| |
|
|
12,5 atklājumi kopdzīvē ar vīrieti [44]
No rīta, apmeklējot tualeti, es pamanīju, ka tualetes poda vāks ir
pacelts. Tā sākās jauna ēra manā dzīvē. Mājās apmeties vīrietis.
Kaut
arī sākumā es domāju, ka viņš neiedzīvosies: viņi taču ir kaprīzi
Pirmkārt, viņš paziņoja: ja jau mēs esam nolēmuši dzīvot kopā, tad
lietot prezervatīvu ir vienkārši nehumāni. Tiesa, neprecizējot
attiecībā pret ko. Iezīmējās varianti. Mīļoto, liekas, interesēja tikai
viņš pats. Mani tas neapmierināja. Es apvainoju viņu egoismā un
bezrūpībā. Viņš man ieteica iegādāties vibratoru. Es viņam atgādināju,
ka dzīvojam AIDS laikmetā. Viņš teica, ka neesot Tāds. Es pagrozīju
pirkstu pie deniņiem. Viņš sabāza koferī savas kaklsaites. Es šķībi
pasmaidīju. Viņš aizcirta durvis. Es pārkrāsoju matus. Viņš atslēdza ar
savu atslēgu.
- Knapi paspēju līdz aptiekas slēgšanai. Lūk, - viņš sniedza man mazu
paciņu.
- Vai tad tu biji ruda?
Un tā: mēs sākām dzīvot kopā. Vakarā atgriežoties mājās, es jau vairs
nesabijos no tā, ka logos deg gaisma. Un neteicu telefona klausulē: Jūs
ne turp piezvanījāt, ja kāds izrunāja viņa vārdu. Papildus visam
pārējam mans spilvens smaržoja pēc viņa odekolona. Mīļotais naktīs
krāca, vilka segu uz savu pusi un sega krita uz grīdas. Ne sev, ne
citiem.
Viņš tualetē lasīja Mariņinu un sauca pa spraugu: Papīru!
- Izplēs pirmo lapaspusi. Un lai es to draņķi mājās neredzētu!
Viesos viņš citēja Kantu. Katru dienu kāpa manam mincim uz astes,
taisnojoties, ka netīšām. Mācīja mani orientēties pēc zvaigznēm. Un nez
kāpēc uzdāvināja man piepūšamo gumijas laivu.
Viņš modināja mani naktīs ar skūpstiem, nošķaidīja vannas istabā spoguli
ar zobupastu un ziemā dāvināja zemenes.
Īsāk sakot, bija neatvairāms.
Manā mājā parādījās mūzikas centrs un hanteles. Mūzika skanēja no rīta
līdz vakaram. Hanteles gulēja zem gultas bezdarbībā. Sūcot paklāju, man
katru reizi tās nācās pārstumdīt no viena kakta uz citu. Viesi vienmēr
aiz tām klupa un krita. Kaimiņiene teica, ka tie dzelži maitā
viesistabas estētisko izskatu. Neizturējusi es piedāvāju tās aizvākt uz
pieliekamo. Mīļotais iedegās niknumā un atgādināja, ka vesels gars mājo
tikai veselā miesā. Un izrādījās, ka viņš jau ir noskatījis svaru stieni
sporta preču veikalā. Muskuļi ir jātrenē, viņš teica. Toties man tagad
vienmēr pa ķērienam bija skūšanās putas.
Un galvenais, es pilntiesīgi
varēju piedalīties draudzeņu sarunā Bet manējais vakar:
a) līdz rītam spēlēja kompjūterspēles,
b) visu dienu nogulēja zem mašīnas,
c) apēda nedēļas kotlešu krājumus,
d) sasita tasīti un apmainīja izdegušu lampiņu,
e) atkal smēķēja tualetē,
f) teica, ka seriāli notrulina,
g) visu vakaru skatījās boksu,
h) noslēpa manu telefonu grāmatiņu,
i) ir draņķis un asinssūcējs.
Īsāk sakot, kopdzīve ar vīrieti atnesa man kaudzi atklājumu. Patīkamus
un ne pārāk.
* Pirmais atklājums: viņš ir.
* Otrais atklājums: viņš vienmēr grib ēst!
Kafija un mandarīns brokastīs viņu neapmierināja. Mājās parādījās manis
neieredzēti produkti: sviests, speķis, cukurs, šņabis, makaroni.
