Workingday.lv Latviski Workingday.lv English
PERSONĀLA ATLASE UN VADīTĀJU ATLASE
 
 
 
Karjerai
Biznesam
Karjeras Horoskopi
Joki
Aptaujas
 
 

Latviešu slenga vārdnīca [37]


A
abloms – n. 1. neizdevusies lieta, pasākums, joks utt.; 2. pārdzeršanās;
aļļo garaž - id. izteiciens uzmanības pievēršanai;
aizpirst kaut kur - id. doties kaut kur;
alkanauts - n.
alķīts - n. degvīns;
apciemot rūķīšus – id. doties uz labierīcībām;
apgreidot - v. uzlabot (jebkādā nozīmē);
atdot galus - id. nomirt, iet bojā;
atdot ķelli - id. iet bojā, mirt;
atmest pedāļus – id. mirt, iet bojā;
atmest pedelko - id.
atmest slidas - id. iet bojā, nomirt;
atstiept kātus - id. mirt, nomirt;

Ā
ādas vingrotājs – n. vīrieša dzimumorgāni;
āsītis – n. cilvēks, kas daudz laiž ‘gāzītes’;

B
bačorka -n. baterija;
baigais – adj. 1. izteikts 2. negatīvā nozīmē svarīgais;
baigi cērtas acīs - id. situācija, kad ļoti vajag uz tualeti;
baigie piena veikaliņi - id. izteiktas sievietes krūtis;
bambino – n. draugs, paziņa;
beibe - n. simpātiska meitene (izc. no Angļu val.);
betmens – n. ‘džeks’ solīdā, garā, melnā mētelī;
bezfilma - n. atmiņas zudums;
bļāviens - n. johaidī, velns un elle, apzīmē sašutuma pilnu situāciju;
bļedskij glaz - id. apzīmē situāciju, kad briest lielas nepatikšanas;
(izc.
no Krievu val.);
bļoda! - n. int. labi nav !;
bomzis – n. bezpajumtes persona; klaidonis;
būda - n. persona ar labu miesas uzbūvi;
buķiks - n. sviestmaize (pēc analoģijas ar vācu val. vārdu 'butterbrot');
būris - n. kiosks;
burkānu vālītes - id. resnas kājas;
būt floksī (ķirsī) - id. atrasties apreibinājuma stāvoklī;
būt ķēmā – id. būt apreibinātā stāvoklī;
būt sūdos līdz ausīm - id. būt lielās nepatikšanās;

C
cālis – n. meitene;
cāļa deva - id. niecīga maltīte;
cīga - n. cigarete;

Č
čaikovskis - n. tēja (izc. no Krievu val.);
čatot – v. sarunāties ar datora, mobīlā telefona un citu tehn. iekārtu
palīdzību.
čēks – n. nāve;
čikāties - v. nodarboties ar seksu;
čiksa – n. meitene; izc. Angļu val. vārda a chick;
čipsoties – v. mīlināties;
čoinīgs - adj. jauks, burvīgs;
čotka - adv. trāpīgi, precīzi, tieši vietā;
činīt - v. taisīt kaut ko, labot (izc. no Krievu val.);
čubriks - n. amizanta persona (attiecas vairāk uz stiprā dzimuma
pārstāvjiem);
čumāks – n. negat. nozīmē jocīgs cilvēks;

D
darīt kaut ko uz buj -duj - id. rīkoties neapdomīgi, nepārdomājot;
derētu kāds piražoks - id. derētu kaut ko ieēst;
desot - v. ātri iet;
dilda – n. nesaprātīgs cilvēks;
dirsā darbi un materiāli - id. neveiksme; neizdevies pasākums;
dirst - v. 1. nokārtoties pa lielam; 2. runāt muļķības; 3. melot;
dirst bumbiņas - id. runāt nepatiesību;
drugāns - n. draugs;
družka - n. draudzene;
dubars - n. aukstums; aukstuma sajūta; (izpl. Kurzemē);
dzīvs kā gurķis - id. ļoti dzīvīgs, vesels;
džeks – n. stilīgs puisis;
džoriks - n. puisis;
džingā - bringā - id. viss ir kārtībā!
džuse - n. meitene;

E
ekstāzists - n. baudu mīlošs cilvēks;
ērgļa acs -id. vērīgs cilvēks;

F
fanki šit - id. velns lai parauj; (izc. no Angļu val.)
feini - adv. jauki, brīnišķīgi, forši;
ferdelis – n. zirgs;
festiņš - n. jautrs pasākums;
festot - v. uzdzīvot;
filtrēt - v. saprast, apjēgt;
fišers - n. makšķernieks (izc. no Angļu val.);
flegma - n. 1. vienaldzība; 2. vienaldzīga persona;
friši - adv. ļoti labi, jauki, brīnišķigi (izc. no Vācu val.);

G
gludekļi - dzsk. n. apavi ar biezu zoli;
gofrētais - n. čipši (it sevišķi 'Estrellas' čipši);
grubo govarja - id. īsi izsakoties, vārdu sakot (izc. no Krievu val.);
grūstīties - v. nodarboties ar seksu;
gumija -n. prezervatīvs;
gumijnieks – n. prezervatīvs;

