| |
|
|
Darba Aģenta draugu jautrie atgadījumi no darba ikdienas! [18]
Tā kā strādāju ar klientiem tad kuriozas frāzes ir ļoti bieži. Dažas esmu arī pierakstījusi. Sarunas notiek starp ierēdni un klientu.
Bērns dzimis 06.martā!
Klients: Vai apgādībā bērniņu nevarētu uzlikt ar 1.martu?
Ierēdnis: Kā var uzlikt apgādībā to kā vēl nav?
Klients vēlas atvērt struktūrvienību tirgū.
Ierēdnis: Kāds būs nosaukums?
Klients : Vieta uz galda.
Ierēdnis: Jūs esat fiziska vai juridiska persona?
Klients : Neesmu ne juridiska, ne fiziska persona. Man ir vārds un uzvārds.
Klients: Bērnu noņemiet no manis un uzlieciet vīram. (domāta apgādājamo maiņa nodokļu grāmatiņā)
Iesūtīja Ilona
**************
Strādā divi kolēģi sieviete un vīrietis, vīrietim sagribas uz tualeti, viņš aiziet. Pēc brīža, kad pārdevēja jau aizmirsusi, kur kolēģis ir aizgājis, jautā viņam, kurš nu ir atgriezies no tualetes. Nu, Andri, kā tev gāja? Tā viņi saskatījās un sāka smieties visi....
Iesūtīja Kristīne
**************
Mūsu priekšniekam vienīgajam bija dators, pie kura reizēm viņš palaida arī mūs pamācīties ar to strādāt. Tā reiz es palūdzu priekšnieku lai palaiž pie datora, bet viņš atsaka, tad es atgriežos savā darba vietā un apvainotā balsī kolēģiem pasūdzos: es viņam palūdzu lai dod paspēlēties ar savu daiktu, bet viņš, skopulis tāds, atsaka! Birojā iestājas nāves klusums, un tad visi sāk smieties. Esmu neizpratnē, kamēr beidzot saprotu un tad nu gan nezināju, kur acis likt! Pirms joko, vajag padomāt!
Iesūtīja Eva
**************
Strādāju lielveikalā, kur katru dienu apgrozās daudz aģentu. Kādu rītu pienāk pie manis vīrietis un ar diezgan lielu patosu, vicinādams rokā "Supercena" uzrakstu, dusmīgā balsī paziņo: "TĀ! KitKat sausā barība ir akcijā! Kāpēc jums tā nav plauktā???" Es, jau pārgurusi no šiem bezkaunīgajiem aģentiem, kuri atnāk tikai izbļaustīties, nevis palīdzēt, un kuri sevi uzskata par pasaules centriem (un tikai viņu preci pirmo un vienīgo vajag izlikt plauktos!), viņam skaidroju, ka trūkst darbinieku. Prece ir atvesta, atrodas noliktavā, bet, sakarā ar to, ka ĻOTI daudzi darbinieki slimo, nav kas preci izliek! Drīzumā izliksim, jo preces noliktavā daudz, - liekam visu pēc kārtas! Viņš sāk aurot, ka tā nevar būt (pie šī bezdarba līmeņa valstī) utt. Es sāku aurot pretī, ka, ja nepatīk, lai pats izliek!
Viņš: Nu un izlikšu arī!
Es: Labi, ejam uz noliktavu!
Viņš: Nu tas jau būtu smieklīgi!
Es: Kāpēc? Daudzi tā dara!!!
Vārds pa vārdam, kamēr riktīgi "salecāmies"! Viņš draudēja sūdzēties priekšniecībai, es pateicu, lai droši to dara!
Kad vēlāk iegāju kabinetā un izlasīju viņa sūdzību, sapratu, kādas "ziepes esmu savārījusi" - VIŅŠ
BIJA PIRCĒJS!!! NEVIS AĢENTS, VAI KĀDAS FIRMAS PĀRSTĀVIS! Un es vēl viņam piedāvāju izlikt preci plauktā! "Daudzi tā darot!" :) :) :)
Zvanīju, atvainojos, - domāju, ka no kauna zemē ielīdīšu!!! Tagad vienmēr vispirms uzprasu, kas viņš ir - pircējs vai aģents?! :)
Iesūtīja Anita
**************
Sūtu atgadījumu no mūsu iestādes. Atgadījumu, par kuru var pasmaidīt.