Majonēzes reitings uzlēca līdz debesīm. Sieviešu žurnālos es sāku
pievērst uzmanību kulinārijas receptēm. Bet mūžīgais jautājams Ko
pagatavot vakariņās? mani satrieca vairāk par būt vai nebūt. Es no
niknuma kvēloju. Es bez pārtraukuma kaut ko cepu, vārīju, rīvēju un
garšoju. Es pieņēmos svarā par trīs kilogramiem. Mīļotais vienmēr bija
gatavs kaut ko apēst. Kad viņš ar frāzi: "Vai mums ir kas garšīgs?"
skatījās ledusskapī 10 minūtes pēc pusdienām, man viņam gribējās
iespert. Un aizcirst durvis. Es sapņoju, lai veikalu plauktos parādītos
produkti ar uzrakstu: "Vīriešu ēdiens. 10 kg." Nopirki, un diena brīva.
* Trešais atklājums: viņš slēpa zeķes.
Ceru, ka ne no manis. Nē, nu tas, ka viņš tās valkāja, protams, man
nebija noslēpums. Manu acu priekšā viņš nelietoja autus un nestaigāja
basām kājām. Viņš izmantoja pēdējos civilizācijas sasniegumus
tekstilrūpniecībā, bet
atnācis no darba, viņš pirmām kārtām atrada
klusāku vietiņu un tur, kā tāds kāmītis, pirms tam satinis mazā
kamolītī, paslēpa zeķes. Un nekāda iespaidošana nelīdzēja, lai šie
pierādījumi tiktu nogādāti vismaz līdz vannasistabai. Ar maniakālu
stūrgalvību mans mīļais glabāja zeķes zem dīvāna, zem krēsla un, liekas,
bija gatavs noplēst grīdas līstes, lai tikai tur varētu noglabāt savus
dārgumus.
* Ceturtais atklājums: viņš rakstīja testamentu katru reizi, kad viņam
sāpēja zobs vai sākās iesnas.
Viņš stenēja, uhināja un īdēja kā ievainots bizonis. Pēc vārda
poliklīnika izdzirdēšanās viņam sākās smakšanas lēkmes un viņš
klauvēja pie manas žēlsirdības, lūdzot viņu piebeigt lai tikai izbēgtu
necilvēciskām mokām.
Turot mani pie rokas, viņš cēlsirdīgi deva padomu pirms pārdošanas
pārkrāsot veco opeli. Un, kā jau īsts vīrietis, aizturot raudas pirms
nāves, šķīrās no sev sirdij tik mīļām lietām: mūzikas diskiem, mobilā
telefona un avīzes Sports.
* Piektais atklājums: viņš prata klusēt.
Viņš spēja veselu vakaru nosēdēt, blenžot televizora ekrānā un neizdvest
ne vārda. Ja viņam dotu vaļu viņš, cilvēks, kurš zināja divas valodas
un kuram bija augstākā izglītība, iegrožotu saziņu ar mani trīs frāzēs:
a) labrīt, dārgā,
b) kas mums ir vakariņās, mīļā,
c) nāc pie manis
Taisnības labad gan jāpiebilst, ka viņa sarunas ar māti un saviem
paziņām arī neizcēlās ar īpašu daiļrunību. Bet viņa attiecības ar labāko
draugu balstījās uz kopīgu futbola spēļu skatīšanos un iespaidīgu
komentāru birdināšanu:
- Piespēli, padod piespēli, es teicu!
- Nu
mēsluvabole.
- Andri, padod alu
* Sestais atklājums: spējot dienām klusēt, viņš necieta klusumu.
Šo paradoksu es tā arī nespēju saprast. Nepietiek ar to, ka muzikālajam
centram viņš pieskārās biežāk nekā man, viņš nekad neatrāvās no
televizora, pārslēdzot kanālus gaismas ātrumā. No sākuma līdz beigām
mans mīļais skatījās tikai ziņas un sporta pārraides. Visu pārējo laiku
viņš spaidīja pulti. Bildītes uz ekrāna zibsnīja kā mežonīgā
kaleidoskopā. Man no tā reiba galva. Un nedod dievs nejauši nostāties uz
līnijas starp viņu un televizoru. Momentā sekoja ass, diplomātisks
demaršs: Paej nost no ekrāna!
