Darba intervija un uzņēmuma tēls

Uzņēmumi ik gadu tērē reklāmai un klientu apkalpošanas uzlabošanai pasakainas summas. Tādejādi tiek spodrināts uzņēmuma tēls sabiedrībā, veidota preču zīmes atpazīstamība un sasniegti daudzi citi mērķi. Bet tajā pašā laikā, ar potenciālajiem klientiem un sadarbības partneriem tiekas kāds cilvēks, par kura līdzdalību uzņēmuma tēla veidošanā, mārketinga departamentā bieži vien pat neiedomājas…
Nereti personāla atlases speciālisti ir tik pārņemti ar pamatuzdevuma (piemērotākā darbinieka atlasi) īstenošanu, ka aizmirst par visu pārējo, aiz sevis atstājot neauglīgu zemi…

Uz šo rakstu mani iedvesmoja kāda Karjeras Akadēmijas lasītāja, pēc manām domām ļoti saturīgā un emocionāli piesātinātā vēstule, tāpēc, lai raksta saturs novestu mūs pēc iespējas tuvāk problēmas būtībai, izlasiet pašu vēstuli.

#########

…Mans gadījums būs piemērs no reālas darba intervijas (tirdzniecības pārstāvja vakance), kura notika nesen. Es jau iepriekš zināju, ka tiks intervēti vairāki kandidāti vienlaicīgi (manā gadījumā 3). Uzņēmuma direktors intervijā aktīvi nepiedalījās, viņš sēdēja mums pretī, un intervijas laikā veica piezīmes kandidātu autobiogrāfijās. Intervētāji bija pieaicināti no Igaunijas – divi personāla atlases speciālisti. Saskaņā ar iepriekšēju vienošanos intervija notika krievu valodā.

Sākumā mēs visi stādījāmies priekšā, īsumā katrs izstāstīja par savu iepriekšējo darba pieredzi un minēja iemeslus, kāpēc tieši viņš būtu jāpieņem darbā. Pēc tam sākās jautājumi, kuri, gandrīz visi, bija gana āķīgi:

1. Lūdzu pasakiet, kas jums nepatīk abos klātesošajos konkurentos. (Jums sapieru lāpstiņa rokā, un – uz priekšu!)

Atbildēju, ka viens no viņiem, manuprāt, pārāk daudz un nekonkrēti runā, bet otra konkurenta pēdējā darbavietā gūtā pieredze nav viņam „gājusi labumā. Par sevi dzirdēju, ka esmu aprobežots cilvēks, pēc viena domām, bet pēc otra domām, pārāk „sasaistīts, neuzturos pietiekami brīvi. (Uztraucies nebiju, bet runāju mazāk nekā pārējie divi intervējamie – manas atbildes bija īsas, bet konkrētas un izsmeļošas.)

2. Ko uzņēmums zaudēs, pieņemot Jūs darbā? (Es atbildēju, ka zaudēs 1 komplektu uniformas, kura man derēs, un, kuru esmu gatavs valkāt.)

3. Nosauciet savu cenu! Nevis mēnešalgu, kuru Jūs gribētu nopelnīt, bet konkrētu summu USD! Viens no intervējamiem uzdeva pretjautājumu, vai tā būtu summa, kuru kāds nelabvēlis samaksātu algotam slepkavam par viņa nogalināšanu. Uz to viņš saņēma atbildi, ka nogalināt var arī „tāpat vien, tāpēc, lai, lūdzu, nosauc konkrētu summu USD pēc saviem ieskatiem. Redzēju, ka puisis par to pamatīgi apvainojās, un atlikušo intervijas laiku izskatījās visai sašļucis.

Es atbildēju, ka 80 000 USD, piebilstot, ka par šo summu būtu iespējams pārdot manus iekšējos orgānus pēc nāves. (Es to neuztvēru pārāk nopietni, bet ievēroju, ka uzņēmuma direktors, manu atbildi izdzirdot, sāka smieties.)