Mūsu iestādes galveno grāmatvedi sauc Ilga Upīte. Vienu dienu sēžam kopā viss kolektīvs un dzeram kafiju, zvana telefons, paceļu klausuli un man lauztā krievu valodā prasa, vai pie Jums nebūtu Jūsu galvenā grāmatvede Ilgupīte, man viņu dikti vajag. Tā mēs arī viņu ikdienā par Ilgupīti saucam.
Iesūtīja Inga
**************
Manam draugam nebija laika un viņš pateica mammai, lai viņa ieliek somā cukuru un kafiju, lai darbā varētu padzert kafiju, nākamajā dienā mēs ar draugu aizejam uz darbu un viņam somā stāv pudelē gatava kafija. :D
Iesūtīja Indriķis
**************
Savā laikā bija moderni strādāt un mācīties. Ir uzlikts modinātājs, un tu dodies uz darbu it kā no rīta un esi izbrīnīts, ka nekursē sabiedriskais transports, jo patiesībā ir vēls vakars, jo noguruma dēļ rīts ar vakaru sajaucies.
Iesūtīja Vilnis
**************
Sveiks, čaklais darba aģent!
Situācija gan ne iz darba dzīves, jo tulka darba jociņi ir pārāk specifiski.
Tad nu tā:
Nesen man plkst. 18.30 pārpildītā 3. maršruta autobusa trīs cilvēki atņēma maku. Kad ierados policija, man policists uzjautāja: "Kāpēc tad jūs viņus neaizturējāt?"
Iesūtīja Iveta
**************
Notiek vides kvalitātes audits uzņēmumā. Pie mums viesojas ārējie auditori un uzdod dažnedažādus jautājumus. Auditē daļas vadītāju par viņa kompetencē esošajiem jautājumiem. Es kā kvalitātes vadītājs mūsu uzņēmumā arī piedalos šajā auditā un uzmanīgi klausos un mēģinu kaut kā palīdzēt, ja nu cilvēks apjūk vai sāk runāt kaut ko par daudz. Nu tieši tā arī notiek, daļas vadītājs sāk bišķiņ aizrunāties, mēģinu parādīt, lai viņš beidz runāt, pieliekot pirkstu pie lūpām, lai pateiktu, ka nu pietiek runāt.. Bet ko domā, daļas vadītājs to saprot pilnīgi savādāk. Viņš no rīta bija aizmirsis ielikt zobu protēzes un tajā mirklī domā, ka es to viņam rādu. Tanī mirklī, skaļi atvainojas un veiksmīgi no kabatas izņem protēzes un klank, veiksmīgi tās ieliek. Lūk, tā.
Iesūtīja Inita
**************
Nu, lūk, nedaudz strādāju skolā un kā jau pašreiz aktuāli ugunsdrošība. Direktors grib paskatīties vai nav beidzies termiņš ugunsdzēšamajam aparātam, netīšām nospiedu slēdzi un direktoru ne pa jokam nopūtu ar putām. Kolēģi priecājās, ka man tas nav sanācis ar inspektoriem, bet gan tikai ar skolas direktoru.
Viss beidzās jauki, otrreiz gan negribētu nonākt šādā situācijā.
Iesūtīja Valija
**************
Sēžu kabinetā, pie durvīm klauvē. Domāju, kolēģi joko, saku: "Ej prom, te neviena nav." Paveru durvis, svešs cilvēks iet projām. Palika jancīgi, tas nebija čukča.