* Septītais atklājums: viņš greizsirdīgi sargāja savu teritoriju.
Viņa īpašumā skaitījās:
a) vieta pie galda,
b) mīļākais krēsls.
Pat viesi nedrīkstēja sēdēt uz viņa ķeblīša virtuvē. Un nabaga kaķis kā
lode izlidoja no mīkstā krēsla, tikai izdzirdot pazīstamos smagos soļus.
Es robežas nepārkāpu. Sievišķīgā intuīcija man teica priekšā, ka labāk
netīkot uz vīrieša troni, viņa svēto krūzīti un majestātiskajām čībām.
Turpretī var paslēpt nīstās hanteles vai pat nodot tās metāllūžņos
mans dārgais sportists vērtīgo mantu zudumu diez vai pamanītu.
* Astotais atklājums: uzraudzība un kontrole.
* Ar ko tu runāji pa telefonu?
* Kas ir tas briļļainais tips fotogrāfijā?
* Kur biji no četriem līdz pieciem?
* No kurienes tev šie auskari?
Atbildes:
ar draudzeni;
mans brālis;
frizētavā;
tu uzdāvināji.
* Devītais atklājums: es vairs nevarēju stundām gulēt aromātiskajās
vannās.
Mans deviņdesmitkilogramīgais zaķītis par katru cenu centās iekļūt
telpā. Te viņam steidzami bija nepieciešama zobu suka. Te asa vajadzība
apskatīt jau divus mēnešus pilošo krānu. Te interesēja, vai viņš
ievietosies vienā vannā kopā ar mani un cik daudz ūdens izspiedīs
Arhimēda likums. Te viņam pēkšņi bija kļuvis skumīgi vienam un viņš
dīdijās gar durvīm, klauvējot pie manas sirdsapziņas: Es ciešu no
saskarsmes trūkuma! Taču man atlika tikai iziet, kā cietušais tūlīt
atgriezās savā krēslā.
Ei, un kā tad ar Arhimēda likumu? jautāju.
Ieiešu dušā, attrauca mīļais un iebadīja degunu avīzē.
* Desmitais atklājums: viņam auga bārda.
Auga, protams, arī līdz tam laikam kad sākām dzīvot kopā. Taču agrāk uz
randiņiem viņš nāca gludi skuvies. Tagad redzēju viņu gandrīz cauru
diennakti
Man sāka lobīties āda uz sejas.
* Vienpadsmitais atklājums. Viņš neatcerējās mūsu svētku datumus!!!
Nemaz. Amnēzija. Izlases veida zudumi atmiņā. Viņš atcerējās Bastīlijas
ieņemšanu, auto tehniskās apskates dienu. Un dienu, kad viņu iesauca
armijā. Taču mana dzimšanas diena nu nekādi nespēja nostiprināties
nevienā no divām viņa puslodēm. Kaut gan, es domāju, viņš palaistu garām
arī Jauno gadu, ja nebūtu vispārīgās ažiotāžas masu saziņas līdzekļos.
Un uz ielas.
Uz ielām parādījušās tantes ar eglītēm. Laiks pirkt šampanieti, tika
dziļdomīgi secināts.
* Divpadsmitais atklājums: viņš izrādījās briesmīgi nepraktisks.
Viņš nemācēja plānot mūsu budžetu. Aizejot pēc pārtikas, viņš atnesa
piecas pudeles alus, čipsu paku un saldējumu. Kautrējās ņemt atlikumu.
Tirgū nemācēja kaulēties. Pirka visu, ko iesmērēja tirgus sievas. Un
vienreiz kartupeļu vietā atnesa rozes. Es tikai nopūtos. Es tevi mīlu,
teica viņš, sniedzot ziedus.
* Divpadsmitais ar pusi atklājums: viņš mani mīl.
Vispār dzīve ar vīrieti ir kā šaha spēle. Nemitīga sacensība ar
nerakstītiem, neskaidriem noteikumiem.
- Tā zirgs neiet.
- Muļķīte... kā tad tas iet?
- Divi lauciņi uz priekšu, viens sāņus.
- Lai kaimiņš tā iet. Es iešu tā
- Kopš kura laika tādi noteikumi?
- Kopš pagājušās minūtes
- Es teicu!
- Ej, mīļā
| |
|
|
|
|
|
|
|
Lasītāju komentāri [44]
Iesaki šo draugam
|
|
|
| |