H
hakers –brakers - atskaņu slengs ‘breika’ deju stila dejotājs;
huseins – n. persona ar sliktu reputāciju;

I
iebraukt - v. saprast, aptvert;
iemērkt - v. apmierināt sievieti. (dzimumakts)
iedot tablo - id. iekaustīt kādu;
iet kalbasitsa - id. iet padejot;
iet parunāties ar gudru cilvēku - id. doties uz labierīcībām;

izostīt gaisu - id. izkontrolēt situāciju;
izrīt - v. apēst kaut ko ātrā tempā;
izskatīties pēc pilna - id. stulbi uzvesties;

Ī
īmeilot – v. dat. sūtīt ‘E –mail’; izc. no Angļu val. pēc transkripcijas
metodes;

J
jāiet zagars ķert - id. doties uz pludmali sauļoties;
jājamzirdziņš - n. biežs seksa objekts;
just ar muguras smadzenēm - id.
just karakunģi - id. gribēties ēst;

K
kažokvarde – n. kaķis;
kā man neiet - id. apzīmē situāciju, kad ne pārāk veicas;
kājas kā bluķi - id. korpulentas kājas;
kārt špagetti - id. intensīvi melot;
kekss – n. stilīgs tips;
klēgainis – n. vista, gailis;
klinklāviņš – n. nesaprātīgs cilvēks;
klope -n. kaušanās, kautiņš;
klucis starp acīm - n. stuācija, kad ļoti sāp galva;
kļuška - n. meitene;
knoķis – n. dzērums;
kode - n. cilvēks. kas lieto daudz alkahola;
kops - n. policists (izc. no Angļu val.);
kost - v. mīlēt daudz iedzert;
koksu, koksu ! - int. uzmundrināt, paātrināt kustību;
koļīt - v. 1. runāt muļķības; 2. braukt kādam augumā;
kolotuns - n. aukstums;
konkrētais feiss - id. nopietna vai jocīga sejas izteiksme;
kranti! - n. beigas, gals klāt;
kruta - adv. baigi forši, super, vienreizēji;
kurbulēt - v. apmierināt sievieti. (dzimumakts);
kūlā čiksa – id. forša meitene; izc. no Angļu val. (a cool chick)

Ķ
ķirsis – n. dzērums;

L
ledenieks – n. ledusskapis;
lielais čokurs - id. pasaules gals;
liet čugunu - id. melot;
līferēties - v.
likvids - n. 1. šķidrums; 2. urīns;
lohs - n. stulbs cilvēks;
losis – n. nesaprātīgs cilvēks
lutausis - n. neveikls cilvēks;

Ļ
ļāļa - n. meitene;
ļeļka - n. meitene;

M
mahačs - n. masveida kautiņš;
markva - n. burkāns(i); (izc. Krievu val.);
mazais hakers – n. nelietis, kretīns ( izc. no Agļu val. teiciena mother
fucker);
ments - n. policists;
mikimausis – n. pele; (izc. no angļu val. mickymouse);
mopši - dzsk. n. sievietes krūtis (izc. no Vācu val.);
musars - n. policists;

N
nikna priča - id. interesanta un savdabīga frizūra;
niknais - n. drosmīga, iespaidīga, uzņēmīga persona;
nikns - adj. kaut kas iespaidīgs;
nokačāt - v. iegūt naudu (bieži nelegālā veidā);
nolaist tvaiku - id. 1. izlādēties; 2. apmierināt savas seksuālās
vajadzības;
nolikt kluci - id. nokārtoties pa lielam ;
noraut zobu - id. nolaist 'gāzītes';
notirināt kājas - id. nomirt;

O
oki doki – id. viss kārtībā;

oldskūl – adj. vecā tipa, vecmodīgs, tas, kas vairs nav modē; Piem:
Oldskūl
krosenes; izc. no Angļu valodas old school;
olu mērce – id. sakultu olu omlete;
ostīties - v. saieties ar kādu; (parasti attiecina uz kādu pārīti); ,Piem:
redz, kā tie ostās;

P
pavēlēt ilgi – id. izceltie, būt aktīvam, niev. lekties;
pālis - n.
pakaļa kā pirtiņas durtiņas - id.
peldrinķis - n. korpulenta persona;
petuhs - n. sex, sievietes dzimumorgāni;
peso - n. nauda;
piķis - n. nauda;
pist miglu - id. likt mierā;
peidžerēt - v. virzīties, kustēties;
piefilmēt - v. saprast, apjēgt;
pielikt kunģi - id. labi paēst, uzņemt barību;
piestumt (pieštopēt) māgu - id. labi paēst;
pievilkt pakaļu - id. panākt šurp;
pizģets – n. 1. nāve, beigas, gals 2. neveiksme, nelāga situācija;
persiks - n. sex sievietes dzimumorgāni; izc. pēc analoģijas;
piezvanīt šefam - id. doties uz labierīcībām;
pliks kā petuhs - id. 1. nabadzīgs, noplucis; 2. kails;
plosts – n. izteikta alkaholisko dzērienu lietošana;
pļekstēt - v. gari runāt;
pogainais - n. policists;
požizņi - id. apzīmē situāciju, kas bieži atkārtojas (izc. no Krievu
val.);
prezis - n. prezervatīvs;
pribors – n. vīrieša dzimumorgāni;
pierubīt - v. saprast, apjēgt;
pūkainās pelītes – id. persiki;