Iesūtīja Inga
**************
Viens mūsu pacients pirtī ļoti lēni ģērbjas un ir ļoti ziņkārīgs. Vienu reizi viņš tika ieslēgts uz pus dienu. Savas ziņkāres dēļ viņš puspliks, ar drēbēm padusē ielīda, kur nevajag un izdomāja tur, ka vajadzētu taču saģērbties. Pirtniece redz, ka neviena vairs nav, izmazgā un aizslēdz visu ciet. Jau vakarpusē sākās panika. Visi meklē klientu, bet viņa nekur nav. Zināma sakritība, ka vienai pirts darbiniecei bija kas aizmirsts pirtī un viņa tur atgriezās. Dzird skaņas - tā kā peles grabinās, tā kā kaut kas runā. Beidzot atrada grēkāzi. Viņš vēl turēja atstatus no sevis zeķi un funktierēja, kurā kājā vilkt. Nemaz nepamanījis, ka bijis ieslēgts.
Iesūtīja Gita
**************
Joku dienā atbrauc strādnieki uz slimnīcu jumtu likt! Man jau acis iemirdzējās...tomēr zēni.. un jauni, no citas pilsētas.. vajadzētu man savas kolēģes izjokot. Ideja piedzima pēkšņi.Es eju pa koridoru - satieku Annu. Jautāju: svaigu gaļu dabūji? Anna neizpratnē un steigā pajautā: kur tirgo? Es steidzos tālāk un atbildu - pagalmā! Tad satieku Elzu. Svaigu gaļu vajag? Protams! kur ir, kas tirgo?... es saku - pagalmā! Un joņoju tālāk. Satieku Anitu un atkal jautāju: vai gaļa svaiga interesē! Protams! Skrien uz pagalmu Anita vel noprasa, vai daudz ir? Es saku - visiem pietiks! Pēdējo satieku veco grāmatvedi un tai arī jautāju: vai pie svaigās gaļas tikusi? Viņa pat tā lietišķi visu pārprasa: pa cik tirgo? Es saku - nezinu, bet drošības pēc jāpaņem maciņš un maisiņš, un jāskrien steidzīgi pēc preces. Bet ne cik tālu es neesmu aizgājusi, ka satieku grāmatvedi, kas jau dodas atpakaļ. Es jau sāku slēpties, lai valdītu smieklus, bet viņa saka: neko es tur neredzēju. nekādu gaļu netirgo! Es saku: nevar būt, tik daudz bija, laikam meičas ātri izķērušas. Skatos, grāmatvede nedaudz sadusmojās, kāpēc es viņai pirmajai nesot pateikusi!!!! Lai kliedētu dusmas, es grāmatvedei jautāju: vai tad celtnieki jau ir prom aizbraukuši no pagalma? Viņa atbild - tie gan vēl esot! Bet es saku: nu ko Tu dusmojies, vai tad senos laikos svešiniekus tā nesauca? Skat! Re kur svaiga gaļa!!!!!!!!!
Iesūtīja Vija
**************
Strādāju starptautiskā firmā, tāpēc pie mums bieži brauc vadība no ārzemēm. Parasti līdz mūsu ofisam viņus nogādāja direktors, bet vienu reizi viņš palūdza to izdarīt man. No rīta pirms darba vajadzēja aizbraukt uz viesnīcu un savākt finanšu direktoru, kurš atkal bija atbraucis darba darīšanās. Atbildīgajā rītā, es pieceļos - un kā katru rītu savā ierastajā laikā dodos uz darbu. Ierodos ofisā, bet visi uz mani kaut kā dīvaini skatās... Es vēl nesaprotu kas ir noticis, smaidu un saku labrīt - visi kā mēmi, es prasu kas jums ir? Kaut kas noticis? Tad man pienāk klāt draudzene un prasa, kur ir Pauls Pitchards? ....pī.... man iestājās šoks!
No kabineta iznāca direktors...un es aiz bailēm ieslēdzos tualetē un no kauna, ka esmu aizmirsusi tik svarīgu lietu sēdēju tur ilgi un raudāju. Tagad jau nāk smiekli, un tas ir viens no firmas smieklīgākajiem stāstiņiem, bet toreiz nezināju kur likties, nezināju kā atvainoties un kā attaisnoties. Beigās jau viss bija labi - svarīgais priekšnieks bija paņēmis taksi un atbraucis uz ofisu pats un nemaz nedusmojās, uztvēra to kā joku. Tas man patīk ārzemniekos - visu uztver ar smaidu!
