Darba interviju ētika
Pirms runājam par darba interviju ētiku, ir jāsaprot, kas tad īsti ir un kas nav darba intervija!
Darba intervijas definīcija. Darba intervija ir divu vai vairāku vienlīdzīgu profesionāļu diskusija par savstarpēju piemērotību. Tas ir divvirzienu ceļš!
Darba intervija nav nopratināšana, kurā potenciālais darba devējs, uzdodot neskaitāmus ar darbu saistītus un nesaistītus jautājums, mēģina noskaidrot kandidāta atbilstību savam subjektīvajam vērtējumam un darba meklētājam nav iespēja/vēlēšanās uzdot savus jautājumus. Darba devējs vērtē kandidātu un kandidāts vērtē darba devēju!
Paturot prātā LR Darba likuma 33.pantu, kurā ir ne tikai skaidri norādīts, kādus jautājumus nedrīkst uzdot, bet ir arī teikts, ka „darba intervijā nav pieļaujami tādi darba devēja jautājumi, kas neattiecas uz paredzētā darba veikšanu vai nav saistīti ar pretendenta piemērotību šim darbam, pievērsīsimies darba interviju ētikai.
Ļoti bieži darba meklētāji dažādos semināros uzdod jautājums, ko tad īsti ir un ko nav ētiski jautāt darba intervijā (vai darba devējs man drīkstēja uzdot šo jautājumu), un atbilde ir pavisam vienkārša – ja darba intervija ir vienlīdzīgu profesionāļu diskusija, tad tai ir jānotiek pēc vienlīdzības principa – ko tas nozīmē? Mainiet pozīciju un iedomājieties vai Jūs varat šo pašu jautājumu transformēt un uzdot darba devējam pretī? Nevarat – tātad, jautājums nav ētisks!
Nelielam treniņam, izspēlēsim dažus jautājumus, ko bieži vien darba devēji uzdod intervijās, bet kandidātiem pēc šādiem jautājumiem un šādām intervijām ir „paģiru sajūta.
Darba devējs: Vai Jums ir bērni?
Kandidāts: Un Jums, priekšniek? Vai Jums ir bērni? Vai viņi bieži slimo?
Nelikumīgi un neiedomājama diskusijas kombinācija, tātad – neētisks jautājums!
Darba devējs: Cik Jūs saņēmāt iepriekšējā darbā?
Kandidāts: Un kādu algu Jūs maksājāt savam iepriekšējam darbiniekam (kura vietā es nāku)?
Varat iedomāties sevi uzdodot šādu jautājumu? Nevarat, vai ne?!
Darba devējs: Ko Jūs darītu ja Jūs laimētu miljonu loterijā?
Kandidāts: Un ko Jūs darītu, ja kādu rītu darbā nebūtu ieradies neviens darbinieks?
Arī šādu diskusiju Jūs nevarat iedomāties, jo tā vairs neatgādina profesionālu diskusiju, bet gan tukšu pļāpāšanu, tātad arī neko ētiski šie jautājumi nebūs viss.
Arī ētika ir divvirzienu ceļš, padomājiet par savām atbildēm, kā tās izklausās tām ausīm, kuras atrodas galda otrā pusē!
Darba devējs: Kāda ir Jūsu motivācija pieteikties?
Kandidāts: Nu, vienkārši, vajag darbu.
Un pretējā virzienā:
Kandidāts: Kāpēc Jūs meklēju šādu darbinieku?
Darba devējs: Ai, nu, vecais darbinieks vienkārši nestrādāja kā vajag un mēs viņu atlaidām….
Gatavojoties darba intervijai, kā darba devējiem, tā arī darba meklētājiem, būtu jācenšas iedomāties vai Jūs paši gribētu, ka Jums tiek uzdoti šādi jautājumi un ko Jūs pats uz šiem jautājumiem atbildētu, un kādu iespaidu uz Jums atstātu gan jautājums, gan arī iespējamā atbilde.
Nereti netaktiski, aizvainojoši un neētiski jautājumi un neveiksmīgas atbildes var nogremdēt kā kandidātu, tā arī darba devēju potenciāli ļoti laba kandidāta acīs.
Ko darīt ja Jums uzdod neētisku vai aizvainojošu jautājumu?
Viena iespēja ir atteikties atbildēt, jo ja necieņa pret Jums tiek izrādīta jau pašā sākumā, kad Jums vēl nav vadītāja un padotā attiecības, tad rēķinieties ar daudz sliktāku attieksmi, kad būsiet uzsākuši darba attiecības. Jums ir tiesības interviju pārtraukt, pateikt „stop un doties mājās, darba intervija nav zobārsta apmeklējums un Jums nav pienākums izturēt līdz galam.
Otra iespēja ir pajautāt kā šī atbilde tiks interpretēta un kādēļ šāds jautājums tiek uzdots. Iespējams, ka intervētājs ir nepieredzējis, pats uztraucies un pavisam normālu lietu vēlas noskaidrot uzdodot neveiklu jautājumu.
Piemēram:
Darba devējs: Cik konkursos Jūs paralēli startējat?
Ko dzird kandidāts: Cik izmisis Tu esi un cik lēti mēs Tevi dabūsim? (jautājums izklausās gana neētisks, vai ne?)
Ko ar šo jautājumu mēdz domāt darba devējs: Vai kandidātam kāds cits darba devējs varētu izteikt darba piedāvājumu, ja viņš ilgi čammāsies ar atbildi un cik ātri ir jāpieņem lēmums.
Ja kandidāts uzdotu papildus jautājumu, viņš arī saņemtu šādu atbildi, bet ja darba devējs domā par kandidāta izmisumu un cenu, tad varat rēķināties ar samērā nervozu un neiecietīgu reakciju!
Pētiet darba devēju intervijā tāpat, kā viņš pēta Jūs!
Gribat iemācīties labu triku? Ja esat tikuši uz vairāk kā vienu atlases kārtu (interviju), ir vērts visās kārtās uzdot vienu un to pašu jautājumu (šo jautājumu arī var nedaudz pārfrāzēt) – dažkārt Jūs būsiet pārsteigti cik ļoti vadītāja un darbinieku atbildes atšķiras! Tā Jums viela pārdomām un pamats secinājumiem. Pārdomājiet šo stratēģiju labi – kas būs Jūsu trumpja jautājums!