Darbinieka loma uzņēmuma produktivitātes palielināšanā

Darba produktivitātes celšana ir aktuāla ikvienā uzņēmumā. Jo produktīvāk strādā darbinieki, jo lielāka ir uzņēmuma peļņa, no kuras rezultātā iegūst arī paši darbinieki, saņemot prēmijas un uzlabojot darba vidi. Pieaugot produktivitātei, ir iespēja maksāt lielākas algas un celt dzīves standartus kopumā.

Produktivitātes aprēķināšanai izmanto divas vienkāršas formulas:

uzņēmumā saražotā produkta apjoms tiek attiecināts pret ražošanā iesaistīto cilvēku skaitu;
uzņēmumā saražoto preču un pakalpojumu kopējā cena tiek attiecināta pret ražošanā iesaistīto darbinieku algām.

Celt produktivitāti nenozīmē paaugstināt saražoto apjomu, ieguldot vairāk laika, naudas, materiālu vai nodarbinot vairāk darbinieku. Tas nozīmē strādāt gudrāk. Mūsdienu pasaulē ir jāmāk darīt vairāk un labāk, ieguldot mazāk laika, darbaspēka, naudas – tērējot mazāk resursu.

Darbinieki ir viens no svarīgākajiem un nereti arī dārgākajiem uzņēmuma resursiem. Tāpēc, konkurējot ar citiem uzņēmumiem, darbinieku produktivitāte ir ļoti svarīga.

“Vouchercloud” 2020.gadā veiktajā pētījumā atklājās, ka tikai 21% darbinieku uzskata, ka viņi ir patiesi produktīvi visu darba dienu. Tātad vairāk nekā 75% darbinieku nejūtas produktīvi, veicot savus darba pienākumus.

Produktivitāti mazinošie faktori

Cilvēki ir ļoti dažādi, un ir grūti nomērīt visu darbinieku sniegumu ar vienu mērlenti, bet tiek uzskatīts, ka galvenie produktivitātes “zagļi” ir darba pārtraukšana, augsts stresa līmenis, novērtējums un atalgojums.

Darba pārtraukšana

“Vouchercloud” darba hronometrāžas pētījumā atklājās, ka darbinieks savā darba vietā tiek pārtraukts vidēji reizi astoņās minūtēs, tas būtiski samazina darba produktivitāti. Stundas laikā darbinieki tiek pārtraukti vidēji septiņas reizes, un katrs traucējums aizņem apmēram piecas minūtes no darba laika, nemaz nerunājot par laiku, kas nepieciešams, lai pēc traucēkļa atkal sakoncentrētos intelektuālam darbam. Tas nozīmē, ka līdz darbadienas beigām darbinieks traucējumiem var veltīt pat līdz astoņām stundām darbalaika.

_______________________________________________________________________

Celt produktivitāti nenozīmē paaugstināt saražoto apjomu, ieguldot vairāk laika, naudas, materiālu vai nodarbinot vairāk darbinieku. Tas nozīmē strādāt gudrāk

_______________________________________________________________________

Biežākie traucēkļi ir telefona zvani un steidzami e-pasti, privāto lietu kārtošana darbalaikā, neplānotas, īsas sarunas ar kolēģiem, komunikācija sociālajos tīklos un citi darbalaika un koncentrācijas zagļi.

Novērst šādus traucēkļus var, izveidojot kārtību, kādā tiek veikti darba uzdevumi. Piemēram, vienojoties ar kolēģiem par laiku, kas tiks atvēlēts komunikācijai, ieplānojot noteiktu laiku, kad tiek izlasīti e-pasti, atbildēts uz tiem, atvēlot vienu vai divas stundas pilnīgi netraucētam darbam, kuram nepieciešama koncentrēšanās.

Tas arī ir iemesls, kāpēc darbs no mājām kļūst arvien populārāks un pēc Covid pandēmijas daudzi uzņēmumi turpina to praktizēt – strādājot no mājām, ir iespēja samazināt traucēkļus līdz minimumam.

Augsts stresa līmenis

Nereti darba vide veicina stresu, ir jārisina problēmas, jāiekļaujas darbu nodošanas termiņos vai jādala uzmanība, veicot vairākus darbus vienlaicīgi. Strādāšana augstas spriedzes apstākļos ir labvēlīga vide personiskai un profesionālai izaugsmei, bet tai ir arī negatīvā puse – stresa uzkrāšanās.

Viegls stress var ietekmēt sniegumu pozitīvi, paaugstinot adrenalīna līmeni un koncentrēšanās spēju, turpretī pārāk augsts stress var būt postošs ne tikai pašam darbiniekam, bet arī darba rezultātiem. Tas rada nervozitāti, pazemina koncentrēšanās spēju un produktivitāti.

Novērtējums un atalgojuma līmenis

Darbinieku motivācijas novērtējumā vairākkārt pieminētajā Maslova vajadzību piramīdā svarīgākās pamatvajadzības ir fiziskā drošība un labklājība. Tikai pēc tam, kad tās ir apmierinātas, cilvēki jūt nepieciešamību apmierināt nākamās. Pastāv uzskats, ka produktivitātes augstāko sniegumu darbinieks uzrāda, ja tam ir piepildīti visi Maslova piramīdas “kausi”.