Bet labākais ir tas, ka man priekšnieks pēc tam vēl vairākas reizes ir lūdzis viņam aizbraukt pakaļ uz viesnīcu - tajās reizēs gan neaizmirsu :D
Iesūtīja Kristilla
**************
1. aprīlis Joku Diena! ;)
( ...iz Ontūna Mazpusāna© arChīva )
* * *
Pirmais aprīlis - ar jokiem:
Baltām mugurām, kā spokiem,
Nosmērētiem degungaliem,
Caurām biksēm, joku paliem.
Falšiem darba pienākumiem,
Priekšniecības izsaukumiem,
E-pastiem un failu blāķiem,
Vientiešiem ar plikiem āķiem.
Mucās krautiem apelsīniem,
Limonādes vietā vīniem,
Noskrūvētiem dušas krāniem,
Ūdenspistolēm pie sāniem.
Diegu galiem visās malās,
Falšām švammes pelēm alās,
Zirnekļiem no plastikāta,
Slotām, kuras krīt no kāta.
Pulksteņiem bez rādītājiem,
Projektiem bez virzītājiem,
Flomīšiem, kas negrib rakstīt,
Kolēģiem, kas lūko bakstīt.
Telefoniem, kam nav zvana,
Gāzes plītiņām bez tvana,
Neesošiem pasta saiņiem,
Falšiem Ziedoņiem un Raiņiem.
Gludekļiem kas neizslēgti,
Krogiem, veikaliem kas slēgti,
Viltus trauksmēm pažarniekiem,
Sīkiem kreņķīšiem un priekiem...
...
Tad, kad Joku Diena cauri,
Daži dusmās kasīs pauri,
Citi jautrosies un smaidīs ~
Lieldienas un Jāņus gaidīs!
* * *
Iesūtīja Profils
**************
Tas gan nav no darba dzīves...Man tiešām iznāca joks pagājušā gada aprīlī. Mans brālis piezvana un saka, ka viņam braucot no Rīgas pietrūcis mašīnai degviela. Es gan nodomāju, ka parasti viņam tā negadās.:))))) Prasu, "kur tu esi"? Viņš man saka, "tepat ,netālu no Limbažiem", viņš jautā, "vai man mašīnā ir kanniņa?" saku, ka jā, brālis lūdz, lai es aizbraucu uz uzpildes staciju un aizvedu degvielu, tā arī darīju, kad piebraucu, tad sapratu, ka esmu izjokota...īstenībā jauki, pasmējāmies no sirds...:))))
Iesūtīja Ilva
**************
Mums darbā atveda jaunu kopētāju - īsti vēl nebiju iemācījusies apieties, tādēļ, kad vienā vakarā man iesprūda papīrs kopētājā, īsti nesapratu, kurš vāks tad nu man jāver vaļā un pasaucu kolēģi - bijām vairs divas vien palikušas ofisā.
Tad nu Viņa tāpat kā es atvēra visus vākus pēc kārtas un finālā saka vilkt laukā vienu rullīti, kur, pēc viņas domām, bija iesprūdis mans nelaimīgais papīrs. Bet, protams, tas bija kārtridžs - jauns, svaigs un tikko jauni uzpildīts. Finālā šis viss pasākums mums beidzās ar divu stundu pulvera tīrīšanu no grīdas un meistara saukšanu nākamajā dienā :)
Iesūtīja Ieva
**************
Slimnīcā, kādam pacientam jānodod krēpas uz citoloģisko laboratoriju izmeklēšanai.
Māsiņa iedod tumšu stikla trauku un pasaka, ka tur ir jāiespļauj krēpas. Slimnieks ir krievs un īsti labi nesapratis. Pēc kāda laika māsiņa iet pakaļ traukam ar analīzēm. Ietin to un aizsūta un laboratoriju. Daktere skatās un saka: Es neesmu eksperts, bet man liekas, ka tas ir sūds!!