4. Kādas garantijas Jūs varat uzņēmumam piedāvāt, ja Jūsu nepareizās rīcības rezultātā uzņēmumam radīsies zaudējumi (tiks zaudēts klients, vai arī netiks noslēgts potenciāli izdevīgs darījums)? (Mēs gan tikām brīdināti, ka šādu jautājumu darba devējs nav tiesīgs uzdot, tomēr vajadzēja atbildēt.)

Atbildēju, ka manā pirmajā darbavietā darbinieki savas kļūdas apmaksāja no savas ikmēneša darba algas, ko es uzskatu par normālu risinājumu problēmai. Gadījumā, ja uzņēmums ir perspektīvs un darbosies ilgi, bet zaudējumu apmēri pārāk lieli, lai tos nosegtu no savas darba algas, neiebilstu, ja pēc manas nāves uzņēmums pārdos manas nieres.

5. Tika jautāts, ko darīsim, ja pēc intervijas potenciālais darba devējs teiks: „Es gribu padomāt. Man skolā tika mācīts, ka pareizā rīcība šādos gadījumos ir uzdot jautājumu: „Par ko Jūs gribat padomāt? Saņēmu atbildi, ka lai pieņemtu lēmumu darījumu partnerim ir nepieciešams pakonsultēties ar kādu uzņēmuma amatpersonu, kā arī izvērtēt citus pretendentus utt. Balstoties uz skolā mācīto, piedāvāju „darījuma partnerim – intervētājam pieaicināt amatpersonu, vai piezvanīt tai. Man atbildēja, ka „tas cilvēks vēl nav gatavs. Tad lūdzu, lai man iedod viņa tālruņa numuru, uz ko saņēmu atbildi, ka tas nebūs korekti.

6. Kad Jūs pēdējo reizi samelojāties Pastāstiet par to!? Tas bija pēdējais jautājums, uz kuru es un vēl viens no klātesošajiem atbildēja, ka „vakar, sniedzot īsu gadījuma aprakstu pēc būtības. Šis bija salīdzinoši viegls jautājums, atbilde nevienam nesagādāja grūtības.

Tad sekoja intervētāju slēdziens par pretendentiem, kas tika pateikts skaļi un visu klātbūtnē. Par sevi uzzināju sekojošo: „Jūs vispār neesat nekāds pārdevējs. Jums vajadzētu aizbraukt uz Lietuvu, tur Jūs būtu „savējais, Igaunijā Jūs aizbaidītu ikvienu. Jums „temperamenta vyshe kryshi un redzu slēptas tieksmes uz kaut ko ekstremālu. Vai Jums nekad nav gadījies lēkt ar izpletni vai gumiju? Asi ēdieni garšo? Vai varbūt Jums gadījumā ir kādreiz piedāvāts darbs „spēka struktūrās – armijā, policijā, parādu piedzīšanā?

Beigās katrs no mums tika nostādīts pie sienas un 2 reizes nofotografēts – seja un labais profils (gluži kā „Kriminal-Inform).

Mans komentārs par intervētāju slēdzienu:
1. Šī bija smagākā darba intervija manā mūžā, lai gan uzskatu, ka turējos braši. Mana priekšrocība ir tā, ka man ir „bieza āda. Atzīstu, ka, tuvojoties intervijas beigām, kārdinājums pateikt visu, ko domāju par intervētājiem, nekautrējoties vārdu izvēlē, bija milzīgs. Protams, labais tonis nepieļauj izteikt savu viedokli, lietojot žargonu vai necenzētus vārdus.
2. Sāku domāt, ka acīmredzot, Igaunijas iedzīvotāju mentalitāte ir ļoti „ziemeļnieciska, ne velti pie mums Latvijā stāsta anekdotes un muļķīgus jokus par „karstajiem igauņu puišiem.
Vai tas ir kas nosodāms, ja potenciālais tirdzniecības pārstāvis ir pēc dabas aktīvs un enerģisks cilvēks? Vai tiešām viņam jābūt ar aukstas zivs vai vardes temperamentu?
Un ieteikums aizbraukt uz Lietuvu mani nebūt neaizvainoja – lietuvieši ir brāļu tauta, un es ar baltu skaudību skatos, kā viņi šeit izvēršas ar saviem veikalu tīkliem.
3. Tieksmes uz kaut ko ekstremālu – jā, pēc dabas esmu maksimālists, man patīk asas izjūtas, skaļa mūzika, patīk sastapt aizvien jaunus cilvēkus, man patiešām garšo asi ēdieni. Ar gumiju vai izpletni lēcis neesmu, bet esmu par to domājis un – visam savs laiks.
4. Darbs armijā (neesmu tur pat dienējis) vai policijā nekad man nav piedāvāts. Iekasēt nenomaksātus parādus – ja ar to tika domāta parādu „izsišana, tad nē, arī nekad neesmu saņēmis šādus piedāvājumus…

