību, turpretī mentālās ir jārisina saskarsmes ceļā; turklāt fiziskās vajadzības ir dominējošās līdz tam brīdim, kamēr tās netiek atrisinātas, bet tiklīdz darbinieks saņem pietiekoši augstu atalgojumu, lai nodrošinātu sev komfortablu eksistenci fiziskajā pasaulē (šīm prasībām ir tendence nemitīgi pieaugt), īpaši aktuālas kļūst mentālās vajadzības.
Kāpēc tik bieži mēs sastopamies ar labi apmaksātiem un slinkiem darbiniekiem? Tāpēc, ka tie nav pietiekoši motivēti, jo motivējošās ir tieši mentālās vajadzības. Cilvēkam var samaksāt lielu algu, nodrošināt ideālus darba apstākļus (skaists ofiss, darba auto, telefons u.c.), bet tas, kas viņam liks rauties vaiga sviedros, būs tieši vadītāja atzinība, kolēģu novērtējums, paaugstinājums, atbildīgāks darba saturs. Tieši mentālās vajadzības ir pašas motivējošākās, un, lai arī to apmierināšana bieži vien neko nemaksā, reti kurā uzņēmumā var redzēt, ka ar darbiniekiem tiek veikts motivējošais darbs.
Arī kadru mainībai viens no svarīgiem iemesliem ir neapmierinātas mentālās vajadzības. Labu speciālistu ir grūti noturēt uzņēmumā, ja viņš saņem augstu algu (izņemot gadījumu, kad tas saņem daudz augstāku atalgojumu, kā ir viņa reālā tirgus vērtība), bet nesaņem vadības atzinību, kolēģu atbalstu un sapratni un pat vēl ļaunāk – saņem tiešu kritiku no vadītāja. Jāpiebilst, ka tieša kritika ir visjaudīgākais motivācijas iznīcinātājs, un ja ir nepieciešams pazemināt kāda darbinieka darba rezultātus – tas jākritizē (vēlams publiski). Protams, ar tiešu kritiku var arī panākt īslaicīgu pozitīvu rezultātu, bet viss atgriezīsies savās vietās, tiklīdz vadītājs pagriezīs darbiniekam muguru. Arī atalgojumu protams var pārvērst motivējošā faktorā, ja algas pielikums, vai prēmija tiek pasludināta sapulcē, par pamatojumu minot kādus īpašus darbinieka nopelnus.
Darbā cilvēks pavada lielāko nomoda daļu. Nomainīt darba vietu bieži vien nozīmē to pašu, ko nomainīt ģimeni. Darbinieks strādā ar pilnu atdevi, ja viņš var sevi īstenot savā darba vietā, var psiholoģiski justies komfortabli, var saskatīt savā darba vietā izaugsmes un karjeras iespējas. Bet pats svarīgākais ir justies vajadzīgam, noderīgam un novērtētam.
Daži padomi personāla vadītājam darbinieku motivācijā:
1. Sapulcēs publiski analizē tikai darbinieku sasniegumus un neskopojies ar uzslavām (Tavs viedoklis Tavam padotajam ir ļoti svarīgs un kritika tiek uztverta daudz sāpīgāk – tāpat kā uzslava daudz pozitīvāk).
2. Ja Tev ir jāizsaka kritika, dari to zem četrām acīm un ietērp to starp divām uzslavām – + – +.
Piemērs: Līgums, ko Tu noslēdzi pagājušajā nedēļā ar banku, pārspēja visas manas ieceres un es uz Tevi mūsu uzņēmumā lieku lielas cerības. Ir viens apstāklis, kuram vajadzētu pievērst uzmanību… Ja Tu varētu sakārtot savu atskaišu sistēmu un es tās saņemtu laicīgi un kvalitatīvi aizpildītas – nākamajā sapulcē es varētu Tevi izvirzīt par piemēru citiem un jauno darbinieku, kurš sāks strādāt ar nākamo mēnesi varētu dot Tev par mācekli.
3. Neskopojies ar uzslavu, jo tā ir kā degviela Tavam darbiniekam. Izsakot uzslavu, atzīmē darbinieka personiskās īpašības, bet kritizējot, vērsies pie viņa rīcības. Slavē publiski, par īpašiem sasniegumiem nopērkot šampanieti vai uzsaucot kolektīvam boulinga vakaru.
4. Rūpīgi izstrādā darbinieka karjeras shēmu uzņēmumā (ja tas ir iespējams), lai nākamo karjeras soli darbinieks nesaista ar darba vietas maiņu.
5. Strādā pie kolektīva saliedēšanas, jo tikai draudzīgā kolektīvā strādājot, darbinieki nāks uz darbu ar prieku. Rūpīgi seko, vai kolektīvā nav negatīvais līderis – cilvēks, kurš ir autoritāte kolēģu acīs (var būt pat lielāka, kā Tu), un kurš ir negatīvi noskaņots pret Tevi. Nekādā gadījumā neatlaid viņu no darba, bet centies to noskaņot pret sevi pozitīvi.
6. Atlaižot darbinieku – mēģini to darīt (iespēju robežās) nevarmācīgi. Ideālajā variantā – Tu atrod viņam citu darbu, kur tas saņems augstāku atalgojumu (zinu uzņēmumus, kur tas tieši tā notiek un atlaistie darbinieki nes pasaulē par uzņēmumu tikai labu slavu).
7. Nodrošini stabilu atgriezenisko saiti ar saviem darbiniekiem. Visļaunāk ir nezināt, ar ko Tavi darbinieki ir neapmierināti. Var būt uzkar pie sienas lapu, uz kuras katrs darbinieks var rakstīt savus ieteikumus firmas darbības pilnveidošanai. Katru problēmu izrunā sapulcē.
8. Atceries par darbinieka tuviniekiem, rīko pasākumus, kuros darbinieks var ierasties ar savu otro pusi. Kā iedarbīgs motivācijas paņēmiens ir ceļojuma, vai skaistumkopšanas salona abonementa apmaksa darbinieka sievai. Katram darbiniekam ir svarīgi, ko par viņa darba vietu runā viņa radi un draugi. Es zinu gadījumu, kad darba devējs, zinot ka viņa darbinieks jau vairākus gadus dzīvo civillaulībā, uzsauca savam darbiniekam kāzas. Pasākums izmaksāja ne vairāk, kā jebkurš cits kolektīvs izklaides projekts. Toties vai bija kāds, kurš piedalījās šajā pasākumā un nepastāstīja par to saviem draugiem un paziņām?
9. Rūpīgi izanalizē savu padoto spējas un zināšanas. Darbiniekiem, kuriem ir vajadzīgi precīzi norādījumi un rīkojumi – tie arī ir jāsaņem, toties tiem, kuri var strādāt un pieņemt lēmumus patstāvīgi – tas arī ir jāļauj. Darbinieks ar prieku dara darbu, ar kuru tas tiek galā un jūtās labi, ja var pilnībā pielietot darbā savas zināšanas un prasmes.