Iesūtīja Indra
**************
Pašlaik strādāju apavu veikalā Roots Company, un katru dienu tiek piedzīvots kāds smieklīgs atgadījums. Piemēram, kad pircējs nāk ar kurpi un lūdzoši prasa, vai var uzmērīt otru. Vai, piemēram, brīdī, kad piekārtoju ekspozīciju, nāk un prasa, vai var mērīt zālē izliktos apavus. Bieži gribas atbildēt, ka nevar, un pavērot reakciju. Vēl neesmu kam tādam saņēmies.
Iesūtīja Arvis
**************
Kad mans dēls bija apmēram 1,5 gadu vecs, tad viņš kādu laiku padzīvoja pie vecvecākiem laukos. Vectēvam bija protēzes, kuras mans dēls bija pamanījis, ka tas kādreiz arī izņem ārā no mutes.
Kā jau laukos pieņemts, pirms ziemassvētkiem kauj cūku un vāra auksto gaļu. Protams, kaulus no galvas izmet sētmalē kaimiņu suņiem.
Tā nu sanāca, ka dēls to žokli atrada, atnesa mājās un gribēja to iebāzt savam vectēvam mutē, jo ,loģiski, viņš saprata, ka vectēvs ir pazaudējis zobus, bet mums bija baigie smiekli.
Iesūtīja Anta
**************
Savā darbā rakstu drošības datu lapas ķīmiskajām vielām un kādā no pirmajām lapām pie pirmās palīdzības norijot, ierakstīju tekstu: Skalot muti ar 2-4 tasēm ūdens vai piena. Neko nedot mutē, ja cietušais ir bezsamaņā (te vajadzēja rakstīt - neko nedot dzert, ja..) Drošības nodaļas vadītājs to izlasījis parādīja man un sāka smieties:))))
Iesūtīja Anda
**************
Parastā darba diena, ne ar ko neatšķiras, es ieeju pie priekšnieka uzprasīt kādu jautājumu un ieraugu puķes uz galda, pasmejoties uzprasīju, kas tad tās par puķītēm, vai ir kādi svētki utt. priekšnieks tik pasmaidīja, es iegāju savā kabinetā, pēc minūtēm 20 savajadzējās kalendārā apskatīties, saskaitīt dienas, un ieraugu, ka tajā dienā ir manam priekšniekam vārda diena :) nu i dabūju skriet pakaļ puķēm, un ar stulbu atvainošanas tekstu apsveikt priekšnieku :) gadās arī tā !
Iesūtīja Taņa
**************
Ar kolēģi aizbraucām uz RIMI iepirkt kaut ko ēdamu. Es tā par ēdamo sadomājusies, staigāju gar plauktiem acis nepacēlusi, blakusesošos nemaz nepamanu. Paņemu kāroto pārtiku, meklēju savu kolēģi vairāk pēc apģērba nekā pēc izskata. Skatos, ir, brūna ādas jaciņa, tātad īstais, nesos ar saiņiem, lai atbrīvotos un meklētu pārējo. Ielieku grozā un dzirdu klusu "oooooo", es vēl neko, tā paskatos ,vēlreiz paskatos......upsss, jaciņas jau līdzīgas, bet cilvēki pilnīgi atšķirīgi:)))
Sanāca anekdote iz dzīves:) Pastāstīt, protams, ir ne tā, kā to reāli piedzīvot. :))
Iesūtīja Iveta
**************
Nosūtu Jums smieklīgu gadījumu par bijušo kolēģi Mareku.
Lieta tāda, ka dienas vidū Mareks nolēma, ka vajadzētu aiziet līdz mašīnai. Pēc apmēram 30 minūšu ilgas nesekmīgas atslēgu meklēšanas viņš nolēma, ka jāaiziet līdz mašīnai, varbūt tās palikušas tajā. Bet kad atgriezās viņš bija pārbijies, jo nebija arī mašīnas. Bet es atcerējos, ka viņš bija stāstījis, ka iepriekšējā vakarā esot "ņēmis uz krūti" un tamdēļ tajā rītā uz darbu ieradies ar autobusu. Un tā es viņam arī pajautāju "Ar ko tu šorīt atbrauci uz darbu?" ;) Atlikusī dienas daļa arī pagāja vienos smieklos par pazudušo autiņu, kurš patiesībā atradās pagalmā pie Mareka mājas.