#########

Mūsdienās aizvien populārāki kļūst netradicionālu interviju veidi, tādi kā intervijas grupā, dažādu uzdevumu risināšana u.c. Protams daudzas no šīm metodēm ir ļoti iedarbīgas – ļauj taupīt laiku, padziļināti izprast intervējamo personības un notestēt tos darbībā.

Darba intervijas mērķis, nenoliedzami, ir pēc iespējas vairāk uzzināt par intervējamo kandidātu. Bet nevajag arī aizmirst, ka kandidāts, kurš šodien vēlas strādāt tavā uzņēmumā, rīt jau var būt tavs klients, sadarbības partneris, vai pat darbinieks, tikai citā (iespējams augstākā) amatā…

Ja personāla atlases speciālists, kā šajā gadījumā, noved intervējamo līdz stāvoklim kad tas ir gatavs sarunāt rupjības – kā jums šķiet, vai par šo gadījumu intervējamais kādam izstāstīja? Un vai tā bija interesanta tēma sarunai? Atceries – slikta slava izplatās desmit reiz ātrāk un ja kandidāts intervijas laikā ir sajuties, jebkādā veidā, pazemots, aizskarts vai izsmiets – drīz par to zinās viņa draugi, tavi konkurenti, tavi klienti un sadarbības partneri. No tā var ciest tava uzņēmuma tēls – kā uzņēmējdarbības, tā arī darba tirgū.

Un tagad, daži padomi pozitīvai intervijas norisei.

1. Cilvēka uztvere ir veidota tā, ka viņš vislabāk iegaumē saskarsmes sākumu un beigas. Kā teikuma sākumu un beigas, tā arī visas sarunas. Tāpēc īpaši rūpīgi piestrādā pie intervijas ievada un noslēguma, jo tas, uz kādas nots jūs šķirsieties, paliks intervējamajam atmiņā vairākas dienas un, iespējams, pat mēnešus.

2. Pirms dod uzdevumu intervējamajam, paskaidro tā nozīmi, lai nerastos iespaids ka viņam tiek uzdots, ar interviju pilnīgi nesaistīts, uzdevums.

3. Rezultātus pasniedz saudzīgi. Īpaši, ja tie nav spīdoši. Izsakot kritiskas piezīmes vienmēr runā par intervējamā rīcību, nevis par personiskajām īpašībām. Piemēram, Jūs esiet izklaidīgs vietā Jūs, veicot uzdevumu, nepietiekoši koncentrējāties. Svarīgi! Vērtējumu nekad nedod citu intervējamo, vai nepiederošu personu klātbūtnē. No vērtējuma sniegšanas intervējamam kandidātam labāk izvairīties vispār.

4. Intervijas sākumā vajadzētu ļaut kandidātam adaptēties un atraisīties – sākumam ir jābūt iespējami pozitīvam. Ja kandidāts ir jānotestē uz stresa noturību vai jāveic kādu citu psiholoģiski sarežģītu pārbaudi – labāk to darīt intervijas vidū. Intervijas noslēgumā var runāt par karjeras iespējām uzņēmumā, par uzņēmuma straujo attīstību… par visu kas radīs pozitīvu atmosfēru un izraisīs kandidātā vēlmi strādāt šajā uzņēmumā.