Tas nozīmē, ka darbiniekam ir nepieciešama arī atzīšana, jo, kolīdz viņam ir darbs un stabili ienākumi, viņš vēlas sajust piederību un saņemt novērtējumu, kas būtiski ietekmē produktivitāti.

Novērtējums ir viens no jaudīgākajiem produktivitāti ietekmējošiem faktoriem – atzinība un atalgojums no darba devēja puses. Lai darbinieks sajustos gandarīts par paveikto darbu, nepieciešams nodrošināt atgriezenisko saiti:

novērtēt paveikto darbu;
atzīmēt ne tikai veiksmīgu darbu, bet pamanīt arī kļūdas;
atbalstīt un dalīties ar padomiem;
uzslavēt par labi paveiktu darbu.

Piemēram, iespēja doties komandējumos vai piedalīties pasākumos veicina darbinieku iesaisti un rada entuziasmu, vēlmi sasniegt aizvien labākus rezultātus. Tomēr visam ir jābūt līdzsvarā – nevajag pārspīlēt ne ar uzslavām un bonusiem, ne ar kritiku un aizrādījumiem, jo darbiniekam pāriet vēlme censties un uzrādīt arvien labākus rezultātus, ja viņš visu laiku tiek slavēts vai gluži pretēji – noniecināts.

Darbinieku novērtēšanas sistēma:

uzlabo darbinieku produktivitāti;
saliedē darbiniekus;
veido pozitīvu kultūru uzņēmumā;
palīdz saglabāt uzņēmumā labākos darbiniekus;
atgādina darbiniekiem uzņēmuma vērtības;
vieno dažādu paaudžu darbiniekus.

Interesanti, ka darbinieku novērtēšana iedarbojas uz cilvēkiem pat bioloģiski. Darbiniekam, saņemot atzinību par darbu, smadzenēs izstrādājas dopamīns, kas rada laimes sajūtu, līdzīgi kā sportojot, ēdot garšīgu ēdienu vai saņemot patīkamu pārsteigumu.

_______________________________________________________________________

Jāatceras, ka novērtējums ietver arī kritiku, jo tas motivē uzlabot sniegumu, bet uzslava darbiniekam ir kā degviela automašīnai

_______________________________________________________________________

Tas ne tikai rada laimes sajūtu, bet arī liek domāt, ka pret darbinieku izturas godīgi un taisnīgi, tādējādi palielinot piederības sajūtu uzņēmumam un veicinot iesaisti.

Jāatceras, ka novērtējums ietver arī kritiku, jo tas motivē uzlabot sniegumu, bet uzslava darbiniekam ir kā degviela automašīnai.

Mainīt ieradumus un attieksmi pret lietām

Produktīvs darbs ir atkarīgs arī no attieksmes pret veicamo darbu un motivācijas. Tāpat celt darba produktivitāti traucē ierastās darba metodes. Lai strādātu ar pilnu atdevi, iespējams, ir jāatsvaidzina vēlme strādāt un jāievieš dienas ritmā kas jauns.

Sākt darba dienu agri no rīta

Produktīvākais darbadienas cēliens nenoliedzami ir rīts, kad vēlme pagulēt ir lielāka par vēlmi mesties darbos. Tas ir normāli, jo organisms ir pieradis pie noteikta ritma un aktivitātes. Lai to mainītu, sākumā var pamēģināt ieslēgt modinātāju 30 minūtes agrāk, nekā ierasts, un pakāpeniski pieradināt sevi celties agrāk, lai noskaņotos darba dienai.

Lai pierastu celties agrāk, var izmantot gulēšanas cikla fāzes – šādu pieeju var izmēģināt, izmantojot kādu no “Sleep Cycle” aplikācijām, kas palīdzēs iestatīt modinātāju piemērotākajā no miega fāzēm, lai pamošanās būtu vieglāka un pašsajūta – labāka.

Segmentēts darbalaiks

Tikt galā ar veicamajiem uzdevumiem būs vieglāk, ja darba diena tiks segmentēta, izveidojot plānu. Piemēram, veidojot darāmo darbu sarakstu, var sadalīt tos prioritātēs “steidzamie/svarīgie” un izvēlēties tiem piemērotu laiku – projekts “X” no plkst. 10.00 līdz 12.00, projekts “Y” no plkst. 12.30 līdz 14.00. Tas palīdzēs sadalīt uzmanību starp darāmajiem darbiem un apzināties prioritātes. Svarīgi arī atcerēties par pārtraukumiem un atpūtu – pārlieku liela slodze un pārtraukumu trūkums noved pie paaugstināta stresa un produktivitātes krišanās.

Pašnovērtējums

Svarīgs ir ne tikai novērtējums no vadības un darba kolēģiem, bet arī spēja novērtēt padarīto pašam darbiniekam. Var palīdzēt darāmo darbu saraksta izveidošana un paveiktā atzīmēšana dienas beigās. Tas sniegs iekšējo gandarījumu un vēlmi turpināt, lai nedēļas beigās visi ieplānotie darbi būtu paveikti. Svarīgi ir sevi uzslavēt par paveikto, jo tieši no attieksmes pret lietām un savām spējām lielā mērā ir atkarīga arī darba produktivitāte.

Māris Silinieks,