R
raiferis – n. rāvējslēdzējs;
raut kudžā - id. masturbēt;
reno - n. sex sievietes dzimumorgāni (pēc analoģijas ar Franču automašīnas
Renault zīmi);
režģis - n. cietums;
rīvēties - v. mīlināties (divu cilvēku attiecības);
rullēties - v. nodarboties ar seksu;

S
sacelties spiedienam – id. ļoti vajadzēties uz tualeti;
sajust sūdus pa gabalu - id. apzināties nepatikšanu tuvošanos;
sākt sist pa smadzenēm - id. savajadzēties uz tualeti;
saliet biezā slānī - id. ieliet pamatīgu daudzumu alkahola;
saliet pa stakaniem - id. saliet glāzēs;
saņuhāties momentu - id. ostīt līmi;
saška pie trubas - id. izteiciens uzmanības pievēršanai;
seksists – n. 1. suns; 2. tāda persona, kas izteikti domā un arī
nodarbojas
ar seksu;
sēne – n. 1. tuvs, uzticams draugs; 2. garlaicīgs, neaktīvs cilvēks;
sifoni – n. pl. sievietes krūtis;
sist gurķi - id. neko nedarīt, atrasties bezdarbībā;
slāj kā tanks - id. iet ātri;
smoļnijs klausās -id. izteiciens uzmanības pievēršanai;
speķa gabals - id. korpulenta persona;
spolēt – v. braukt ar mašīnu, izslīdinot riepas attiecībā pret segumu;
spraust batonus (ausīs) - id. melot ;
stāvēt kā vējrādītājam - id. atrasties nevietā;
stienis – n. neveikla situācija;
stirna – n. flegmātisks cilvēks;
sūdirallā - int.
sūkāt ledu – id. nesteigties; vilcināties; tūļāties;
sviests -n. tas, kas ir galīgi neizdevies; kaut kas galīgi garām;

Š
šmiga – n. dzērums;
šmotkas - daudzsk. n. drēbes;
šovists – n. sevis izrādoša persona;

T
teļa pakaļa - n. idiots;
tipa... - saistvārds 1. tāda veida 2. bieži beznozīmes palīgvārds (izc. no
Krievu val.)
tīt makšķeri – id. doties prom, pazust;
tīt sieru - id. doties kaut kur;
trūkt filmai – id. zaudēt skaidro prātu;
tusnis - n. apaļīgs cilvēks;
tusiņš – n. skat. tusons
tusons - n. jautrs izklaides pasākums;

U
uzpeidžerēt - v. piezvanīt;
uzpisējs – n. noteikts kandidāts kādai sievietei tuvām attiecībām;

V
važnā desa - id. svarīga persona;
vipendrons – n. svarīga persona
vlazduška - n. utis;
vecā miesa - id. it sevišķi uzrunā, tuvs draugs vai paziņa
vecais (vecā) - n. it sevišķi uzrunā, tuvs draugs vai paziņa;
viens stapars derēja - id. derētu iedzert vienu glāzīti;
vobšem - vārdu sakot; (izc. no Krievu val.);
vīruss - n. atbaidošs tips;
viss ir štokos - id. viss ir kārtībā;

Z
zaļais vingrotājs - id. spļāviens;
zģets – n. izc no krievu val. skat. pizģets;
ziemeļbriedis - n. nedaudz iedzēris cilvēks;
zinģi – n. nepopulāras dziesmas;
zirga deķis – n. nedaudz stulba persona;
zobubakstāmais – n. nesaprātīgs cilvēks;
zubrīt – v. mācīties visu no galvas bez izpratnes;


Ž živene - n. košļājamā gumija;

X
x-faili - id. 1. n. mistērija, noslēpums; 2. adj. kaut kas mistisks,
neaptverams, nesaprotams;

      draugiem.lv      


Lasītāju komentāri [37]

Iesaki šo draugam

Pievienot komentāru:

Vārds:

Lūdzu ievadi šo kodu:


 
 



Darba Aģents Tev
vakances sūtīs,
zvaigznēs zīlēs
un jokus plēsīs!

WorkingDay Vakances
ir palīdzējušas atrast savu labāko darbavietu jau simtiem labāko speciālistu.

Kā uzvarēt darba intervijā? Skati šo!

Vajag labus darbiniekus? Lieliski! Šī ir īstā vieta!

 
 
Iesakām
 
  Izsaki savu viedokli par WorkingDay pakalpojumiem!  
 
© WorkingDay 2004-2014
Par mums | Kontakti | FAQ