Iesūtīja Mārtiņš
**************
Jocīgs gadījums nesen notika Peru nelielā ciematā Parakas. Man ievajadzējās nopirkt telekarti lai piezvanītu uz Latviju. Vietējā veikala diemžēl neviens angliski nerunāja. Pēc diezgan garas vardu pārmaiņas angļu un spāņu valodā, sarunā iesaistījās viens no rindā stāvētajiem, kurs bija pēc nacionalitātes serbs, bet visu mūžu nodzīvojis Peru un runāja spāniski. Tad, kad es beidzot laimīgi vajadzīgo telekarti biju nopircis, pie izejas no veikala viņš mani panāca un pajautāja vai es mākot krieviski. Pēc manas apstiprinošās atbildes viņš vērsās pie manis ar visdīvaināko jautājumu, ko savā dzīvē esmu dzirdējis: "Mīļais cilvēk, vai Tu nevarētu palamāties ar mani krieviski?" Kad man pārgāja apjukums par šādu jautājumu, mēs sajūsmā minūtes 5 lamājamies krieviski no visas sirds.
Iesūtīja Raja
**************
Es strādāju par operatoru uzziņu dienestā(8008040), un bija reiz smieklīgs gadījums, kurš nobloķēja manu darbu uz pāris minūtēm.....zvana klients vēlas, lai ierīko tam internetu...standarta saruna un standarta jautājumi par ierīkošanas grūtībām adreses piekļūšanā - "Varbūt ir kāds durvju kods mājā vai arī kāds nikns suns", uz ko klients atbild nē .....tikai sieva :):):):)smējāmies kopā
Iesūtīja Viktors
**************
Februārs, auksts - 24 grādi, darba diena. Veikalā pārdevējas pārsalušas, jo durvis ir automātiskās un kases atrodas pie durvīm, tātad deguni sarkani, pašas sarāvušās un varbūt pat nedaudz īgnas. Taču, lai pašām būtu siltāk, atsakās vilkt kaut ko siltāku zem darba formas ( izskats ir galvenais, neies jau paunāties). Veikala vadītāja ( es) ir ne pa jokam uztraukusies, jo viena pārdevēja jau slimo, un te jau veidojas nākošie potenciālie slimotāji. Viņa neiztur un skaļi paziņo tirdzniecības zālē: Lūdzu, nestaigājiet plikas, uzvelciet kaut vai tās pašas vestes". Protams, to dzirdēja arī pircēji. Sasmējāmies kārtīgi un vēlāk vēl atgādināja klusu , nestaigājiet plikas. :)))
Iesūtīja Aija
**************
Iz nesenas pagātnes.
Izjokoju četrus savus draugus. Katrs speciālists savā sfērā. Viens tirgoja logus, otrs gāzbetonu, trešais dārza mēbeles.
Sadabūju Ojāra Vācieša muzeja telefona numuru un aizsūtīju visiem draugiem SMS ar tekstu:
Pirmajam: Pazvani Ojāram, viņš būvē privātmāju, vajagot logus ... tel. ...
Otram: Te vienam vajag blokus mājai. Pazvani Ojāram, tel. ......
Trešajam: Vienam ir intereses par dārza mēbelēm. Ojārs ... tel. ...
Sazvanīja visi Ojāra muzeju.
Tajā galā par joku nekā nezināja. Izgāja jautri.
Kad pēdējais zvanīja, otrajā galā uzreiz vērsās ar jautājumu "Vai jums arī Ojāru?". Protams, trešais draugs bija pārsteigts.
Kopumā visiem bija jautri. Un kā teica muzeja pārstāve pa telefonu trešajam draugam, tik bieži vienas dienas laikā reti kad zvana :)
Jocīgu Jums arī joka dienu :)
Iesūtīja Gints
**************
Kāda kundze man jautāja, kur var atrast Extazy (narkotiskās tabletes pēc būtības). Es norādīju virzienu, kur tirdzniecības zālē var atrast enerģijas dzērienu, kuru pareizi izrunā Ex Ti Sy :) Smieklus paturēju pie sevis, jo varēju jau pateikt, ka Extazy viņa varētu meklēt pie īstiem narkodīleriem, bet pie mums pārdodas vnk enerģijas dzērieni :))
P.S. varētu man piesieties par to, ka es savukārt piesienos pie pareizrunas, bet patiesībā tas ir ļoti svarīgi kā mēs izrunājam svešvārdus vai preces, kas nenāk no mūsu valsts!
Iesūtīja Inese
**************
Vēlos tev izstāstīt kādu joku...!
To joku es izstrādāju ar paziņjām... nopirku jaunu telefona nr...un sūtīju SMS it kā no kādas firmas, ka ir liels naudas parāds un viņi izmisumā nezinot kā to pateikt saviem ģimenes locekļiem... pēc tam pazvanīju un pateicu, ka tas ir mans jaunais nr...! Bet tā pamatīgi nobijās...:)))
Iesūtīja Elīna
**************
MK noteikumi paredz darba devējam apmaksāt obligātās redzes pārbaudes tiem darbiniekiem, kuri vairāk nekā 4 stundas dienā strādā ar displeju, kā arī briļļu lēcu apmaksu. Tad nu mēs ar kolēģi sagatavojām "briesmīgu" briļļu rāmi, apbruņojušās ar sarakstu devāmies pie darbiniekiem veikt aptauju - kuri būs ar mieru pasūtīt sekojoša izskata brilles, kuras apmaksās darba vieta. Jocīgi = bet daudzi parakstījās....
Iesūtīja Linda
**************
Gidi parasti ir diezgan rūdīti uz stulbiem jautājumiem, bet gadās arī tādi teksti, kas liek vien bolīt acis... šeit nobāl par tūriste, kas reiz sūdzējās, ka restorānā vistas gabali esot pārāk lieli...
Vasarā braukāju ar importa tūristiem pa Baltiju, tūri parasti sākam Viļņā un beidzam Tallinā. Laimīgā kārtā šī saruna sanāca pašā pirmajā dienā, kad kāds no tūristiem vēl gribēja precizēt sīkumus. Pēkšņi, teikuma vidū, viņš apklusa un aizdomājās:
- kā tā, visi lido no Tallinas uz mājām? Man ir biļete no Viļņas uz Minheni.
Paskaidroju, ka tā nu nevarēs būt, jo mēs beidzam tūri Tallinā.
Viņš apdomājas vēlreiz un saka:
- nu tas nekas, man ir pasūtīts transfērs no viesnīcas uz lidostu.
Ui, ilgi gāja, kamēr ieskaidroju, ka neviens ar taksi viņu 600 kilometrus nevedīs...
Tā pati tūre, citi tūristi. mans pienākums ir pārbaudīt, vai transfēri uz lidostu ir norezervēti pareizi un salīdzināt izlidošanas laikus:
- jūsu lidmašīna ir 17:45, vai taisnība?
- jā, bet vai mēs nevarētu lidot agrāk?
Lieki teikt, ka ar nepacietību gaidu nākamo sezonu :)
Iesūtīja Zane
**************
Kādu rītu mūsu darba sētu taranēja automašīna. Tika izsaukta policija, sastādīti vajadzīgie akti un nu zvanu apdrošināšanas firmai, lai speciālists novērtētu radušos skādi. Darbiniece noklausījusies manu sakāmo jautā - KAS VAINĪGS? Mazliet samulsu, nezinot ko teikt. Vai sēta šajā situācijā varētu būt pie vainas? Es noklusēju.
Iesūtīja Inta
**************
| |
|
|
|
|
|
|
|
Lasītāju komentāri [18]
Iesaki šo draugam
|
|
|
| |
